Abas Vācijas parlamenta palātas - Bundestāgs un Bindesrāts - piektdien apstiprinājušas plānu, kas paredz līdz 2038.gadam pārtraukt ogļu izmantošanu, atvēlot miljardiem eiro to reģionu atbalstam, kuri ciestu no enerģētikas nozares reformēšanas.
Šobrīd Vācija joprojām ir stipri atkarīga no oglēm, kas nodrošina aptuveni trešdaļu no kopējā valsts enerģijas patēriņa.
Kā norāda Vācijas Ekonomikas ministrija, salīdzinājumā, piemēram, Francijā ogles nodrošina vairs tikai aptuveni trīs procentus no kopējā enerģijas patēriņa.
Saskaņā ar plānu reģioniem, kuru ekonomika šobrīd ir atkarīga no ogļu ieguves, tiks atvēlēti 40 miljardi eiro.
Kancleres Angelas Merkeles valdība apgalvo, ka pakāpeniska atteikšanās no ogļu izmantošanas ir svarīgs solis, lai Vācijas tautsaimniecību padarītu videi draudzīgāku.
Uzrunājot Bundestāga deputātus, ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers izteicās, ka tas esot vēsturisks "paaudzes projekts".
"Ar šo lēmumu fosilais laikmets Vācijā tuvojas neatgriezeniskam galam," uzsvēra ministrs.
Savukārt vides ministre Svenja Šulce norādīja, ka Vācija ir pirmā no attīstītajām valstīm, kas atsakās gan no oglēm, gan no kodolenerģijas.
Tomēr daļa opozīcijas, īpaši zaļie, apgalvo, ka pakāpeniskā atteikšanās no oglēm esot pārāk gausa.
Zaļo līdere Annalēna Bērboka norādījusi, ka ogles izskaužamas vēl pirms 2030.gada un ka valdošās koalīcijas plāns esot "nevērīgs pret nākotni".
Savukārt kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") pārstāvis Lorencs Gesta Boitīns paziņojis, ka šī esot klimata "melnā diena", kā arī kritizējis summas, kuras tiks izmaksātas kompensācijās ogļu ieguves uzņēmumiem.
Tikmēr vides aizstāvju organizācijas "Greenpeace" aktīvisti pamanījušies uzrāpties uz Reihstāga jumta, kur atritinājuši lozungu "Nākotne bez oglēm".
"Ogļu izskaušanu iespējams un nepieciešams veikt ātrāk," paziņojusi "Greenpeace" aktīviste Līza Geldnere.