Ar satelītu atklātas iepriekš nezināmas apdraudēto imperatorpingvīnu kolonijas

Imperatorpingvīni

FOTO: Unsplash

Antarktīdas satelītattēlos redzamie pingvīnu izkārnījumi noveduši zinātniekus pie vairākām, iepriekš nezināmām imperatorpingvīnu kolonijām, kas dzīvo un vairojas aukstajā kontinentā.

Kopumā nomaļākajā vietā uz Zemes atrastas astoņas iepriekš neredzētas pingvīnu kolonijas, bet trīs, kas iepriekš bija zināmas, pirmo reizi identificētas arī no kosmosa. Tagad ir zināma 61 imperatorpingvīnu (aptenodytes forsteri) kolonija, kas ir par 20 procentiem vairāk nekā iepriekš, vēsta "Science Alert".

Lai arī tās, protams, ir labas ziņas, aiz tām slēpjas drūmā patiesība, proti, šo dzīvnieku dabiskā vide lēnām sarūk, kā arī lielākā daļa jauno koloniju ir ļoti mazas. Beigu beigās sanāk, ka kopējā imperatorpingvīnu populācija pēc jaunā atklājuma ir palielinājusies tikai par 5 līdz 10 procentiem.

Ja klimata pārmaiņu dēļ pingvīnu dabiskās vides platība turpinās sarukt tādā tempā kā pašlaik, līdz gadsimta beigām visas šīs jaunās pingvīnu kolonijas būs izmirušas.

“Lai arī tās ir labas ziņas, ka mēs atradām šīs jaunās kolonijas, tomēr tagadējie modeļi liecina, ka pingvīnu populācija samazināsies,” komentēja biologs Fils Treitans.

FOTO: Fretwell & Trathan, Remote Sensing Ecology and Evolution, 2020

Pingvīnu komūnu izmēram ir liela nozīme dzīvnieku spējā izdzīvot. Imperatorpingvīni, lai glābtos no aukstajiem vējiem un hipotermijas, mēdz saspiesties kopā, tāpēc, jo mazāka ir kolonija, jo mazāka iespēja izdzīvot.

Katru gadu, kad tie ir gatavi vairoties, imperatorpingvīni atgriežas precīzi tajā pašā, apslēptā vietā, kur iepriekš. Tie dēj olas, perē tās un audzina jaunos pingvīnus. Tiem ir nepieciešama stabila ledus sega aptuveni deviņus mēnešus, tomēr pieaugošā gaisa temperatūra tam nav labvēlīga. Tas rezultātā var novest pie imperatorpingvīnu izmiršanas.

Pētījumā, kas publicēts pagājušajā gadā, paredzēts, ka 80 procenti no zināmajām pingvīnu kolonijām līdz gadsimta beigām saruks par 90 procentiem.

Jaunais pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Remote Sensing in Ecology and Conservation”.

Uz augšu
Back