Ienākumi gadu pēc augstākās izglītības iegūšanas ir par 22% augstāki nekā vidējā alga valstī (3)

Pēc IZM sniegtās informācijas, vidējie ienākumi 2017.gada absolventiem gadu pēc izglītības iegūšanas bija 14 678 eiro gadā, kas bija par 22% augstāki nekā 2018.gada vidējā gada alga valstī.

IZM norāda, ka vidēji koledžas un bakalaura augstākās izglītības absolventu ienākumu līmeņi gadu pēc absolvēšanas dažādās studiju jomās ir līdzīgi. Savukārt lauksaimniecības studiju absolventu augstos ienākumus izskaidro platību maksājumi.

IZM pārstāve Diāna Laipniece šodien preses konferencē uzsvēra, ka kopumā redzama tendence, ka lielākām augstskolām kopumā ir zemāki bezdarba rādītāji, savukārt augstskolās ar mazu absolventu skaitu bezdarba rādītāji esot augstāki. Tomēr šī uzskatāma par agrīnu tendenci, jo šāds secinājums balstīts tikai viena gada datos.

Līdzīga tendence esot saskatāma arī programmu līmenī - jo mazāka programmu, jo absolventiem ir augstāks bezdarba līmenis, un šī tendence esot novērojama gan mazajās, gan lielajās augstskolās.

Monitoringa dati liecinot, ka 81% absolventu gadu pēc augstskolas pabeigšanas bija nodarbināti, bet 3% bija bezdarbnieka statusā. Dati norāda, ka kopumā no nodarbinātajiem katrs ceturtais jeb 24% turpināja studijas.

IZM uzsver, ka kopumā no 2017.gada absolventu monitoringa secināms, ka absolventu nodarbinātība ir augsta un bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems.

Vienlaikus ministrija akcentēja, ka salīdzinoši augsts bezdarba līmenis ir jomās, kurās ir zemāks darba tirgus pieprasījums - sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs, taču šajās jomās arī ir visvairāk absolventu.

Absolventu nodarbinātības dati arī liecina, ka 79% absolventu gadu pēc absolvēšanas ir nodarbināti augstākās kvalifikācijas profesiju grupās - vadītāji, vecākie speciālisti, speciālisti, kā arī Nacionālo bruņoto spēku profesijās. Tas esot būtiski augstāks rādītājs nekā valstī vidēji, jo kā skaidro IZM - valstī šajās profesiju pamatgrupās ir nodarbināti 47,1%.

Pirmdien pirmo reizi tika publiskoti augstākās izglītības absolventu nodarbinātības dati. Pirmā datu kopa parāda 2017.gada absolventu darba gaitas gadu pēc absolvēšanas. IZM sola, ka par šiem absolventiem datus turpinās apkopot 10 gadu garumā, un katru gadu datubāzei pievienos arvien jaunu absolventu kopu.

LETA jau ziņoja, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka nodarbinātības ziņā līderi bija Valsts robežsardzes koledžas un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas 2017.gada absolventi - gadu pēc studiju beigšanas visi šo mācību iestāžu absolventi strādāja.

Gadu pēc izglītības iegūšanas bija nodarbināti arī vairāk nekā 90% Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, Valsts policijas koledžas, Latvijas universitātes Rīgas medicīnas koledžas, Latvijas universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāles, Rīgas 1.medicīnas koledžas, kā arī Grāmatvedības un finanšu koledžas absolventi.

Latvijas lielākajās augstskolās augstākais nodarbinātības līmenis bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventu vidū (89%), tai sekoja Latvijas Universitāte ar 85% un Rīgas Tehniskā universitāte ar 81%. 

Vienlaikus 11 Latvijas augstskolu absolventu - reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars bija augstāks par 2018.gadā reģistrēto bezdarbnieku īpatsvaru Latvijas darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā, veidojot 5,1%. 

Piecu augstāko izglītības iestāžu - Vadības koledžas, Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžas, Sociālās integrācijas valsts aģentūras, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžas un Jēkabpils Agrobiznesa koledžas - absolventu - bezdarbnieku īpatsvars pārsniedza pat 10%.

CSP veikusi 2017.gada absolventu datu analīzi par ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību 2018.gada beigās, lai izvērtētu augstākās izglītības iestāžu absolventu tālākās gaitas pēc studiju pabeigšanas.