Fiksēta vēl neredzēta divu gigantisku melno caurumu sadursme (8)

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Physical Review Letters”, viena melnā cauruma masa ir 85 reizes lielāka par Saules masu, padarot to par “neiespējamu” melno caurumu.  

Balstoties uz labākajām zvaigznes nāves astronomiskajām simulācijām, ir zināms, ka katra pietiekami liela zvaigzne pārvērtīsies par masīvu melno caurumu, iznīcinot visu, kas atrodas tās apkārtnē. Šajā gadījumā lielākais no abiem melnajiem caurumiem ir pārāk liels, lai varētu būt radies pēc līdzvērtīgi masīvas zvaigznes nāves. 

“Melnos caurumus mēs uztveram kā visuma putekļusūcējus. Tie sevī iesūc visu, kas atrodas to ceļā, to skaitā gāzu mākoņus un zvaigznes. Tie mēdz sevī iesūkt arī citus melnos caurumus, un ir iespējama lielāku un lielāku melno caurumu veidošanās pēc agrīnās paaudzes melno caurumu saduršanās,” preses relīzē skaidroja viena no pētījuma autorēm Sjūzena Skota. 

Observatoriju “LIGO” un “Virgo” uztverto gravitācijas viļņu analīze liecina, ka abi melnie caurumi sadūrās, kad visums bija septiņus miljardus gadu vecs, proti, uz pusi jaunāks nekā tagad. Signāls, kas ilga vien vienu desmito sekundes daļu, ir tālākais gravitācijas viļņa signāls, kas jebkad uztverts. 

Lai arī signāls bija īss, tomēr tas bija skaidrs. 

“Tas nebija tāds čirkstiens, kādi parasti tiek uztverti. Tas vairāk bija kā spēcīgs klaudziens un bija masīvākais signāls, ko izdevies uztvert ar šīm observatorijām,” izdevumam “MIT News” teica astronoms Nelsons Kristensens. 

Visuma modeļi liecina, ka izplatījumā vajadzētu būt daudz vairāk melnajiem caurumiem, nekā zinātniekiem ir izdevies atrast. Jaunais pētījums var palīdzēt pētniekiem labāk saprast, kā veidojas melnie caurumi.