tuvākajā laikā paredzēts izvērtēt arī to, kā cīnīties pret odekolonu un citu kosmētikas un tīrīšanas līdzekļu dzeršanu apreibināšanās nolūkā.
Tas gan esot ļoti sarežģīti risināms jautājums, tāpēc konkrētu priekšlikumu ministrijai vēl neesot.
Kā ziņots, valdība šodien skatīs VM izstrādāto rīcības plānu alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai un alkoholisma ierobežošanai.
Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2020. līdz 2022.gadam ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas turpinās līdzšinējo "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012. līdz 2014.gadam".
Saskaņā ar PVO datiem, alkohola lietošana ir uzskatāma par nozīmīgu riska faktoru priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei, kā arī ir cēlonis daudzām saslimšanām.
Pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis mirstībai no akūtām un hroniskām alkohola izraisītām slimībām, galvenokārt tās ir sirds - asinsvadu slimības, onkoloģiskās saslimšanas, aknu ciroze, kā arī tīšas un netīšas alkohola lietošanas izraisītās traumas. Latvijā 2017.gadā ar alkohola lietošanu tieši saistītie potenciāli zaudētie mūža gadi vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem veido 10,4% no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem.
Vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts.
Turklāt alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.
Atbilstoši PVO izstrādātajā dokumentā "Globālā stratēģija alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanai" noteiktajam alkoholisma ierobežošanas jomā politikas veidotājiem īpaša uzmanība jāpievērš alkoholisko dzērienu pieejamības un mārketinga ierobežošanai, nelegālā alkohola ietekmes mazināšanai uz sabiedrības veselību, kā arī veselības aprūpes nodrošināšanai.