Kā Krievija izmanto ASV izlūkdienestu informāciju, lai Eiropā "medītu" čečenu disidentus

FOTO: AP/Scanpix

Krievija vairākkārt izmantojusi ASV politiku vairāk dalīties ar izlūkdienestu iegūto informāciju, lai vērstos pret čečenu disidentiem, kas aizbēguši no Krievijas un patvērušies Eiropā, vēsta tīmekļa izdevums “Business Insider”. 

To, ka Krievija ASV izlūkdienestu sniegto informāciju izmanto šādos nolūkos, izdevumam apstiprinājuši trīs avoti tiesībsargājošajās un izlūkošanas institūcijās Eiropā. 

ASV pašreizējā prezidenta Donalda Trampa pilnvaru termiņa laikā palielinājusies sensitīvas informācijas apmaiņa starp ASV un Krieviju. Informācijas apmaiņas apjoma palielināšanās esot Trampa administrācijas iniciatīva, kuras mērķis esot bijis uzlabot attiecības starp ASV un Krieviju. 

Krievija šo kārtību regulāri izmantojusi, lai iegūtu informāciju par čečenu disidentiem, kas kritizē Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu. 

Tajā pašā laikā pati Krievija nav izrādījusi lielu interesi pretī sniegt ASV interesējošu informāciju. 

Krievija aktīvi vēršanas pret no valsts aizbēgušajiem čečenu disidentiem, tos arī nogalinot. Reizēm Krievijas dienesti ir mēģinājuši iegūt Rietumvalstu palīdzību, lai noskaidrotu, kur tieši atrodas Kadirova oponenti.

Vairākas ASV izlūkdienestu amatpersonas iepriekš apstiprinājušas, ka eksistē šāda jauna izlūkinformācijas apmaiņas shēma starp ASV un Krieviju. ASV izlūkdienesti šādu shēmu uzskatījuši par bezjēdzīgu, tomēr dienesti tajā bijuši spiesti iesaistīties, ņemot vērā attiecīgu Trampa administrācijas rīkojumu. 

Informācijas avoti pauž viedokli, ka Krievija šo informācijas apmaiņas shēmu izmantojusi vienpusējos un savtīgos nolūkos.

Krievijas lūgumi pēc palīdzības bijušas vāji maskētas kategoriskas prasības sniegt informāciju par čečenu un citu Krievijas musulmaņu disidentu atrašanās vietām Eiropā. Krievija interesējusies par disidentiem, kas pametuši Čečeniju un ieguvuši patvērumu Eiropā. 

Kā “Business Insider” norāda avots Francijas policijā, Krievijas pārstāvji regulāri pārkāpuši informācijas apmaiņas procedūru, uzstājīgi pieprasot informāciju par cilvēkiem, par kuriem viņi paši ļoti labi zināja, ka šie cilvēki atrodas policijas aizsardzībā iespējamo draudu dēļ. 

“Krievijas mentalitāte ir tāda, ka ikviens čečens, kurš vēlas neatkarību no Maskavas vai iebilst Kadirovam, ir islāma ekstrēmists, tāds pats kā “Islāma valsts” kaujinieks, kurš būtu jānogalina,” izteicās informācijas avots. 

35

Kopš 2004.gadā Eiropā tikuši nogalināti vairāk nekā desmit čečenu disidentu. Aizdomu ēna par šīm slepkavībām daudzos gadījumos nepārprotami krīt uz Krievijas specdienestiem vai Kadirovam pakļautām Čečenijas spēka struktūrām. 

Krievijas aktivitātes attiecībā uz čečenu disidentu “medīšanu” apstiprināja arī avots NATO. 

Šis avots norādīja, ka NATO zināmā mērā bija spiesta ierobežot sadarbību ar ASV, ņemot vērā bažas, ka daļa izlūkinformācijas var nonākt Krievijas rīcībā. 

Avots NATO pauda izbrīnu, ka Krievija interesējusies galvenokārt par čečeniem Eiropā, nevis, piemēram, par Krievijas pilsoņiem, kas karo Sīrijā. 

“Ja visi šie čečeni ir teroristi, tad kāpēc mēs galvenokārt saņēmām prasību sniegt informāciju par blogeriem un bijušajiem čečenu kaujiniekiem no deviņdesmitajiem gadiem? Kā tad ar tiem čečeniem un dagestāņiem, kas lielā daudzumā karo Sīrijā?” jautā informācijas avots. 

35

Arī trešais avots, kas pārstāv NATO dalībvalsti Centrāleiropā, apstiprina Krievijas pastiprināto interesi par Kadirova režīma oponentiem. 

Šis avots arī norādīja, ka Krievija arī aktīvi izplatījusi dažādu dezinformāciju par meklētājiem čečenu disidentiem. Tas ticis darīts ar nolūku, lai radītu naratīvu, ka vēlāk nogalinātie čečeni esot saņēmuši pēc nopelniem. 

Uz augšu
Back