/nginx/o/2020/08/21/13289927t1h060e.jpg)
Pēc kāda scenārija turpmāk risināsies notikumi Baltkrievijā? Vai ir pamats cerēt, ka “vienīgais un mūžīgais” Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tiešām aizies? Ekspertiem Eiropā ir dažādas prognozes attiecībā uz šiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar pašreizējo situāciju Baltkrievijā, vēsta Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”.
Kā varētu norisināties nevardarbīga varas nodošana Baltkrievijā un kāda būs Krievijas loma notiekošajā - atbildes uz šiem jautājumiem meklēja eksperti, kas piedalījās ASV Māršala Vācijas fonda (German Marshall Fund of the United States) rīkotajā tiešsaistes diskusijā.
Protesti ilgst gandrīz divas nedēļas: Vai protestētāji nav noguruši?
Pēc plašās demonstrācijas pagājušās nedēļas nogalē, šīs nedēļas pirmajā pusē protesta akcijas Baltkrievijā bija mazāk vērienīgas.
"Var pat šķist, ka protestētāji ir nedaudz noguruši,” norādīja viens no diskusijas dalībniekiem. Tomēr šeit jāņem vērā, ka paralēlu demonstrācijām, Baltkrievijā plašumā vēršas streiku kustība.
Eksperti uzskata, ka tieši streikiem uzņēmumos var izrādīties izšķiroša loma opozīcijas un Lukašenko režīma konfrontācijā.
Ielu demonstrāciju dinamika ir tikai viens Baltkrievijas protestu aspekts.
Cits jautājums esot opozīcijas politiskās līderības jautājums. Pēc tam, kad opozīcijas kandidāte prezidenta vēlēšanās Svetlana Tihanovska varas iestāžu spiediena rezultātā pameta valsti un devās uz Lietuvu, Baltkrievijas opozīcija šķietami palikusi bez formāla līdera. Tomēr tas protestu kustību pagaidām nav negatīvi ietekmējis.
Kā uzsvēra diskusijas dalībnieks - medija “Radio Liberty” Baltkrievijas redakcijas darbinieks Aleksejs Znatkevičs - Baltkrievija ir nonākusi punktā, no kura atpakaļceļa vairs nav.
Pēc pagājušās nedēļas notikumiem, kad Lukašenko režīms vardarbīgi apspieda protesta akcijas, pašam
Lukašenko šobrīd ir vien divas iespējas - atkāpties vai ieviest valstī visaptverošu diktatūru.
Krievijas piesardzīgā pozīcija
Polijas Starptautisko attiecību institūta (PISM) Krievijas un Baltkrievijas analītiķe Anna Marija Dinere uzvēra, ka Krievija Baltkrievijas protestu jautājumā līdz šim izturējusies ārkārtīgi piesardzīgi.
Atšķirībā no Ukrainas notikumiem 2013. un 2014.gadā, Baltkrievijas opozīcija neliek uzsvaru uz antikrievisku noskaņojumu, tādējādi neradot pamatu Krievijai izteikt pārmetumus.
Neviens nerunā par krievu valodas aizliegšanu un nesaka, ka Krievija ir ienaidnieks. Tas nozīmē, ka redzamu iemelsu Krievijas intervencei Baltkrievijā šobrīd nav.
Tajā pašā laikā Baltkrievijai nedraudot arī “Donbasa scenārijs”, jo Baltkrievijas protestu dzinulis ir iekšpolitikas jautājums, nevis ārpolitikas dienaskārtība, uzskata eksperte.
Viņa pauž viedokli, ka Kremlis pagaidām, visticamāk, cer uz “Armēnijas scenāriju” varas maiņai - kad ielu protestu rezultātā pie varas nokļuvušais opozīcijas pārstāvis ir noskaņots uz lojalitāti Krievijai.
Spēka struktūru lojalitāte un sankcijas
ASV Māršala Vācijas fonda eksperts Centrālās un Austrumeiropas jautājumos Jorgs Forbrigs norāda, ka šobrīd ir grūti objektīvi novērtēt Baltkrievijas spēka struktūru lojalitāti Lukašenko. Tas pats attiecas arī uz visa valsta aparāta lojalitāti.
Vairākas augsta ranga amatpersonas ir paziņojušas par pāriešanu opozīcijas pusē, tomēr pagaidām tā vēl nav masveidīga tendence.
“Dezertēšanas pazīmes vērojamas zemāka līmeņa amatpersonu vidū, tomēr varas augstākie ešeloni joprojām ir uzticīgi Lukašenko,” uzskata eksperts.
Forbrigs gan uzskata, ka Krievija dodot priekšroku novājināta Lukašenko palikšanai amatā.
Runājot par iespējamajām sankcijām Baltkrievijai, eksperts izsakās, ka situācija ir tik dinamiska, ka sankciju jautājums līdz mēneša beigām varot zaudēt savu aktualitāti.
Viņš arī uzskata, ka Eiropas iespējamās sankcijas Baltkrievijas režīmam gan vairāk būšot jāuzskata par Eiropas solidarizēšanos ar Baltkrievijas tautu, kas pieprasa pārmaiņas, un nekas vairāk.
Kā dzimst līderi
Forbrigs norāda, ka izskanējušās runas par vienota opozīcijas līdera trūkumu nav uztveramas par nopietnu problēmu, jo Austrumeiropas valstu protestu pieredze apliecina, ka šādi līderi rodas pēkšņi - iepriekš nevienam nezināmi cilvēki, kas spēj iedvesmot citus.
Arī Svetlana Tihanovska tam ir spilgts piemērs. Viņa ir cilvēks bez iepriekšējas pieredzes politikā, kas neticama spiediena apstākļos ir izdarījusi ļoti daudz.
Eksperts gan norāda, ka Tihanovsku vajadzētu vairāk uzlūkot nevis kā nākamo Baltkrievijas prezidenti, bet vairāk gan kā pārejas perioda līderi.
