Nausēda: Lietuva grib palīdzēt Baltkrievijai tāpat kā Islande savulaik palīdzēja Lietuvai

Vienlaikus viņš atzinis, ka situācija Baltkrievijā pasliktinās, paudis šaubas par Eiropas Savienības stratēģiju, kas paredz atstāt iespēju starpniecībai starp režīmu un protestētājiem, un aicinājis Rietumus neaprobežoties tikai ar retoriku.

Jautāts, kāpēc Lietuva tik aktīvi izvirza Baltkrievijas jautājumu un vai tā nebaidās no Minskas vai Kremļa reakcijas, Nausēda atgādinājis par savas valsts vēsturisko pieredzi un vērtību izpratni.

"Mēs jūtam, kā cilvēkiem Minskā un citās pilsētās sāp, dzirdam, ka viņi cieš, dzirdam par pārkāpumiem, dzirdam par spīdzināšanu. Emocionāli viņi mums ir tuvi," viņš skaidrojis.

"Demokrātiskās vērtības nav mērāmas naudā, tā nav izmaksu un ieguvumu analīze kā ekonomiskajā politikā, tie ir principi un vērtības, kuriem mēs ticam. (..) Atgādināšu, ka pirms trīsdesmit gadiem Lietuva pasludināja neatkarību. Tas bija kā tumšs tunelis mūsu dzīvē, kura galā mēs cerējām ieraudzīt gaismu, un Islande, maza valsts, kas atrodas tālu no Lietuvas, atzina mūsu neatkarību - mēs to neesam aizmirsuši un uzskatām, ka mums ir jādara tas pats, ko Islande paveica toreiz,” norādījis Lietuvas prezidents.

Vērtējot pašreizējos notikumus kaimiņvalstī, viņš norādījis, ka Lukašenko ir saglabājis varu, ko izmanto "sliktiem mērķiem".

"Lukašenko mēģina novilcināt laiku un noslāpēt mierīgos sabiedrības protestus. Cilvēki pašlaik cīnās par savām pamattiesībām uz brīvām vēlēšanām, uz iespēju paust savu viedokli par notikumiem Baltkrievijā. Diemžēl redzam, ka pārkāpumi turpinās, un tas mūs ļoti satrauc, ne tikai kaimiņvalstis - Lietuvu, Latviju, Igauniju, Poliju un Ukrainu, bet arī visu Eiropas Savienību," izteicies Nausēda.

Viņš atgādinājis, ka Lietuva jau ieviesusi sankcijas Minskas režīmam, saskaņojot šo soli ar citām reģiona valstīm, un ierosinājusi rīcības plānu, kas nodrošinātu režīma un opozīcijas dialogu un situācijas deeskalāciju.

"Diemžēl Lukašenko nebija gatavs uzņemties šīs iniciatīvas un vērsās pie [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina. Iespējams, tāpēc pēdējās dienās un nedēļās situācija tikai pasliktinājusies," spriedis Lietuvas prezidents.

Viņaprāt, Rietumi nedrīkst aprobežoties tikai ar retoriku, pat ja tā ir spēcīga, un valstīm jāķeras pie reālas rīcības pret Minskas režīmu, tādēļ Baltijas valstis pašas noteikušas sankcijas Baltkrievijas amatpersonām, tai skaitā Lukašenko.

Nausēda aicinājis arī ES, ASV, Lielbritāniju, Kanādu un citas rietumvalstis rīkoties tāpat.

Pēc Lietuvas prezidenta teiktā, Eiropadomē situācija Baltkrievijā apspriesta asiem vārdiem. "Diemžēl mēs vēl neredzam ES [sankciju] sarakstu, varu minēt tikai projektus, kuros pieminēti 17 cilvēki, bet viņu vidū nav Lukašenko," viņš sacījis.

Lai gan saprotams, ka ES tā rīkojas, lai atstātu iespēju dialogam un starpniecībai nākotnē, Nausēda paudis šaubas, ka tas vēl iespējams.

"Redzam, ka ir iezīmējies zināms lūzuma punkts, Lukašenko dibina kontaktu ar [Krievijas prezidentu] Vladimiru Putinu. Redzam, ka Lukašenko nav gatavs nekādai starpniecībai, īpaši no ES puses," viņš spriedis.

Lietuvas prezidents pievērsis uzmanību arī apstāklim, ka  Baltkrievijas ekonomikai ir lielas problēmas, jo tā balstās uz plānveida modeli, kura pamatā ir lēti Krievijas energoresursi un zemas algas un valstij ir lieli parādi Krievijai. Tāpēc “šādā situācijā Lukašenko zaudē spēku, un Putinam ir daudz instrumentu, lai sasniegtu savu mērķi - apvienotu abas valstis. Tagad viņš uzskata Lukašenko par ļoti ērtu partneri, kurš ir zaudējis spēku un ir pilnībā nodots Putina gribas varā, secinājis Nausēda.

Vienlaikus viņš uzskata, ka Krievija necentīsies paplašināt savu ietekmi ar militāru iejaukšanos Baltkrievijā, bet rīkosies viltīgāk, jo mācījusies no pieredzes Ukrainā.

"Daudz kas būs atkarīgs no vienkāršajiem cilvēkiem, kuri protestē ielās, un mums viņiem jāpalīdz," viņš izteicies.