Trīs nedēļas, lai sadzītu rokā nacistu nolaupītos Kārļa Lielā dārgumus

FOTO: Wikimedia Commons

1945. gadā amerikāņu kareivim un viduslaiku vēstures speciālistam Valteram Hornam tiek uzdots bīstams uzdevums - atgūt nacistu nolaupītos Svētās Romas impērijas dārgumus. Par to vēstīts Isabellas Gendres dokumentālajā filmā "Hitlera svētie dārgumi" (Hitler's Holy Relics), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā. 

Ir 1945. gads. Otrajam pasaules karam gandrīz pienākušas beigas. Sabiedrotie ir pārņēmuši Vāciju, un lielākā daļa augsta ranga nacistu amatpersonu ir izdarījušas pašnāvību vai arī gaida tiesu. Pasaules kārtība pēc kara pārveidojas. 

Tieši tādā kontekstā amerikāņu kareivim un viduslaiku svētās mākslas ekspertam tiek dots uzdevums trīs nedēļu laikā līdz Nirnbergas tiesai atrisināt nozīmīgu mistēriju, sniedzot ieguldījumu kara pilnīgai izbeigšanai un Svētajai Romas impērijai atgriežot tās dārgumus, rakstīts dokumentālās filmas aprakstā. 

Viduslaiku mākslas eksperts Valters Horns 

Valters Viljams Horns bija vācu-amerikāņu viduslaiku mākslas eksperts. Viņš piedzima Vācijā, bet aizbēga no nacistiem un lielāko daļu savas akadēmiskās karjeras pavadīja Kalifornijas Universitātē, kur kļuva par universitātes pirmo mākslas vēsturnieku, kā arī piedalījās Mākslas vēstures nodaļas atklāšanā. 

Kļuvis par ASV pilsoni, viņš Otrā pasaules kara laikā dienēja ASV armijā, bet pēc tam speciālā izlūkošanas vienībā, kas meklēja mākslas darbus, kurus bija nolaupījuši nacisti. Viņa lielākais sasniegums bija Svētās Romas impērijas kroņa dārgumu jeb Kārļa Lielā regāliju atgūšana. 

Misija, lai atgūtu kroņa dārgumus 

Izmeklēšanai sākoties, Hornam nav īsti skaidrs, kā īsti paveikt šo uzdevumu. Īpaši grūti ir uzturēties spokainajā Nirnbergā, kurā palikušie nacisti cenšas saplūst ar pārējiem iedzīvotājiem, lai beigu beigās kopā ar amerikāņiem atjaunotu sapostīto pilsētu. Laika ir ļoti maz. 

Dārgumus nacisti nolaupīja Austrijas aneksijas laikā 1938. gadā. Pēc tam tie tika nogādāti Nirnbergā, kas kļuva par Trešo reihu simbolizējošo pilsētu. Tikko kā sabiedrotie sāka bombardēt Nirnbergu, nacisti saņēma Himlera pavēli izveidot bunkuru, lai nosargātu dārgumus.     

Kārļa Lielā kronis

FOTO: Wikimedia Commons

Kad 1945. gadā pilsētā ieradās amerikāņi, dārgumi atkal tika noslēpti, bet pilsētas mērs, kurš bija atbildīgais par dārgumu glabāšanu, izdarīja pašnāvību vai arī tika nogalināts. Vienīgie liecinieki, kas bija palikuši dzīvi, bija divi mēra tuvākie padomnieki, ar kuru nopratināšanu sākās Horna izmeklēšana. 

Padomnieki Hornam atklāja, ka bija klāt dārgumu pārvietošanas laikā. Kad ASV karavīru ierašanās pilsētā bija nenovēršama, Himlers nosūtīja cilvēku grupu - to skaitā arī augsta ranga SS virsnieku - uz bunkuru, lai savāktu tajā glabātos piecus objektus. Tie tika ievietoti vara kastē un atstāti Himlera mersedesā, kas devās nezināmā virzienā. 

Hornam tagad bija skaidrs, ka dārgumi ir atstājuši pilsētu, tomēr nav skaidrs, uz kurieni tie aizvesti, kas no tiem atlicis un kas ir šis augsta ranga virsnieks, kas piedalījās to pārvietošanā. Vai tas bija pats Himlers? Liecinieki vairs neko nevarēja pateikt. 

No sarunas ar viņiem beigu beigās izveidojās divas iespējamās dārgumu atrašanās vietas – Himlera mistiskā privātā pils Vēvelsburgā vai “Zell Am See” ezera dibenā. 

Abi šie pavedieni ir visai daudzsološi, jo šīm vietām bija ļoti liela nozīme nacistu misticismā, gatavojoties nākamajam reiham, kā arī tās bija ideālas dārgumu glabāšanai. Hornam par nelaimi, Himlers viņam bija vienu soli priekšā, proti, viņš bija daļu savas pils iznīcinājis pirms sabiedroto ierašanās. Lai arī tās ziemeļu tornis joprojām stāvēja, glabājot daudzus noslēpumus, dārgumi nekur nebija atrodami. 

Vēvelsburgas pils

FOTO: AFP / Scanpix

“Zell Am See” ciema ezera teorija arī ir ticama, jo ir zināms, ka ciemā bieži viesojās augsta ranga SS virsnieki un slēpa tur savus nolaupītos mākslas darbus. To skaitā bija arī prestižā Gēringa kolekcija. Pastāv iespēja, ka Himlera mersedess tika noslīcināts šajā ezerā kopā ar dārgumiem. Tiesa, amerikāņu nirējiem neko neizdevās atrast. 

Horns nolēma atgriezties Nirnbergā, jo viņam bija palikušas tikai trīs dienas laika. Pēdējā iespēja bija izdarīt spiedienu uz abiem padomniekiem. Beigu beigās viņi padevās. 

Kur ir dārgumi? 

Izrādījās, ka dārgumi nekad nebija atstājuši Nirnbergu un bija noslēpti skolas pagrabā, vien pārsimt metru no bunkura, kur tie glabājās sākumā. Himlera vīri tos nebija savākuši. Izrādījās, ka pilsētas mērs pats bija izgudrojis šo stāstu un licis saviem padomniekiem pie tā arī pieturēties.  

Dārgumi tika atrasti 1945. gada 6. augustā. Tajā pašā laikā amerikāņi Hirosimai uzmeta atombumbu. Lai nu kā, tā paša gada decembrī dārgumi tika atdoti atpakaļ Austrijai, bet mūsdienās ir apskatāmi Vīnes Vēstures muzejā, kur tos pirmo reizi ieraudzīja arī Hitlers. 

Himlera mersedess ezera dibenā tā arī netika atrasts, bet tagad pilsēta ir aizliegusi jebkādus dārgumu meklējumus.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Uz augšu
Back