Pēdējam vasaras mēnesim esot jau vidū, cilvēki, nereti pārgalvīgi, steidz noķert pēdējos saules starus, aizmirstot par visvienkāršāko piesardzību. Sauļošanās strikti jākontrolē, jo tā var būt bīstama ne tikai bērniem vai izteikti gaišas ādas tipa cilvēkiem, bet arī tiem, kas raduši saulē uzturēties regulāri.
Cilvēki sauļojoties bieži neapzinās ar to saistītos riskus vai uzskata, ka potenciālie ieguvumi veselībai sauļojoties atsver tos. Aicinot iedzīvotājus karstajās dienās izturēties pret savu veselību atbildīgi, Gjensidige Latvija atgādina par saules izraisītajiem riskiem.
Lai gan saules ietekmei uz ādu ir vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, tā spēj nomākt iekaisuma procesus un noder psoriāzes un citu ādas slimību ārstniecībā, lielākoties saule ir veselībai bīstama.
2017. gadā tika konstatēti 230 melanomas gadījumi un 1463 cita veida ādas ļaundabīgi audzēji. Ārsts un apdrošināšanas eksperts Artis Lapsiņš vērš uzmanību uz to, kādas sekas izraisa uzturēšanās saulē bez aizsarglīdzekļiem, un skaidro, kas ir saules aizsardzības faktors (SPF) un kā pareizi lietot saules aizsargkrēmus.
Saule un D vitamīns
Bieži tiek uzskatīts, ka saules stari ir vienīgais veids, kā organisms var pilnvērtīgi papildināt savas D vitamīna rezerves. “Saules stari nodrošina līdz pat 80% no D vitamīna, ko iegūstam, kā arī D vitamīns ādā veidojas tieši UVB staru ietekmē no holesterola, bet, lai uzņemtu organismam nepieciešamo dienas devu, saulē ir jāpavada vien 10-15 minūtes,” saka A. Lapsiņš. Pēc eksperta vārdiem, D vitamīnu ir iespējams uzņemt ar uzturu – ēdot zivis (siļķes, sardīnes, lasi un citas), olas, sviestu un sēnes, piemēram, gailenes. Līdzīgi kā cilvēka ādā, sēnēs D vitamīns veidojas tikai UV staru ietekmē, tādēļ mākslīgi audzētas sēnes to var nesaturēt. D vitamīns ir taukos šķīstošs savienojums, tādēļ tas labi absorbējas zarnu traktā. D vitamīnu iespējams uzņemt arī ar uztura bagātinātājiem un koncentrācijas D vitamīna preparātiem lielāku deficītu gadījumos, kas pieejami tikai ar ārsta izrakstītu recepti.
Saules starojuma ietekme
Cilvēks nonāk ultravioleto (UV) staru ietekmē arī tad, ja ārā ir mākoņains un āda neizjūt saules staru karstumu. Saules staru iedarbībā cilvēks var gūt nopietnu ādas apdegumu. Tas notiek brīdī, kad UV starojums sasniedz ādu un tā rezultātā bojājas ādas virsslāņa šūnas. “Pastāv trīs UV staru iedalījumi – UVA, UVB un UVC stari. Ozona slānis aiztur līdz 100% UVC staru un ap 90% UVB staru. UVA un UVB tiek uzskatīti par ādai kaitīgiem un saules apdegumus izraisošiem,” skaidro ārsts eksperts Artis Lapsiņš. UV staru radītais ādas kairinājums var novest kā līdz ādas apdegumam un bojājumam, tā pat līdz ādas audzēju attīstībai - UV staru ietekme ir spējīga izraisīt melanomu, kas ir visbīstamākā ādas vēža forma. Melanoma attīstās no melanocītu šūnām, kurās veidojas pigments melanīns, veidojot dzimumzīmei līdzīgu plankumu.
Ādas aizsardzība
SPF (sun protection factor) jeb saules aizsardzības faktors ir rādītājs tam, cik labi attiecīgais sauļošanās krēms aizsargā ādu no UV staru kaitējuma. Visi saules aizsarglīdzekļi ir marķēti ar šo mērvienību, kas norāda konkrētā krēma aizsardzības līmeni. Tā, piemēram, SPF 15 sauļošanās līdzeklis ļaus uzturēties saulē, nenokļūstot tās staru negatīvā ietekmē, aptuveni 150 minūtes (10 minūtes x SPF 15 koeficients). Efektīvākai aizsardzībai eksperti iesaka lietot vismaz 15-30 SPF spēcīgu saules aizsarglīdzekli, uzklājot aptuveni 2 mg uz vienu ādas cm2 visos ķermeņa reģionos, kurus sasniedz saule, kā arī atkārtojot uzklāšanu ik pēc 2 stundām. Svīšana, smiltis un ūdens var aiznest no ādas uzklāto aizsarglīdzekli, tādēļ to vēlams papildināt regulāri. Rekomendējams pirmo krēma kārtu uzklāt 15 minūtes pirms iziešanas saulē.
Katrai rokai un galvas reģionam patērējama ½ tējkarote krēma; rumpja priekšpusei, mugurpusei un kājām - katrā reģionā aptuveni 6 ml, kas ir nedaudz vairāk par tējkaroti. Gjensidige Latvija atgādina, ka rekomendācijas ir tikai aptuvenas un ir atkarīgas arī no tādiem specifiskiem faktoriem kā ādas tips, saules staru intensitāte un citiem.
“Bieži vien ir gadījumi, kad cilvēki gūst apdegumu neapzināti, neuzturoties saulē mērķtiecīgi. Ir svarīgi, lai aizsargkrēms vai cits aizsardzības līdzeklis, kas satur SPF komponentus, būtu uzklāts uz visiem ķermeņa reģioniem arī tad, ja nav nodoma sauļoties,” izceļ A. Lapsiņš. Ārsts eksperts min, ka ir būtiski ievērot arī citus piesardzības pasākumus – saulē valkāt galvassegu un saulesbrilles, lai UV starojums nenonāktu acīs.
Veselības, ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību grupas ārsts eksperts Artis Lapsiņš iesaka regulāri veikt savas ādas pašizmeklēšanu un aizdomīgu pigmentētu veidojumu fiksēšanu ar fotoaparātu, lai novērotu to pārmaiņas. Strauji augoši veidojumi, asimetriski veidojumi un “neglītais pīlēns” – veidojums, kas ļoti atšķiras no citiem ādas pigmentētiem veidojumiem, ir pamats vērsties pie ārsta. Lai izvērtētu ādas veidojumus, ārsts-eksperts aicina apmeklēt dermatologu un veikt dermatoskopa izmeklējumu vismaz vienreiz, savukārt, cilvēkiem ar gaišu ādas tipu, daudzām dzimumzīmēm un tiem, kas dzīves laikā daudz apdedzinājuši ādu saulē, ir nepieciešama pastiprināta ārsta uzraudzība.
