Ir jāiemācās pieņemt un akceptēt straujus lēmumus pandēmijas dēļ jeb otrais vilnis ir sācies

Mediķis aizsargekipējumā.

FOTO: AFP / Scanpix

Diskusijas internetā par gaidāmo Covid-19 vakcīnas parādīšanos liecina, ka zināma sabiedrības daļa joprojām nav sapratusi pandēmijas apjomus un bīstamību sev un saviem tuviniekiem. Runas par to, ka ingvera tēja ar citronu un medu var aizstāt vakcīnu un, ka „viss ir Dieva rokās“, tāpēc nekādi distancēšanās „pasākumi“ nav jāievēro, liecina par ļoti lielu publikas nekompetenci aktuālajos notikumos.

Šī reakcijas ziņo, ka valsts mediji nav pienākumu augstumos un nespēj regulāri informēt tautu par situācijas nopietnību. Nav kvalitatīvas zinātnes žurnālistikas un sabiedriskajos medijos netiek piedāvātas regulāras koronas krīzes analīzes slejas gan ekspertu diskusiju, gan atvērto studijas sarunu formā. 

Jau sākusies pandēmijas otrā viļņa kustība ārzemēs, bet mēs Latvijā izliekamies, ka uz mums tas viss neattiecas. Gudri būtu pavērot kā šajā situācijā reaģē lielie, starptautiskie uzņēmumi, kas jau tagad izstrādā darba organizācijas stratēģiju 2020/2021 gadam. Izskatās, ka daudzi no tiem saglabās darbu „pa distanci“ un līdzīgi turpinās funkcionēt arī vadošās Eiropas augstskolas. Augusta sākumā būtu jāzina vai mūsu pamatskolas skolēni dosies uz mācībām, jeb turpinās sēdēt mājās, deleģējot skolotāja darbu saviem vecākiem. Vai vidusskolas un augstskolas turpinās mācības “caur datoru“, jeb tomēr „ausim kājās pastaliņas“ un iesim uz klasēm un auditorijām. Tas būtu mums jāuzzina nākošnedēļ.

Karš koronas ēnā

Pandēmijas ēnā, valstis sākušas neredzamu propagandas karu. Piemēram Zviedrija jau vairākus mēnešus savos medijos kaunina kaimiņvalstis, kas zviedriem liegušas atļauju iebraukšanai. Tiek apgalvotas, ka šāds dāņu, norvēģu un somu lēmums esot tuvredzīgs, nevajadzīgs un graujot ziemeļvalstu solidaritāti. Jūlija sākumā Grieķija lika atgriezties atpakaļ Stokholmā vairākām pasažieru lidmašīnām, kas bija nogādājušas siltajās valstīs zviedru tūristus.  Sešu stundu laikā Lielbritānijas valdība ieviesa 14 dienu karantīnu saviem ceļotājiem, kas atgriezās no Spānijas. „Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka pandēmijas laikā situācija var manīties zibenīgi“, - konstatē medijiem profesors un epidemiologs Junas Ludvigsons no Stokholmas Karolinska Institūta slimnīcas. 

Britu paziņojums par 14 dienu karantīnu personām, kas atgriežas no Spānijas, sacēla sašutuma vērtu Spānijā. Spānijas ārlietu ministrs publiski apgalvoja, ka Spānija esot „pilnīgi droša valsts“ un tūristiem no tās nemaz nav jābaidās. Taču ceļojumu organizētājs TUI nekavējoties atcēla visus lidojumus uz Spāniju līdz 9.augustam. British Airways turpina lidot, taču ceļ protestus pret šo valdības lēmumu. 

Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs (Dominic Raab), protams, aizstāv šo valdības lēmumu, pamatojot ar drošības pasākumiem, kas varētu aizsargāt Lielbritāniju pret pandēmijas otro vilni. Diemžēl, pirmā viļņa apstākļos Lielbritānijas vadītāji izturējās pret slimības uzbrukumu pārāk nenopietni un tādēļ upuru pavasarī bija salīdzinoši daudz. 

Kas  tad nepatīk valdības kritiķiem? Tas, ka lēmumi tiek pieņemti tik strauji un negaidīti. Bez brīdinājumiem. Kā norādīja ministrs medijiem, tad Lielbritānijas lēmuma pamatā bijusi informācija par to, ka Spānijā samērā strauji palielinājies covid-19 slimnieku skaits un tāpēc visiem atbraucējiem jāsēž 14 dienas karantīnā. Ar to jāsamierinās  visiem – gan ceļotājiem, gan viņu darba devējiem. Lielākais slimo skaits šovasar Spānijā konstatēts Barselonā un Aragonas reģionā.  Spānijas Ārlietu ministre Aranča Gonzalesa (Arancha González Laya) ir lūgusi britiem saglabāt izņēmumu Kanāriju un spāņu Vidusjūras salām. Taču statistika rāda, ka jūlijā (pēdējo 14 dienu laikā) inficēto skaits (attiecībā uz katriem 100 000 valsts iedzīvotājiem) Spānijā ir 39,4.  Lielbritānijā šis rādītājs ir 14,6. Rumānijā 59,7 un Bulgārijā 44,8.

Augusta brīdinājums

Tūliņ sāksies pēdējais vasaras atvaļinājumu mēnesis. Ir jārēķinās, ka ceļojot uz ārzemēm, „brīnumi“ var notikt. Piemēram, atrodoties Kanāriju salās, var nākties pavadīt visu savu atlikušo vasaras laiku viesnīcā, ja tur kaimiņos pēkšņi tiks konstatēts kāds sirdzējs ar covid-19. Tas nemaz nebūs jocīgi. Par to nevajadzētu sašust, bet gan rēķināties, ka tā var notikt.

Man šķiet, ka par šiem jautājumiem būtu daudz plašāk jārunā medijos un jāinformē tauta par to kas un kāpēc pasaulē notiek pandēmijas sakarā. 

Mēs nedzīvojam Ziemeļkorejā. Varam visu izrunāt un visu noskaidrot: gan par vakcīnām, gan par karantīnām un ingvera tējām, gan par ierobežojumiem, kas epidēmijas dēļ sarežģi mūsu dzīvi. Taču vienu lietu būtu jāatceras, lai veiksmīgi izspruktu no šīs pandēmijas nelaimes, kas draud vismaz vēl vienu vai divus gadus. Mums jābūt ir pašiem apzinīgiem vēl ilgi. Nekas nav beidzies. Jāsaprot, ka šeit nav runa par „gripu“ vai iesnām. Mūsu valsts nevar izveidot veiksmīgu aizsardzības sistēmu pret šo slimības uzbrukumu 2-3 gadu garumā, ja ikviens no mums šajā aizstāvības akcijā nepiedalīsies. 

Tā tas ir.    

Uz augšu
Back