Klimata pārmaiņas: vasaras nākotnē varētu kļūt cilvēkiem neizturamas

FOTO: AP/Scanpix

Globālā sasilšana nākotnē var radīt situāciju, ka vasaras daudzviet pasaulē kļūst pārāk karstas, lai cilvēki šādos apstākļos varētu turpināt dzīvot un strādāt. Turpinoties vidējās gaisa temperatūras pieaugumam, miljoniem cilvēku visā pasaulē var tikt pakļauti tā dēvētajam karstuma stresam, kas sliktākajā gadījumā var apdraudēt cilvēka orgānu normālu funkcionēšanu, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC. 

Lielākā daļa cilvēku, ko globālā sasilšana varētu skart vissmagāk, dzīvo attīstības valstīs un strādā darbus, kuri visvairāk pakļauti klimata ietekmei, piemēram, celtniecībā un būvniecībā vai rūpnīcās un slimnīcās.

BBC sarunājās ar Džimmiju Lī - neatliekamās palīdzības mediķi, kurš Singapūrā rūpējas par Covid-19 slimniekiem. Viņš spiests strādāt lielā karstumā, jo slimnīca pieņēmusi lēmumu nelietot gaisa kondicionēšanu, lai tādējādi ierobežot koronavīrusa izplatību ar gaisa kondicionētāju radītās gaisa plūsmas starpniecību. 

Viņš stāsta, ka karstuma dēļ viņa kolēģi kļuvuši vieglāk aizkaitināmi. 

Tajā pašā laikā aizsargtērps, ko Lī ir spiests valkāt, lai sevi aizsargātu no inficēšanās ar vīrusu, situāciju vēl vairāk sarežģī, radot īpašu “mikroklimatu” zem vairākām aizsargkostīma kārtām. 

“Tas ir diezgan neērti, šādā tērpā uzturēties visu astoņu stundu maiņu - tas grauj morāli,” norāda ārsts. 

Lī norāda, ka pārkaršana negatīvi ietekmē ārstu spēju pieņemt ātrus lēmumus, kas šajā profesijā ir ļoti būtiski. Pārkaršanas dēļ ārsti var arī ignorēt pirmos tā dēvētā karstuma stresa simptomus - reiboņus un sliktu dūšu - un turpināt strādāt līdz pat samaņas zaudēšanai.  

26
FOTO: AFP/SCANPIX

Kas ir karstuma stress? 

Karstuma stress ir stāvoklis, kad organisms nespēj pienācīgi atdzist un ķermeņa temperatūra pieaug līdz tādam līmenim, kas var apgrūtināt iekšējo orgānu darbību. 

Tas notiek situācijās, kad ķermenim nav iespēju atbrīvoties no pārmērīgā siltuma ar svīšanas palīdzību, jo gaiss ir pārāk mitrs. 

Lī un viņa kolēģi ir secinājuši, ka viņu aizsargtērpi, kuru galvenais uzdevums ir nepieļaut viņu inficēšanos ar vīrusu, apgrūtina svīšanu, tādējādi neļaujot ķermenim atdzist. 

Kā norāda Birmingemas Universitātes fizioloģijas pētniece Rebeka Lūkasa, karstuma stresa simptomi no reiboņiem un dezorientācijas var pāraugt pat krampjos un nieru vai zarnu trakta darbības paralīzē. Eksperte uzsver, ka pārkaršana var izraisīt ļoti nopietnas problēmas.

Kā to pamanīt? 

Lai ņemtu vērā temperatūras un citu faktoru, piemēram gaisa mitruma ietekmi, karstuma stresa mērīšanai pasaulē izmanto tā dēvēto WBGT (Wet Bulb Globe Temperature) temperatūru, kas sniedz reālistiskāku esošo apstākļu vērtējumu kā tikai gaisa temperatūras mērījumi. 

Pagājušā gadsimta vidū ASV armija sāka izmantot WBGT par pamatu vadlīnijām, kuru mērķis ir pasargāt karavīrus. 

Piemēram, ja WBGT sasniedza 29 grādus pēc Celsija, tas nozīmē, ka fiziskas aktivitātes jāpārtrauc ikvienam, kas nav pieradis darboties šādā karstumā. 

Lī un viņa kolēģi Singapūras slimnīcā šobrīd regulāri strādā šādā temperatūrā. 

Pie WBGT 32 grādu apmērā ASV armijas vadlīnijas nosaka, ka jebkādas nopietnas fiziskas aktivitātes ir jāpārtrauc, jo karstuma risks kļūst pārmērīgi liels. 

Šāda temperatūra nesen tika fiksēta vairākās Indijas slimnīcās, kur tiek ārstēti Covid-19 slimnieki. 

Savukārt kādās sāls raktuvēs un tērauda rūpnīcā Indijā šogad eksperti fiksējuši pat WBGT attiecīgi 33 un 41,7 grādu apmērā. 

Ja cilvēki šādā ekstremālā karstumā spiesti strādāt regulāri, tas nopietni apdraud viņu veselību.

FOTO: AP/Scanpix

Kāda būs klimata pārmaiņu ietekme? 

Turpinoties globālās vidējās temperatūras pieaugumam ir sagaidāma ar gaisa mitruma palielināšanās, kas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku arvien biežāk tiks pakļauti bīstamai karstuma un mitruma kombinācijai. 

Lielbritānijas Meteoroloģijas dienesta eksperts Ričards Bets prognozē, ka dienas, kad WBGT ir virs 32 grādiem tikai palielināsies. Šādu dienu skaits nākotnē būs atkarīgs no pasaules centieniem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanā. 

Viņš uzsver, ka jau šobrīd miljoniem cilvēku pasaulē ir spiesti dzīvot un strādāt ļoti karstā klimatā. 

“Cilvēki ir pielāgojušies dzīvot noteiktā temperatūru skalā, tāpēc ir skaidrs, ja mēs turpināsim veicināt temperatūras palielināšanos, agrāk vai vēlāk karstākās vietas pasaulē mums gluži vienkārši būs par karstu,” uzsver eksperts. 

26

Šogad publicētā pētījumā prognozēts, ka līdz 2100.gadam karstuma stresam varētu būt pakļauti 1,2 miljoni pasaules iedzīvotāji, kas ir četras reizes vairāk nekā šobrīd. 

Tikmēr Singapūras Nacionālās Universitātes fizioloģijas eksperts Džeisons Lī uzsver, ka pasaulei ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai sagatavotos tam, kas pasauli sagaida nākotnē. 

“Šis klimata pārmaiņu briesmonis nākotnē kļūst tikai lielāks un mums ir nepieciešams sagatavoties. Ja mēs to nedarīsim, mums nāksies dārgi samaksāt,” norāda eksperts. 

26

Foto: Eiropā pastiprinās svelme

Foto: Karstums Austrumeiropā un Krievijā 

Uz augšu
Back