Neskatoties uz krīzi, "Seabed 2030" turpina okeāna dibena kartēšanu

FOTO: Pixabay

Projekts "Seabed 2030", kura mērķis ir līdz 2030. gadam veikt visa pasaules okeāna dibena kartēšanu, paziņojis, ka šobrīd kartēta aptuveni piektdaļa no kopējās platības. Darbi turpinās, neskatoties uz koronavīrusa izraisīto krīzi.

Zinātnieki apgalvo, ka par okeāna dibena topogrāfiju mēs zinām mazāk nekā par Marsa, Merkūra un Venēras virsmas reljefu. Tiek liktas lielas cerības uz to, ka precīza dzelmes topogrāfija, cita starpā, varētu palīdzēt saprast arī okeānu ietekmi uz Zemes klimatu.

Šie dati ir arī ļoti būtiski, lai uzlabotu mūsu zināšanas par jūras ekosistēmām un to iemītniekiem un prognozētu nākotnē iespējamās pārtikas iegūšanas metodes.

Projekts "Seabed 2030" tika uzsākts 2017. gadā. Pirmajā darbības gadā tika kartēti 6% kopējās okeāna dibena platības; pagājušajā gadā tie jau bija 15%. Tagad projekta vadība paziņojusi, ka kartēti ir jau 19% kopplatības un ir pamats cerēt, ka līdz 2030. gadam darbi tiks paveikti pilnībā.

Nepieciešamā informācija tiek iegūta, saņemot datus no valdību arhīviem, akadēmiskām institūcijām, pētniecības centriem un kuģiem. Projekta eksperti visus iegūtos datus liek kopīgajā kartē. "Seabed 2030" izmaksas līdz projekta pabeigšanai tiek lēstas trīs līdz piecu miljardu dolāru apjomā.

Projekta direktors Džeimijs Makmaikls-Filipss paziņojis, ka daudzas institūcijas savā rīcībā esošos datus nodod projektam ziedojuma veidā. Jau šobrīd "Seabed 2030" saņēmis datus par simtiem tūkstošu kvadrātkilometru lielām platībām, kuru iegūšana būtu izmaksājusi desmitiem miljonus dolāru. Taču nekartēti joprojām ir vismaz 293 miljoni kvadrātkilometru okeāna dibena.

"Seabed 2030" ir kopprojekts, kuru īsteno Japānas labdarības organizācija "Nippon Foundation" un ekspertu bezpeļņas asociācija GEBCO.

Uz augšu