Vēl viens noslēpumains objekts Latvijā – no milzīgiem akmens bluķiem veidota aka lauka vidū, kas, kā vēsta nostāsti, reiz bija spēkavīra un burvja Ķintes varenās, no milzīgiem akmeņiem būvētās saimniecības daļa.

“Galvenais neiekrist iekšā,” es pie sevis domāju, brienot pāri milzīgam, ar kaut kādām zālēm gurnu augstumā apaugušam laukam un meklējot spēkavīra un burvja Ķintes, iespējams, ap 17. gadsimtu no teju divmetrīgiem akmens bluķiem būvēto aku. Es, zināms, nebiju pamanījis, ka pie akas varēja daudz ērtāk ar nelielu līkumu tikt, ejot gar lauka malu, kur pat bija kaut kādas norādes, tāpēc “dūru” vien taisni, cerot, ka aka mani neaprīs kā melnais caurums aprij gaismu.

FOTO: Foto no personīgā arhīva

Brienot pāri laukam, bažījos arī par suņiem un nikniem saimniekiem, kuru lauku es izbradāju, kaut arī nešķiet, ka tur auga kaut kas vairāk par nezālēm. Lai nu kā, pie arheoloģiskā pieminekļa šā vai tā bija jānokļūst.

Lūk, tur jau tā bija. Caurums zemē – ieaudzis zālēs un krūmos, apjozts ar baļķu sētiņu, lai tiešām kāds uz galvas neieplanē tajā iekšā. Akā zaļgans ūdens (ne vairs dzidrs un gards kā vīns, kā vēsta leģendas), nodzerties nesanāks. Akas dziļums arī nav saprotams, mērīt negribas. Runā, ka rūpīgi apstrādātie akmens gabali, kas veido akas grodus jeb sienas, ir gandrīz divus metrus gari. Nevienam tā īsti nav skaidrs, kā pārvietoti smagie akmeņi. Šķiet, ar spēcīgu zirgu, kas it kā esot bijis Ķintu saimniecībā, vai arī ar paša Ķintes burvju spējām.

Daži vēsturnieki uzskata, ka aka un visa pārējā saimniecība, kuru 19. gadsimta vidū nojauca, bluķus izmantojot muižas ēku celtniecībā, ir senāka par 17. gadsimtu. Tiesa, kā vēstīts vietnē “senvietas.lv”, apdzīvota šī vieta bija no 17. līdz 19. gadsimtam. To 1975. gadā bija izdevies noskaidrot arheologiem.

FOTO: Foto no personīgā arhīva

“1975. gadā Ķintu senvieta tika arheoloģiski pētīta un noskaidrots, ka tā apdzīvota 17.–19. gadsimtā. Tomēr, vai tajā laikā ir veikti apjomīgie būvdarbi ar lielajiem akmeņiem, kas vēl saglabājušies vienīgi akas vietā, nav droši zināms. Nostāsti vedina domāt, ka Ķintu senvieta varētu būt pat senāka par 17. gadsimtu. Lai vai kā, tautā joprojām dzirdami stāsti par stiprinieku Ķinti, kas te veicis lielus darbus, kā vienīgo palīgu izmantojot savu balto ķēvīti,” rakstīts vietnē “senvietas.lv”.

Lūk, bet tagad no varenās saimniecības palikusi vairs tikai zālē ieaugusi aka. Ja nu gadās būt Liepājas novada Cīravas pagastā, tad nepaej garām, aplūko šo megalītu.