Bērni vecāku strīdu krustugunīs: institūcijas bezspēcīgas (1)

(Bērnu interesēs ģimenes locekļu vārdi ir mainīti)

Bērnu dalīšana Covid laikos

Neviena laulība nav pasargāta no iziršanas. Šāds liktenis piemeklēja arī Jekaterinas un viņas vīra - ārvalstu uzņēmēja Stjuarta laulību. Šajā savienībā pasaulē nāca trīs bērni. Ar laiku laulību pārņēma problēmas un domstarpības, bērni gadījās pa vidu. Beigu beigās pāris nolēma izšķirties. Kādu laiku pēc šā lēmuma Jekaterina dzīvoja divās vietās vienlaicīgi – sev piederošā dzīvoklī un vīra mājoklī, kur uz šķiršanās procesa laiku palika arī visi bērni.

Kādā marta dienā, kad Latvijā un pasaulē jau plosījās Covid-19, Jekaterina ar savu jaunāko dēlu izgāja no vīra mājokļa pastaigā. Atgriežoties  sieviete konstatēja, ka durvju slēdzene ir nomainīta.

“Tā nu sanāca, ka 23. martā es izgāju kopā ar mazuli pastaigā, bet papildus visam vīrs nomainīja durvju slēdzeni un es vairs neredzēju savus [pārējos] bērnus,” atminējās sieviete.

Vīrs uz telefona zvaniem neatbildēja, tāpēc sieviete izsauca policiju, bet arī tas daudz nelīdzēja.

“Nav neviena saprātīga argumenta, kādēļ maziem bērniem nebūtu jādzīvo kopā ar māti. Es nekad neesmu gribējusi  viņu miesīgo tēvu pasludināt par ienaidnieku. Vienkārši mani ielika tādos apstākļos, mēģināja iznīcināt, ka man nekas cits neatlika, kā vienīgi aizstāvēties,” situāciju komentēja Jekaterina.

Saskaņā ar portāla TVNET rīcībā esošajiem civillietas materiāliem, Stjuarts - ārvalstu investors un vairāku uzņēmumu īpašnieks - bija skaidrojis savu rīcību ar bažām par pārējo bērnu veselību, jo viņam esot bijušas aizdomas, ka jaunākais dēls slimojot ar Covid-19.

Ar laiku Jekaterinai izdevās atgūt personīgās mantas, kas palika Stjuarta mājās. Tā turpmākos mēnešus sieviete palika kopā ar savu jaunāko dēlu, bet vecākā meita un dēls - kopā ar vīru. Vairāk nekā trīs mēnešus sieviete neredzēja pie vīra esošos bērnus. Lai situāciju risinātu, Jekaterina vērsusies vairākās iestādes, taču sieviete sūdzas, ka neviens nespēj vai arī negrib viņai palīdzēt.

Tēvs neko komentēt negrib

Lūgts plašāk komentēt TVNET rīcībā esošo informāciju, vīrietis sākumā piekrita intervijai. Vēlāk viņš gan savas domas mainīja un lūdza nosūtīt jautājumus rakstiski.

“Es apspriedu šo situāciju ar bāriņtiesu un advokātiem. Šī ir privāta lieta ar tajā iesaistītajiem bērniem. Es būtu pateicīgs, ja jūs atsūtītu jautājumus rakstiskā formā. Šī ir sarežģīta lieta,” īsziņā rakstīja Stjuarts.

TVNET jautāja, kāpēc vīrietis 23. martā neielaida sievu ar bērnu mājās, kā arī lūdza skaidrot iemeslus, kāpēc viņš iesniedza pieteikumu bāriņtiesā par aizgādības tiesību pārtraukšanu Jekaterinai.

Šoreiz, atsaucoties uz ģimenes un bērnu privātumu, vīrietis uz jautājumiem atbildēt atteicās.

“Jums ir sniegta nepareiza informācija par to, kas notiek. Nebūs bērnu interesēs to komentēt. Paldies par jūsu sapratni. Risināt jautājumu presē nav bērnu interesēs. Tas ir jārisina attiecīgajām institūcijām,” skaidroja vīrietis.

Bērnu tēvs bāriņtiesā ir iesniedzis pieteikumu par Jekaterinas aizgādības tiesību pārtraukšanu pār bērniem, atsaucoties uz to, ka māte it kā esot bijusi vardarbīga pret bērniem, zināms no lietas materiāliem. Savukārt bāriņtiesa, izskatot lietas materiālus, ierosināja lietu par aizgādības tiesību pārtraukšanu arī Stjuartam.

Ko saka likums?

Saskaņā ar Civillikuma pirmās daļas 200. pantu vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja viņa vainas dēļ ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība, kā arī, ja vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību. Tāpat saskaņā ar Civillikuma 203. pantu vecākiem var pārtraukt aizgādības tiesības par bērnu, ja bāriņtiesa atzīst, ka pastāv šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu, bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ, vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību.

Pētot normatīvo regulējumu par saskarsmes tiesībām vecāku šķiršanās gadījumā, TVNET atklāja, ka faktiski viens vecāks drīkst patvaļīgi ierobežot otra vecāka saskarsmes tiesības ar bērniem un palikt nesodīts, kā tas notika Jekaterinas un Stjuarta gadījumā.

Problēmas risināšanā uzrunātās institūcijas, tai skaitā bāriņtiesa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un pat Latvijas Tiesībsargs iesaka jautājumu risināt, vecākiem savstarpēji vienojoties par saskarsmi. Puses, apmainoties ar savstarpējiem pārmetumiem un apsūdzībām, vienoties nespēja.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, bērnu saskarsmes kārtība tiek noteikta līdz ar vecāku laulības šķiršanu. Taču, kamēr šāda tiesas lēmuma nav, situācija “var karāties gaisā” mēnešiem ilgi.

Risinājums ir tiesas pagaidu noregulējums par bērnu dzīvesvietas un saskarsmes tiesību noteikšanu, atzīst portāla uzrunātie eksperti. Arī Jekaterina iesniedza tiesā šādu pieteikumu, un jūnijā tiesa to daļēji apmierināja, nosakot konkrētas dienas, kad sieviete drīkst satikties ar bērniem, kuri palikuši pie vīra, saskarsmes personas, proti, bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotās personas klātbūtnē. Arī Stjuartam ir noteiktas šādas tiesības attiecībā uz pāra jaunāko dēlu.

Tomēr šādu pagaidu noregulējumu var nākties gaidīt pat vairākus mēnešus. Zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks uzskata, ka šādu lēmumu izskatīšana no dažiem mēnešiem būtu jāpaātrina līdz dažām dienām.

Vienlaikus advokāts atzīst, ka situācijas ir ļoti dažādas. Reizēm vecākiem ir nepieciešams rīkoties patvaļīgi, lai ierobežotu otra vecāka saskarsmes tiesības, ja tas ir šā bērna interesēs. Savukārt, ja kāds no vecākiem nepilda tiesas pagaidu noregulējumu, tad iestājas kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 168. panta, kas paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu negodprātīgam vecākam.

Vecākiem ir jāspēj savstarpēji vienoties

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs uzsver, ka saskarsmes tiesību noteikšana ir ārpus bāriņtiesas kompetences. Taču līdzīgās situācijās bāriņtiesa cenšas abus vecākus salabināt.

“Šādos gadījumos parasti bāriņtiesa sazinās ar to otru vecāku, pie kura ir bērns, un cenšas salabināt viņus savā starpā, un mēģina rast risinājumu viņiem. Bet saskarsmes tiesību īstenošanas strīdus risina tikai un vienīgi tiesa,” norādīja Krasnogolovs.

Savukārt, ja bērna dzīvība un veselība ir apdraudēta un bāriņtiesa to konstatē, tad tā var pārtraukt aizgādības tiesības, proti, paņemt bērnu no abiem vecākiem vai arī no viena vecāka atkarībā no situācijas.

Runājot par Jekaterinas gadījumu un slēdzenes nomaiņu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gorbunova atzīst, ka šādā situācijā konflikta risināšana ar durvju uzlaušanu, iesaistot policiju, ir neiespējama. Ir divi risinājuma veidi - vai nu vērsties tiesā, vai uzturēt dialogu ar otru vecāku un mēģināt risināt konfliktu mierīgi un civilizēti. Iespējams piesaistīt mediatoru vai, piemēram, apmeklēt pāru terapiju, sacīja Gorbunova.

Saskaņā ar Gorbunovas teikto, 99 % gadījumu šādās strīdu situācijās uz tiesu nāk ļoti labi nodrošinātas ģimenes, jo advokāti maksājot dārgi.

Lai arī bērniem šajās ģimenēs nav zilumu un viņi ir paēduši, tomēr viņi tiek pakļauti ilgstošai un stiprai emocionālai vardarbībai, jo faktiski tiek iesaistīti vecāku konfliktos.

Arī Aivars Krasnogolovs atzīst, ka bērni nonāk pa vidu vecāku konfliktam.

“Viņš grib būt labs gan tētim, gan mammai. Un viņam ir jāizdzīvo abos procesos. Tāpēc bieži vien šajos brīžos, kad tētis saka: “Vai tu gribi dzīvot kopā ar mani?” bērns tajā brīdī pilnīgi skaidri pateiks, ka grib dzīvot ar tēti kopā. Ja viņam mamma jautā: “Vai tu gribi ar mani dzīvot?” - viņš tai pašā brīdī pateiks, ka grib dzīvot kopā ar mammu. Un viņš nesamelos, jo viņš grib dzīvot ar abiem,” stāstīja Krasnogolovs.

Kā apgalvo Jekaterina, kopš incidenta ar slēdzenes nomaiņu viņa savu vecāko meitu un dēlu redzējusi tikai vienu reizi. Konflikts starp abiem vecākiem nerimst, un viņi turpina apmainīties ar savstarpējiem pārmetumiem, kamēr bērni vēl aizvien ir šī konflikta krustugunīs. Tiesas galīgais lēmums par pāra laulības šķiršanu jāgaida vismaz līdz rudenim.