Sēnei līdzīgs mākonis neveidojas tikai pēc atombumbas sprādziena
Eksplozija Beirūtā un fizika

Atombumbas sprādziens

FOTO: Wikimedia Commons

Otrdien masīvs sprādziens satricināja Libānas galvaspilsētu Beirūtu, izpostot lielu daļu pilsētas un nogalinot vismaz 78 cilvēkus. Lai arī ir zināms, ka eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, tomēr sprādziena radītā “sēne” jau paspējusi rosināt sazvērestību teorijas, ka ostai uzmesta atombumba.

Dramatiskajos video, ar kuriem vairāki Beirutas iedzīvotāji dalījušies sociālajos tīklos, labi redzams sprādziena spēks un sēnei līdzīgais putekļu stabs. Daudzi “Twitter” lietotāju jau izteikuši savu viedokli, ka sprādzis ir nekas cits kā atombumba. Nevar noliegt, ka video redzamais sprādziens patiešām atgādina fotogrāfijās vai dokumentālajās filmās redzamos atombumbas sprādzienus.

11

Tiesa, šajā gadījumā tā nav patiesība, jo ne tikai atombumbas eksplozija var radīt ikonisko putekļu “sēni”, bet arī jebkura cita pietiekami spēcīga eksplozija. Tā ir vienkārša fizika.

Lūk Beirutas sprādziena mākonis tuvplānā:

FOTO: Twitter/AbirGhattas

Un šeit arhetipisks “sēnes” mākonis pēc atombumbas sprādziena Nagasaki 1945. gada 9. augustā:

FOTO: Wikimedia Commons

Abos šajos sprādzienos fizika ir viena un tā pati: eksplozija rada karstas gāzes, kas strauji paceļas gaisā. Savukārt gaiss virs šīs gāzes, kad tā triecas uz augšu, veido tādu kā sēnes cepuri. Šo fenomenu dēvē par Releja—Teilora nestabilitāti. Tā apraksta mijiedarbi starp šķidrumiem vai gāzēm, kuriem ir atšķirīgi blīvumi. Eksplozijā mazāk blīvais karstais gaiss saskaras ar blīvāku auksto gaisu un kopā veido sēnei līdzīgu mākoni.

Lūk, tāpēc tā saucamā sprādziena sēne nav raksturīga tikai kodolsprādzienam.

Uz augšu
Back