Konstitucionāls apvērsums Krievijā jeb cara atgriešanās

Vēlēšanas vai referendums

Jā, tas nav referendums vai tautas aptauja. Loģiski šāda problēma būtu jānoskaidro, aptaujājot līdzpilsoņus. Ja šis pasākums būtu referendums, tad būtu nepieciešami starptautiskie novērotāji un daudzas citas klapatas, kas Putinam (acīmredzot) nav pa prātam. Tā vietā krieviem piedāvā „viskrievijas vēlēšanas“, kas ir pavisam jauns atklājums un neparasts formulējums, taču palīdzēs Putinam vieglāk veikt konstitucionālo apvērsumu Krievijā. Savā labā.

59% krievu uzskata, ka Putins ir labs prezidents

Tas ir pietiekami, lai uzvarētu. Lai gan Putinam ir agrāk bijuši daudz labāki popularitātes rādītāji. Tagad Kremļa šefam vajag, lai tauta pasaka, ka piekrīt jaunajai konstitūcijai, lai gan tā jau sen ir uzrakstīta, pieņemta, varas gaiteņos nobalsota un faktiski stājusies spēkā. Pagaidām nav nekādu pazīmju, ka Alekseja Navaļnija aicinājumi boikotēt šo pasākumu, varētu ko grozīt Krievijas un Putina ikdienā. Jekaterinburgas šefa Jevgenija Roismana formulējumi par to, ka šis „konstitucionālais apvērsums“ esot absurds, pagaidām nav panākuši efektu, atbalstu plašās iedzīvotāju masās, un kritika jau apklususi sadzīves diskusiju aizkrāsnē.

Putina ofensīva

Putins sāka šo gadu ar ofensīvām un bija paredzējis vieglu un ātru savu ideju realizāciju visās frontēs, ja ceļā nebūtu nostājies neparedzēts ienaidnieks – koronavīruss. Jau martā viņš sāka naftas karu ar Sauda Arābiju. Aprīlī tautai bija jānobalso par viņu kā prezidentu līdz mūža beigām, un maijā bija ieplānotas pompozas 9.maija svinēšanas visā valstī ar ielūgtu viesu buķeti Sarkanajā laukumā. Ir pagājuši 75 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām, un šādu pašslavināšanas iespēju Kremļa šefs nedrīkstēja palaist garām kā izcilu PR kampaņu sev un savai politikai.

Kā par nelaimi, nelāgais vīruss visu nojauca. Pie viena nenoturējās naftas cena un pieauga bezdarbs un sabiedrības apjukums. Svinēšana un vēlēšanas tika pārceltas uz nākotni. Tas, ka pirmais solis notiek, tagad nozīmē, ka nākotne ir iestājusies. Taču Putina PR vairs nav tik gluds un spīdīgs, kā to varētu vēlēties. Viņš vairs nelido ar dzērvēm, nepozē uz zirga, bet ir spiests pieņemt sabiedrības sašutumu par pensijas vecuma paaugstināšanu.

Lai izpatiktu vēlētājiem, tiek atvērti peldbaseini un restorāni. Ar novēlošanos soļoja parāde Sarkanajā laukumā, un pacilātie, patriotiskie krievi  1.jūlijā dosies pie vēlēšanu urnām, lai apliecinātu savu padevību prezidentam, kas turpmāk valdīs tieši tāpat kā cars – neierobežoti. Līdz mūža beigām. Tas nekas, ka Krievija ar saviem 600 000 reģistrētu koronavīrusa slimnieku ir trešā Covid19 inficētākā valsts pasaulē aiz ASV un Brazīlijas.

Kā dabūt vēlētājus uz vēlēšanām

Asprātīgais piegājiens – piedāvāt tiem, kas ierodas uz vēlēšanām, iespēju izlozēt automašīnas un dzīvokļus, ir viena lieta. Otra ir aktīvs spiediens uz uzņēmumu vadītājiem, lai piespiestu strādājošos noteikti iet un balsot. Reuters nesen informēja par dokumentiem, kuros lielo uzņēmumu vadībām tiek pieprasītas atskaites par to, kad un kā darbinieki ir piedalījušies vēlēšanās. Pie kam – visiem lielajiem darba devējiem tiek piesūtītas pareizās atbildes uz darbaļaužu jautājumiem “Putina vēlēšanu“ sakarībā. Piemēram: „Vai taisnība, ka Putins vēlas mainīt Krievijas konstitūciju tieši savu, privāto interešu dēļ?“ Pareizā atbilde ir šāda: „Putins šādi rīkojas mūsu dēļ, lai tie, kas nāks pēc viņa, nevarētu panākt, ka valsts eksplodē tā, kā to paveica Mihails Gorbačovs un Boriss Jeļcins.“

Ir jautājumi un pareizās atbildes. Ir iedzīvotāju ticība savam caram, kas 1. jūlijā tiks iecelts tronī uz mūžu. Tā kā politiskās opozīcijas iespējas Krievijā joprojām ir tikpat neiespējamas kā Ziemeļkorejā vai Ķīnā, tad jaunu attīstības pavērsienu pagaidām nav ko gaidīt.