"Eiropas pēdējais diktators" Aleksandrs Lukašenko augustā gaidāmajās vēlēšanās pretendē uz sesto Baltkrievijas prezidenta pilnvaru termiņu. Lai arī šogad represijas pret Lukašenko sāncenšiem, protesti un opozīcijas aktivitāte sasnieguši nepieredzētu līmeni, nav pamata domāt, ka Lukašenko režīmam pienāks gals, uzskata eksperti.
Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi piecus prezidenta amata kandidātus: Lukašenko, Andreju Dmitrijevu, Annu Kanopacku, Sergeju Čerečeņu un Svetlanu Tihanovsku.
Baltkrievijas politisko notikumu vērotāji norāda, ka no visiem reģistrētajiem Lukašenko sāncenšiem lielākais sabiedrības atbalsts esot Tihanovskai. Svetlana Tihanovska savu kandidatūru pieteica pēc tam, kad viņas vīrs, Baltkrievijā pazīstamais vlogeris Sergejs Tihanovskis pēc paziņojuma par startēšanu vēlēšanās tika ieslodzīts.
Baidoties, ka pret ģimeni varētu tikt vērstas jaunas represijas, Tihanovska šonedēļ paziņoja, ka viņas 4 un desmit gadus vecie bērni nogādāti kādā Eiropas Savienības (ES) valstī, kur atrodas kopā ar vecmāmiņu.
Tihanovska intervijā Baltkrievijas medijam "Tut.by" atklāja - viņa baidoties, ka tiks arestēta un ka viņai tāpēc varētu atņemt bērnus.
Tihanovska izteikusies, ka viņai pašai neesot nekādu politisko ambīciju un ka kandidē tikai tāpēc, ka viņas vīrs to nevar izdarīt.
Reālie Lukašenko sāncenši - tā dēvētie "cerību kandidāti", kuriem ir ievērojams sabiedrības atbalsts - netiek reģistrēti vēlēšanām vai arī tikuši ieslodzīti.
Baņķieris, bijušais "Belgazprombank" valdes priekšsēdētājs Viktors Babariko ir apcietināts un apsūdzēts ekonomiskajos noziegumos. Babariko par politieslodzīto pasludinājusi organizācija "Amnesty International", kura priekšvēlēšanu laiku Baltkrievijā raksturo kā "pilna apmēra uzbrukumu cilvēktiesībām".
Centrālā vēlēšanu komisija atteikumu reģistrēt Babariko kandidatūru vēlēšanās pamatoja ar to, ka viņš neesot reģistrējis visus savus ienākumus un viņa kampaņa izmantojusi finansējumu no ārvalstu organizācijām. Jāpiezīmē, ka Babariko savāca vislielāko parakstu skaitu, kas bija jāiesniedz reģistrējoties - 367 000, no kuriem komisija par derīgiem atzina tikai 165 000 (reģistrācijai nepieciešami vismaz 100 000 paraksti).
Babariko agrāk vadīja banku "Belgazprombank", kas ir Krievijas enerģētikas milža "Gazprom" apakšstruktūra. Jūnijā Babariko un viņa dēls tika aizturēti uz aizdomu pamata par korupciju. Babariko atbalstītāji kategoriski noraida šīs apsūdzības.
Otrs "cerību kandidāts", kurš iesniedza nepilnus 160 000 parakstu bija Valērijs Cepkalo, bijušais Baltkrievijas vēstnieks ASV. Vēlēšanu komisija par derīgiem atzina tikai 80 000 parakstu, tādējādi izslēdzot Cepkalo no vēlēšanu cīņas. Cepkalo un Babariko solījuši komisijas lēmumus apstrīdēt tiesā.
Kad bija skaidrs, ka abi spēcīgākie kandidāti netiks pielaisti vēlēšanu cīņai, Tihanovskas kampaņas štābs paziņoja, ka izvērsīs kopīgu kampaņu ar Cepkalo un Babariko štābiem. Tihanovskai pievienojās Babariko kampaņas vadītāja Marija Koļesņikova un Cepkalo dzīvesbiedre Veronika, norādot, ka kopīgiem spēkiem stāsies pretī "ilgi pastāvējušam, diktatoriskam režīmam", ziņo RFE/RL.
Viņas aicinājušas vēlētājus balsot un iesaistīties vēlēšanu novērošanā, tādējādi radot spiedienu ievērot balsošanas procedūras.
19.jūlijā Tihanovskas rīkotajā mītiņā, kurā piedalījās arī Cepalo un Koļesņikova, Minskā pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku - pēc atšķirīgiem novērtējumiem no 3000 līdz 7000 cilvēkiem. Norises vietā tika bloķēti mobilie sakari, taču, atšķirībā no citām pēdējā laika demonstrācijām, šoreiz policija neiejaucās.
Līdz šim aizturēti vairāki simti demonstrāciju dalībnieku, neskatoties uz ES, ASV un starptautisko organizāciju aicinājumiem nevērsties pret politiskajiem oponentiem. RFE/RL norāda, ka aizturēto vidū ir vismaz 17 žurnālisti.
Lukašenko režīma mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu gaitu vēl nebeidzas ar policijas spēka pielietošanu un atteikšanos reģistrēt opozīcijas kandidātus. Baltkrievijas varasiestādes īpaši vēršas pret aktīvistēm-sievietēm un opozicionāru ģimenēm, uzsver "Amnesty International". "Tās apzināti vēršas pret sievietēm, kuras iesaistījušās politikā, un pret politisko aktīvistu sieviešu dzimuma radiniecēm, tai skaitā pielietojot atklātu diskrimināciju un seksuālas vardarbības draudus," norāda organizācijas Austrumeiropas un Centrālāzijas nodaļas direktore Mērija Stratersa.
Aktīvistēm un ieslodzīto opozicionāro ģimenēm tiekot draudēts ar prezidenta dekrētu par "pasākumiem, lai aizsargātu bērnus nelabvēlīgās ģimenēs". Tas ļauj varasiestādēm izņemt no ģimenēm bērnus. 29.maijā par "huligānismu" tika aizturēts politiskais aktīvists Uladzimirs Navumiks. Pēc vīrieša aresta policija pārmeklēja viņa dzīvokli Grodņā un sastādīja nepatiesu ziņojumu par "sliktajiem apstākļiem, kādos jādzīvo bērnam". Aktīvista sieva Vitālija Navumika "Amnesty International" stāsta, ka ziņojumā esot bijis teikts, ka dzīvoklis ir nekārtīgs, tajā uz grīdas mētājas izsmēķi un tukšas alkohola pudeles. Par to, ka tas neatbilst patiesībai, varēja pārliecināties pašu policistu uzņemtā video, taču tas tā arī netika iesniegts kā pierādījums.
"Kad man pateica, ka man varētu atņemt meitu, es biju tā pārbijusies, ka nezināju, ko teikt un kā reaģēt. Es vienkārši stāvēju viņu priekšā, biju pārāk šokēta, lai kaut ko teiktu," piedzīvoto apraksta Navumika.
"Amnesty International" arī norāda, ka organizācijai zināms par vismaz vienu gadījumu, kad policisti esot politiskā aktīvista dzīvesbiedrei draudējuši ar izvarošanu.
ANO īpašā ziņotāja par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā Anaisa Marina izteikusies, ka pēdējā gada laikā situācija šajā jomā vēl vairāk pasliktinājusies. "Turpinās sistēmiskie un sistemātiskie cilvēktiesību pārkāpumi - gan likumdošanā, gan arī praksē," viņa sacīja, īpaši uzsverot "patvaļīgos arestus, vardarbību un iebiedēšanu".
"Neviens nešaubās, kāds būs šī gada vēlēšanu iznākums. Uzvarētājs noteikti būs tas pats, kas jau daudzus gadus,"
žurnālā "New Eastern Europe raksta politiskais analītiķis Maksims Rusts. "Taču atklāts paliek jautājums, vai nereģistrēto cerību kandidātu atbalstītāji balsos par Tihanovsku, vai arī viņu balsis sadalīsies citu alternatīvo kandidātu starpā. Vēl viens jautājums - cik lielā mērā palielināsies protestu potenciāls Baltkrievijas sabiedrībā? Neilgi pēc reģistrācijas rezultātu paziņošanas valstī no jauna izcēlās masu protesti, kurus brutāli apspieda policija. Iespējams, galvenais jautājums ir šāds: kas notiks ar lielo, nepieredzēto sociālo mobilizāciju, kas diez vai pēc vēlēšanām kaut kur pazudīs?"
