Lietuvas prezidents aicina ES aktīvāk reaģēt uz Krievijas revizionistisko politiku (12)

"Krievijas revizionistisko centienu mērķis ir sašķelt pasauli ietekmes sfērās un pārrakstīt vēsturi, pārvēršot to par ieroci, kas pavērsts pret Baltijas valstīm," runā samitā sacīja Nausēda.

"Mēs uzskatām šīs darbības par vērstām tieši pret Lietuvas un citu ES dalībvalstu suverenitāti un to neatkarību," uzvēra Nausēda.

Ierodoties Briselē, Nausēda pavēstīja, ka samitā izvirzīs jautājumu par Krievijas revizionistisko politiku.

Viņš uzsvēra, ka Krievijai jāsūta skaidra vēsts, ka Maskavas uzvedība ir nepieņemama un ietekmēs ES un Krievijas attiecības.

Nausēda norādīja, ka Krievijas revizionistiskā politika paliek arvien agresīvāka, kā to liecina mēģinājumi attaisnot Molotova-Ribentropa paktu un konstitucionālie grozījumi, kas paredz nodrošināt "vēsturiskās patiesības aizstāvēšanu" un liedz "noniecināt tautas varoņdarbu Tēvzemes aizstāvēšanā".

"Mums jāreaģē. ES institūcijām jāieņem proaktīvāka politika, lai paskaidrotu mūsu partneriem Krievijā, ka mēs necietīsim šādus mēģinājumus un ka šāda politika ietekmēs ES-Krievijas attiecības," sacīja Nausēda.

Saskaņā ar Nausēdas sacīto vēstures revizionisms ir tikpat nopietns drauds cik pārējie hibrīdie draudi, piemēram, Astravjecas atomelektrostacija (AES), kas rada "ļoti nopietnas briesmas ES pilsoņiem".

"Astravjecas atomelektrostacija ir ģeopolitiskās ietekmes instruments," savā runā samitā brīdināja Nausēda.

AES steidzīga un bezatbildīga nodošana ekspluatācijā, riskējot ar kodoldrošību un savu un kaimiņu valstu pilsoņu drošību, "demonstrē īstos iemeslus, kas stāv aiz tās celtniecības", sacīja Nausēda.

"Mums jāpaliek vienotiem un konsekventiem - nedrīkst būt kompromisu projektos, kas nav savienojami ar ES pilsoņu drošību," uzsvēra Nausēda.

Tikmēr Lietuvas Aizsardzības ministrija piektdien paudusi satraukumu par plaša mēroga kaujas mācībām, ko Krievija izvērsusi brīdī, kad pieaugusi spriedze Ukrainā un Kaukāza reģionā.

Krievija piektdien informēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis par plaša mēroga armijas kaujas spēju pēkšņu pārbaudi Dienvidu un Rietumu kara apgabalos.

Maskava pavēstījusi, ka kaujas spēju pārbaudei pakļauti gandrīz 150 000 karavīru, 26 000 bruņojuma vienību, aptuveni 400 lidmašīnas un vairāk nekā 100 kuģi.

"Šāda mēroga kaujas spēju pārbaude, kas notiek Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta eskalācijas laikā un uz nerimstošās Krievijas agresijas fona pret Ukrainu, ir pamats satraukumam," teikts ministrijas sabiedrisko attiecību dienesta paziņojumā, ko saņēmusi aģentūra BNS.

Viļņa paudusi cerību, ka Maskava sniegs starptautiskajai sabiedrībai pienācīgu informāciju par manevru gaitu un atturēsies no jebkuriem soļiem, kas varētu palielināt militāro spriedzi starp Krieviju un tās kaimiņvalstīm.