Problemātisko pusaudžu rehabilitācijas sistēma Latvijā ir sadrumstalota. Turklāt, sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, iesaistītajām institūcijām būtu vairāk jāfokusējas nevis uz pašu pusaudzi, bet uz vidi, kurā izpaužas viņa problemātiskā uzvedība.

Šis ir viens no svarīgākajiem secinājumiem, kas izskanēja raidījuma “Komforta zona” diskusijā par sociālās rehabilitācijas iespējām pusaudžiem ar problemātisku uzvedību.

Augusta beigās medijos plaši izskanējis stāsts par bērnu tiesību pārkāpumiem Kalna svētību kopienā Bruknas muižā, kur no 10 līdz 12 stundām dienā lauku darbos nodarbināti pusaudži bez iespējas saņemt medicīnisko palīdzību un pārkāpumu gadījumā tiekot sodīti ar pārtikas devu ierobežošanu. Kalna svētību kopienā uzņem cilvēkus, kas cieš no dažādām atkarībām. Līdz skandālam augusta beigās kopienā uzņēma arī problemātiskos pusaudžus.

Raidījumā piedalījās centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode, pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs un Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Pilnu sarunas ierakstu iespējams noskatīties šeit:

Audio: 

Kas ir problemātiskie pusaudži?

Sarunas sākumā dalībniekiem jautāts, kas saprotams ar vārdu savienojumu “problemātiskie pusaudži”. Nils Sakss Konstantinovs skaidroja, ka tie ir klaiņojoši pusaudži, kas lieto vielas, neiet uz skolu, viņiem ir uzvedības traucējumi. Vienlaikus Konstantinovs uzskata, ka atkarības nav primārā šo pusaudžu problēma.

“Mēs saprotam, ka tās vielas nav viņu primāra problēma. Bet, protams, tas vienmēr ir priekšplānā un tāpēc, ja pusaudzis, lūk, lieto narkotikas, mēs viņu ārstējam no narkotikām, lai gan viss tas grūtību spektrs ir pilnīgi citā vietā,” sacīja eksperts.

13

Cits sarunas dalībnieks, LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš skaidroja, ka par problemātiskiem ir uzskatāmi pusaudži, kas nonāk konfliktā ar likumu. Tāpat tas attiecas uz tiem, kas nāk no nelabvēlīgas vides.

“Ar šo problemātiku jau nav tā kā ar gripu: kad mēs no rīta pamostamies un gripa ir atnākusi. Acīmredzot tas sākas pamazām, un tur, kā likums, vienmēr blakus ir pieaugušie,” atzīmēja Dūdiņš.

Vardarbība un stingra audzināšana

Laila Balode ir pārliecināta, ka audzināšanai ir jābūt stingrai. Taču šai stingrībai nav jāizpaužas kā vardarbībai pret pusaudzi.

“Man ir stingri jāpasaka, kas ir jādara, un tad ir stingri jārealizē tas, ko es esmu sacījusi. Man kā pieaugušajai ir jābūt stingrai, izvēloties veidus, kā es disciplinēju bērnu. Bet tā nav stingrība, kas ir saistīta ar varas un spēka lietojumu.

13

Tā ir liela stingrība attiecībā pret mani, ka es spēju konsekventi izdarīt to, ko esmu sacījusi. Piemēram, nodrošināt bērnam dienas režīmu, kārtību, ka es prasu to, ko viņam esmu likusi izdarīt tajā laikā, par ko mēs esam vienojušies,” skaidroja Balode.

Pakalpojumu daudz, koordinācijas maz

Liela sarunas daļa tika veltīta rehabilitācijas pakalpojumiem, kas ir pieejami problemātiskiem pusaudžiem. Kā atzīmēja Kosntantinovs, jau patlaban esot daudz speciālistu, kas strādā ar bērniem, taču trūkst pasākumu koordinācijas.

“Mums ir pietiekami daudz speciālistu, kas strādā gan ar ģimenēm, gan ar skolām, gan ar bērniem. Ir divas lietas, kuru nav: viens ir tas, ka nav nekādas koordinācijas savā starpā. Ir miljons izkaisītu pakalpojumu un miljons izkaisītu speciālistu, kas kaut ko dara pa savam,” zināja stāstīt eksperts.

13

Viņam piekrita Aldis Dūdiņš, piebilstot ka likums strikti nodala, kādi pakalpojumi ir pašvaldības un kādi valsts kompetencē. Turklāt šo pakalpojumu sniegšana un to apjoms esot atkarīgi no pašvaldību finansiālajām iespējām un politiskās gribas.

Vienlaikus Laila Balode norādīja, ka svarīgāk ir ieviest pakalpojumus, kas ir balstīti uz pierādījumiem. Eksperte uzskata, ka LM būtu jānosaka metodes, kuras jāizmanto pusaudžu sociālajā rehabilitācijā. Būtu jābūt ļoti skaidrām vadlīnijām, kā jāstrādā ar vecākiem, kas netiek galā ar saviem bērniem, viņa rezumēja. Dūdiņš atbildēja, ka darbs šajā virzienā jau esot sākts, jo LM ir izstrādājusi metodiku darbam ar atkarīgajiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem.

Ko nekad neteikt dumpīgam pusaudzim?

Sarunas beigās Konstantinovs uzsvēra, ka attieksmei pret dumpīgu pusaudzi jābūt atbalstošai. Vajadzētu izvairīties no dumpīga pusaudža pārlieku lielas kritizēšanas. Piemēram, par nepaklausību nedrīkst draudēt ar ieslodzījumu psihiatriskajā slimnīcā vai izdzīšanu no mājām. Tā vietā nepieciešama atbalstoša attieksme. Pusaudzim vajag atrast kādu pieaugušo, ar kuru viņš varētu izveidot emocionālu saikni. Vienlaikus ir jābūt arī stingrībai, nosakot noteiktas uzvedības robežas, rezumēja psihoterapeits.