Politologs: Levits pirmajā prezidentūras gadā pieturējies pie "apgaismotā konservatīvisma"

Valsts prezidents Egils Levits preses konferencē Rīgas pilī informē par aizvadīto prezidentūras pirmo gadu.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Valsts prezidenta Egila Levita pieturēšanās pie piederības, solidaritātes un modernas valsts konceptiem savā pirmajā prezidentūras gadā apliecina viņa "apgaismotā konservatīvisma" pozīciju, komentēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors un politologs Ojārs Skudra.

Viņš skaidroja, ka Levita rīcībā ir bijusi manāma vēlme modernizēt valstiskumu, veicināt solidaritāti un kultūrpolitiku, kā arī mazināt nevienlīdzības.

Politologs atzina, ka Levita prezidentūras pirmā gada kopsavilkumā nekas neliecina par izteikti liberālām vai sociāli liberālām idejām vai iezīmēm. "Akcents ir uz tiesiskumu un nācijas vienotību," piebilda Skudra.

Līdz ar to, pēc profesora paustā, prezidents nav stājies pretī valdošajām partijām, kurām visām ir vērojamas konservatīvas iezīmes.

Skaidrojot prezidenta "apgaismotā konservatīvisma" pozīciju, profesors izcēla Levita maija sākumā pausto ieceri rīkot demokrātijas nedēļu, kā arī pērn rīkoto solidaritātes sarunu domnīcu, kurā tika akcentēta piederība ar mērķi veicināt izpratni un kritisko domāšu "ceļā uz saliedētu Latvijas nāciju". Izceļama ir arī Levita nācijas vīzija, kas ir atšķirīga no etniskās nācijas koncepta, piebilda profesors.

Tāpat Skudra atzīmēja prezidenta aicinājumu mainīt valsts pārvaldes modeli, tostarp akcentējot sociālo uzņēmējdarbību un nodokļu sistēmas pilnveidošanu.

Vienlaikus profesors norādīja uz prezidenta ieceri veidot Latviju kā Ziemeļeiropas valsti ar uzsvaru līdzināties Skandināvijas valstīm. Tas liecinot par turpmāko trīs gadu darba virzienu, kas, pēc politologa paustā, signalizē par turpmāku darbu pie solidāras un modernas valsts veidošanas.

Kā ziņots, rezumējot pirmā prezidentūras gada secinājumus, Levits skaidroja, ka Latvijā nepieciešams domāt par valsts pārvaldes modernizāciju un likumdevēja lēmumu kvalitātes uzlabošanu.

Gada laikā tiekoties un runājot ar dažādām institūcijām, skaidri izgaismojusies viena no Latvijas valsts pārvaldības problēmām - institūcijas neredz kopēju laukumu, bet tikai savu "celiņu", atzīmēja Valsts prezidents.

Levits tostarp stāstīja, ka modernā valstī rodas tā sauktās horizontālās jomas, kuras skar ne tikai vienu nozari, bet vairākas.

Kā piemēru viņš minēja jomu par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kurā ir iesaistītas sešas ministrijas, taču tās neredz "kopējo laukumu". "Ministru kabineta līmenī nav neviena, kas dotu koncepcijas un priekšlikumus, par ko diskutēt. Manuprāt, horizontālās jomas ir jāpaceļ politiskā līmenī," uzsvēra Valsts prezidents.

Levitu Valsts prezidenta amatā Saeima apstiprināja pērn 29.maijā, bet prezidenta pienākumus viņš sāka pildīt 8.jūlijā.

Uz augšu