Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu debatēs Izvēlies nākotni izjautā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kandidātus. Re:Check viņu teikto debatēs pārbaudīja. Vēršam uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, ir izrauti no konteksta un svarīgu informāciju noklusē vai citādi maldina.
Aleksejs Rosļikovs (Alternative) par savu partiju
Rosļikovs, atbildot par partijas prioritātēm, sāka ar apgalvojumu, ka viņa partija ir jauns politiskais spēks:
“Alternative ir jauns politiskais spēks”.
Tā nav taisnība. Pirmkārt, kā raksta LSM, politisko partiju reģistrā Alternative redzama kopš 2007.gada. To izveidoja bijušais Eiropas Parlamenta un 9.Saeimas deputāts Aleksandrs Mirskis. Otrkārt, kopš šā gada sākuma partijas valdē ir četri bijušie Saskaņas biedri, kuriem ir ne vien vairāku gadu pieredze politikā, bet arī Rīgas domes koalīcijā. Rosļikovs bija RD Pilsētas attīstības komitejas vadītājs, saraksta līderis Valērijs Petrovs – deputāts un konsultants pašvaldības struktūrās, kur piecu gadu laikā saņēmis ap ceturtdaļmiljonu eiro, savukārt tagad sarakstā neiekļautais Vadims Baraņņiks – Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs un nepilnu gadu arī Rīgas vicemērs.
Vēl Rosļikovs apgavoja, ka pašvaldības kapitālsabiedrība Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pilda sociālo funkciju.
Aleksejs Rosļikovs (Alternative) par RNP “sociālo funkciju”
“Rīgas namu pārvaldnieks pilda sociālo funkciju. Liela daļa no rīdziniekiem nav spējīgi samaksāt par saviem komunālajiem maksājumiem, un Rīgas namu pārvaldnieks to dara.”
Re:Check vēlējās jautāt Rosļikovam, ko viņš domājis ar šo un citiem apgalvojumiem, taču tas neizdevās. Sazvanīts viņš solīja atzvanīt, bet to tā arī neizdarīja un arī telefonu vairs necēla.
Vairāku RNP veikto pārbaužu rezultāti liek apšaubīt Rosļikova teikto par uzņēmuma sociālo funkcijiu – gluži pretēji, tā pakalpojumi ir dārgāki nekā tiem vajadzētu būt. Uzņēmuma auditā tika secināts, ka apsaimniekošanas izmaksas un remontdarbi ir mākslīgi sadārdzināti. Iekšējās kontroles trūkums un sadarbība ar izvēlētajiem ārpakalpojumu sniedzējiem palielinājusi avārijas remontdarbu apjomu no 1,5 miljoniem eiro līdz 5,7 miljoniem eiro. Savukārt šogad maijā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatēja, ka RNP negodīgi un pretēji likumam par kavētu rēķinu apmaksu iedzīvotājus sodījis dubultā – vienlaikus piemērojot gan līgumsodu, gan likumiskos nokavējuma procentus.
Radzevičs (GKR) par Aqua Rīga
Juris Radzevičs no Gods kalpot Rīgai norādīja, ka Rīgas domes pagaidu administrācija nav atteikusies no līdzdalības Rīgas ūdens meitasuzņēmumā Aqua Rīga, kas pārdod pudelēs pildītu dzeramo ūdeni.
“Šogad saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu jāveic visu kapitālsabiedrību līdzdalības izvērtējums. Šogad arī stājās spēkā diezgan strikti nosacījumi par konkurences neitralitātes neievērošanu tieši publiskai personai. Manuprāt, uzreiz būs aktuāls jautājums par ūdens ražošanu, par ko ir vairākas reizes runāts. Pat šobrīd, esot administrācijai, nav atteikušies no līdzdalības Aqua Rīga,”
sacīja Radzevičs un vēlāk norādīja, ka viņš pats par šo jomu bijis atbildīgs tikai neilgu laiku:
“Es biju atbildīgs par šo jomu divarpus mēnešus, bet es saku, ka šobrīd administrācija jau sešus mēnešus strādā, un nevienu lēmumu šajā virzienā nav pieņēmusi.”
Ar šo gadu patiesi stājas spēkā stingrāks konkurences regulējums attiecībā uz valsts un pašvaldību iejaukšanos tirgū. Taču uz faktu, ka fasētā ūdens pārdošana ir pašvaldībai neraksturīga funkcija un iejaukšanās konkurencē, Konkurences padome norādīja jau 2012.gadā, kad Rīgas dome lēma to sākt, un atgādināja arī vēlāk. To, ka publiskas personas neiejaucas tirgū, jau līdz šim noteicis Valsts pārvaldes iekārtas likums. Būtiski, ka Rīgas ūdens kapitāldaļu turētājs bija Radzeviča pārstāvētās Gods kalpot Rīgai vadītājs, bijušais vicemērs Andris Ameriks.
Radzevičs uz Re:Check jautājumu, kāpēc partija nelēma par līdzdalības pārtraukšanu Aqua Rīga, atbildēja izvairīgi – partijas šādus lēmumus nepieņemot, un viņš debatēs esot runājis tikai par sevi kā bijušo pilsētas izpilddirektoru. Viņš arī sacīja, ka neilgi pirms savas atcelšanas no amata šā gada martā norādījis Rīgas ūdens vadībai, ka ir pēdējais laiks par to lemt.
Radzevičs (GKR) par pedagogu algām
Uzdodot jautājumu Jaunās Vienotības pārstāvim Olafam Pulkam, Radzevičs sacīja, ka viņa partijas biedra, bijušā izglītības ministra Kārļa Šadurska lēmumu rezultātā samazinājās pedagogu atalgojums.
“2016.gadā viņa partijas biedra ministra Šadurska rezultātā tieši pedagogi cieta, un viņu darba samaksa samazinājās,”
sacīja Radzevičs.
Arī šajā apgalvojumā paustajam svarīgs konteksts. 2016.gadā patiesi tika veikta pedagogu algu reforma, pēc kuras toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņoja, ka lielai daļai Rīgas skolotāju algas ir samazinājušās, un visvairāk cietuši lielo ģimnāziju pedagogi. Daļā skolu patiesi atalgojums kritās, jo reformas rezultātā tika mainīti samaksas nosacījumi. Tostarp tika paredzēts, ka Rīgā iedzīvotāju blīvuma dēļ klasēs jābūt lielākam skolēnu skaitam nekā līdz šim, lai pedagogs varētu strādāt pilnu likmi. Izglītības un zinātnes ministrija toreiz Ušakovam atbildēja, ka Rīgai algu finansējums kopumā pieaudzis par 4,8 miljoniem eiro un ar tā pārdali samazināt atalgojumu lielāko skolu pedagogiem, lai tas būtiski nekristos mazajās un pustukšajās, bijusi pašas domes izvēle. Arī Re:Baltica ir rakstījusi, ka Rīga nav pietiekami darījusi skolu apvienošanā un ir apkaimes, kur tuvu cita citai ir lielas skolas ar pustukšām klasēm. Tas tiešā veidā ietekmē skolotāju algas un līdz ar to mācību kvalitāti.
Morozovs (Saskaņa) par solījumu izpildi
Andris Morozovs partiju Saskaņa debatēs pieteica, sakot:
“Saskaņa ir vienīgā no partijām, kas savus solījumus sociālajā jomā ir izpildījusi.”
Ar šādu saukli partija nāk klajā ne pirmo reizi. Līdzīgi iepriekš stāstīja arī mēra amata kandidāts Konstantīns Čekušins Latvijas Radio intervijā, un šis apgalvojums iekļauts arī partijas priekšvēlēsanu programmā. Re:Check ieskatījās Saskaņas iepriekšējās programmās un secināja, ka tā nav tiesa. 2017.gadā viens no Saskaņas galvenajiem solījumiem bija izveidot municipālās aptiekas: “Šajās aptiekās medikamentiem tiks nodrošināts minimāls uzcenojums, kāds nav iespējams privātajās aptiekās, kuru darbības mērķis ir peļņas gūšana.”
Jāpiebilst, ka jau tolaik bija skaidrs, ka to izpildīt nav iespējams. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pašvaldība aptieku varētu atvērt tikai tad, ja noteiktā teritorijā šāds pakalpojums iedzīvotājiem jāsniedz, bet to nevēlas darīt neviens komersants.
Kad par to vaicājām Morozovam, viņš apgalvoja, ka runājis par sociālo jomu, taču šis solījums tāds neskaitoties, jo “tā ir uzņēmējdarbība, tas ir bizness”. Tā gan pirms 2017.gada vēlēšanām nedomāja partijas līderis Nils Ušakovs, kurš vienā no uzrunām stāstīja: “Tās aptiekas strādās bez dotācijām, bet ar minimālu peļņu, lai tādā viedā kalpotu kā sociāla pakalpojuma sniedzēji”.
Morozovs (Saskaņa) par tiltu drošību
Vēl Morozovs debatēs raizējās par tiltu drošību Latvijā:
“Kā mēs redzam, arī visā Latvijā tiltu drošība ir atstāta novārtā.”
Kad Re:Check vaicāja, kā viņš nonācis pie šāda sprieduma, Morozovs sacīja, ka “nesenā pagātnē 85% no tiem bija tuvu sabrukumam”. Lai gan daudzi tilti Latvijā tiešām ir sliktā stāvoklī, Morozova aplēses nesakrīt ar Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi (LVC) statistiku. Proti, 2013.gadā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī bija 57% tiltu, bet 2018.gadā – 47%. Tomēr tiltiem ir dažādi īpašnieki, ne tikai valsts – LVC apgalvo, ka pa valsts tiltiem varot pārvietoties droši. Atjaunotus un detalizētus datus Re:Check līdz raksta publicēšanas brīdim nesaņēma.
Morozovs arī stāstīja, ka nenoliedz, ka Rīgas tiltiem pievērsta pārāk maza uzmanība, taču būtu nepieciešama lielāka valsts līdzdalība. Jāpiebilst, ka ik gadu Morozova pārstāvētās Saskaņas vadītās domes Satiksmes departaments nespēj apgūt pat pusi tai valsts piešķirto līdzekļu, un vairāku Rīgas tiltu remonti tiek atlikti.
Nemiro (KPV.LV) par vietu koncertzālei
Partijas KPV.LV mēra amata kandidāts Ralfs Nemiro komentēja plānus Rīgā būvēt koncertzāli un stāstīja, ka tā būtu laba iespēja attīstīt pilsētas mikrorajonus:
“Runājot par lieliem izklaides objektiem, ja es pareizi atceros, normatīvajos aktos ir noteikts, ka tiem jābūt ar mašīnu 15 minūšu attālumā [no pilsētas centra].”
Viņš skaidroja, ka tas nozīmē, ka koncertzāli varētu būvēt arī, piemēram Purvciemā. Vaicājām Nemiro, kuros normatīvajos aktos rakstīta šī prasība par sasniedzamību 15 minūšu laikā no Rīgas centra. Viņš precīzi nezināja teikt, kas to regulē, taču skaidroja, ka tā esot “kaut kāda harta, kas ir saistīta tieši ar koncertzāli”.
Re:Check ar Kultūras ministrijas palīdzību, kas turklāt vēl konsultējās ar Rīgas pilsētas arhitektu biroju, neizdevās šādus normatīvos aktus vai hartu atrast. Par ieteicamo koncertzāles atrašanās vietu ministrija vien informatīvajā ziņojumā raksta, ka, konsultējoties ar jomas ekspertiem, nonākuši pie secinājuma, ka vislabāk to būtu būvēt 3 km rādiusā no Vecrīgas.
Nemiro (KPV.LV) par to, vai mēram vajag pielaidi
Nemiro un Radzevičs arī diskutēja par Nemiro zaudēto pielaidi valsts noslēpumam, pēc kā viņam nācās šķirties no ekonomikas ministra amata. Kad Radzevičs retoriski jautāja, vai vēlamies, lai tas turpinātos Rīgā, Nemiro atbildēja:
“Ieskatieties Pašvaldību likumā – tur ir noteikts, ka pašvaldībās nevienam pielaide nav nepieciešama”
Re:Check ieskatījās Pašvaldību likumā. Tur par to, vai vajadzīga pielaide, nekas nav minēts. Kad Re:Check par to vaicāja Nemiro, viņš norādīja, ka tas, ka likumā nekas nav teikts, norādot, ka tā nav nepieciešama.
Tomēr viņam nav taisnība. Lai pārliecinātos par pielaides nepieciešamību, sazinājāmies ar Valsts drošības dienestu, kas norādīja, ka “Rīgas domes priekšsēdētājam amata pienākumu veikšanai ir nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam”.
Žuravļova (Jaunā Saskaņa) par uzņēmumu auditiem
Jaunās Saskaņas pārstāve Marika Žuravļova stāstīja, ka veiktu auditu lielākajos pašvaldību uzņēmumos. Kad diskusijas vadītāji vēlējās precizēt, vai tie būti papildu auditi jau nesen publicētajiem, Žuravļova atbildēja:
“Es domāju, ka noteikti papildus auditus, jo šie auditi nekādu rezultātu īsti nav sasnieguši.”
To, ka auditi nav sasnieguši rezultātu, Žuravļova raidījuma laikā atkārtoja vairākkārt. Kontekstam būtiski piebilst, ka auditi pabeigti un rezultāti publicēti vien pavisam nesen. To bija uzdots izdarīt līdz 15.maijam. Pērn dome uzdeva veikt ārējo auditu uzņēmumos Rīgas namu pārvaldnieks, Rīgas ūdens, Rīgas Centrāltirgus un vairākos citos.
Visskaļāk medijos izskanējuši auditorkompānijas Ernst&Young veiktie Rīgas namu pārvaldnieka audita rezultāti. Auditori secināja, ka domes līdzdalība uzņēmumā nav lietderīga un būtu jāizbeidz – piemēram, atklāts kontroles trūkums, kas ievērojami palielinājis ārkārtas remontu un apsaimniekošanas izmaksas.
Nekādi lēmumi gan nav pieņemti, jo kopš februārī Saeima atlaida Rīgas domi, iecelta pagaidu administrācija, kas pilda normatīvajos aktos noteiktās pašvaldības funkcijas un nodrošina darba nepārtrauktību. Tās vadītājs norādījis, ka, viņaprāt, lēmumi saistībā ar audita rezultātiem jāpieņem pēc 29.augusta ievēlētajiem deputātiem.
Pērn tika veikti auditi uzņēmumos Rīgas satiksme un Rīgas karte. Auditori tiem pārmeta, iespējams, fiktīvu konsultantu nodarbināšanu, negodīgi organizētus iepirkumus un nesaimnieciskumu. Rīgas Satiksmes audita rezultātus vērtēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Divus mēnešus vēlāk Valsts policija uzsāka kriminālprocesu saistībā ar, iespējams, fiktīvu konsultantu nodarbināšanu uzņēmumā Rīgas satiksme.
Djeri (LKS) par videokamerām sabiedriskajā transportā
Inna Djeri no Latvijas Krievu savienības (LKS) solīja videonovērošanu sabiedriskajā transportā.
“Visdrīzāk ieliksim kameras arī sabiedriskajā transportā.”
Kā Re:Check apliecināja uzņēmumā Rīgas satiksme, gan ārējā, gan salona videonovērošana jau pašlaik darbojas visos transporta līdzekļos. Videonovērošana tika ieviesta jau pirms vairākiem gadiem.
Djeri (LKS) par Baltkrievijas vēlēšanām
Uz jautājumu, vai Latvijai jārīko pasaules čempionāts hokejā kopā ar Baltkrieviju, Djeri sacīja, ka ir kategoriski pret politikas sasaistīšanu ar sportu, un runāja par vēlēšanu novērošanu:
“Neviens neliedza mūsu valdībai būt par novērotājiem Baltkrievijas vēlēšanās”.
Kontekstam jānorāda, ka Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās šogad neatkarīgu ārvalstu novērotāju nebija vispār, jo EDSO, kas to nodrošina, nebija laikus saņēmusi ielūgumu un tādējādi nevarēja tam atbilstoši sagatavoties. Baltkrievija arī ierobežoja vietējo novērotāju iespējas sekot līdzi vēlēšanu norisei.
Djeri (LKS) par partijas rīkoto gājienu
Djeri debatēs stāstīja, ka 2018.gadā partija organizēja labi apmeklētu Darba svētku gājienu:
“Darba svētku gājieni visā Eiropā tiek rīkoti jau vairāk nekā 100 gadus. 2018.gada 1.maijā mūsu partija organizēja gājienu pa Brīvības ielu, kur piedalījās 10 000 cilvēku.”
Patiesībā gājiens 2018.gada 1.maijā tika rīkots pret pāreju uz mācībām valsts valodā, ko paredzēja neilgi pirms tam pieņemtie likuma grozījumi. Tieši tā to prezentēja pati partija savā Facebook kontā, tā par to informēja gan vietējie, gan Krievijas mediji, par to liecināja arī dalībnieku izmantotie plakāti. Valsts policija gan informēja, ka gājienā piedalījās ap 5000 cilvēku jeb divreiz mazāk nekā sacīja kandidāte.
Djeri sarunā ar Re:Check palika pie sava, ka gājiens bija veltīts Darba svētkiem, lai gan cilvēki tajā tiešām iestājušies pret pāreju uz mācībām latviešu valodā, jo tas tobrīd bijis ļoti svarīgi. Viņa norādīja, ka policija un pēc tam arī mediji apzināti publicējuši mazāku opozīcijas spēka rīkotā pasākuma dalībnieku skaitu nekā bijis patiesībā. “Tas ir mūsu saskaitītais rezultāts. Mūsu cilvēki stāvēja un skaitīja rindas,” sacīja LKS pārstāve.
Re:Check nekonstatēja nepatiesus vai citādi maldinošus apgalvojumus Jaunās Vienotības kandidāta Olafa Pulka un partijas Vienoti Latvijai kandidāta Daiņa Vītola teiktajā.