Vides organizācijas norāda uz nepietiekamu "zaļo" domāšanu, plānojot ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 (2)

Kā informēja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa, lai atgādinātu par nepieciešamību ekonomikas atveseļošanas plānos iekļaut arī vides un dabas jautājumus, vides organizāciju pārstāvji šodien plkst.13 dosies vizītē uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pie nozares ministra Jura Pūces (AP).

PDF jau iepriekš savā ziņojumā norādīja, ka faktori, kas veicina Covid-19 līdzīgu slimību parādīšanos ir saistīti ar cilvēka darbību - izmaiņām zemes lietošanā un dabisko ekosistēmu pārveidošana. Līdz ar to,

lai izvairītos no turpmākām pandēmijām, dabas saglabāšana un klimata krīzes risināšana ir kritiski svarīgas.

"Tajā pašā laikā Latvijas sagatavotais plāns ekonomikas atveseļošanai pēc-Covid laikmetā neietver konkrētus mērķus un kritērijus "zaļai" un iekļaujošai ekonomikas attīstībai. Tāpēc vides organizācijas pauž bažas par Latvijas rīcības trūkumu un vēlas mudināt nozares ministru aktīvāk iestāties par vides jautājumu integrāciju kopējos plānos," norādīts vides organizāciju izplatītajā paziņojumā.

Vides organizācijas uzskata, ka

valsts atbalsta mehānismiem jāveicina pāreja uz nenoplicinošu ekonomikas attīstības modeli saskaņā ar ilgtermiņa vides, klimata un dabas aizsardzības mērķiem.

Tāpat izaugsme jāatsaista no fosilajiem energoresursiem, kā arī jāveicina aprites ekonomika un pakalpojumu un produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību un mazu ietekmi uz klimatu un vidi. Tikai šādi biznesa modeļi spēs izdzīvot ilgtermiņā, un nedrīkst izšķērdēt publiskos līdzekļus neilgtspējīgos risinājumos, vides organizāciju viedokli pauda LDF komunikācijas vadītāja Brizga-Kalniņa.

Viņa piebilda, ka tikpat svarīgi ir nemazināt vides prasības ekonomikas atveseļošanas vārdā. Tieši otrādi - esošo vides standartu un politikas virzienu stiprināšanai esot jābūt daļai no atveseļošanās plāniem.

PDF direktors Jānis Rozītis uzsver, ka nedrīkst atkāpties no pēdējos gados paveiktā un plānotā, mazinot vides problēmu aktualitāti, jo tikai tā var nodrošināt drošību, sabiedrības veselību, mūsdienīgu ekonomikas attīstību un stabilitāti ilgtermiņā.

"Atveseļošanās plānos jāiekļauj "vides kvalitātes filtri", lai klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes radītās problēmas nākotnē nekļūtu izteiktākas un to risinājumi - dārgāki," mudina Rozītis.

LDF padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis atgādina, ka Latvija bija starp tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras uzsvēra zaļā kursa nozīmīgumu ekonomikas atlabšanā šī gada aprīlī.

"Tomēr attiecībā uz zaļā kursa mērķiem saistībā ar Kopējās lauksaimniecības politikas reformu Latvijas pozīcija līdz šim ir bijusi drīzāk noraidoša.

Ceram, ka Latvija izmantos Eiropas Zaļajā kursā noteiktās prioritātes un rīcības virzienus ekonomikas atlabšanai un investīcijām gan lauksaimniecībā, gan citās jomās," pauda Briedis.

Arī biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis Jānis Brizga ir pārliecināts, ka globālā un ES mērogā konkurētspējīgākas būs to valstu ekonomiku atgūšanās, kas tiks sasniegtas, demonstrējot vēl augstākas klimata aizsardzības ambīcijas un efektīvi izmantojot dabas resursus.

"Lai to panāktu, Latvijā būtu jānosaka galvenās tautsaimniecības nozares, kas stimulētu pāreju uz klimatneitrālu un apritīgu ekonomiku, un galveno atbalstu jāsaņem tieši šīm nozarēm. Nebūtu pieļaujami publisko līdzekļu ieguldījumi, lai glābtu piesārņojošās nozares un attīstītu fosilās enerģijas infrastruktūru," uzskata Brizga.