Atzīmējot Insulta vienības 20 gadu jubileju, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS) sagatavojusi informatīvi izglītojošu videoklipu “Laiks=Smadzenes”, kurā stāsta par insulta ārstēšanas procesu un atgādina to, cik svarīgi ir pamanīt pirmās insulta pazīmes un nekavējoties nogādāt cilvēku ārstniecības iestādē, kur ir tuvākā insulta vienība.
Video veidojuši slimnīcas pieredzējušie neirologi profesora Gunta Kareļa vadībā, sadarbībā ar pacientu biedrību “ParSirdi.lv” un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kolēģiem.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas Neirovaskulārās nodaļas vadītāja Biruta Tilgale uzsver, ka insults vienmēr notiek pēkšņi. "Video nosaukums ir „Laiks=smadzenes”, jo
insulta gadījumā neārstēti pacienti smadzeņu bojājuma zonā zaudē 1,9 miljonus nervu šūnu ik minūti.
Insults var izraisīt dzīvības briesmas un bieži rada personas invaliditāti, prasa ilgu aprūpi un jārēķinās ar smagiem morāliem un ekonomiskiem zaudējumiem. Tāpēc ļoti svarīga ir insulta profilakse. Svarīgi ikvienam sekot sava asinsspiediena stāvoklim. Neadekvāts paaugstinājums ir noteicošs insulta riska faktors. Tāpat svarīgi kontrolēt sirds stāvokli un saskaņā ar ārsta norādēm - ārstēt sirds slimības, sevišķi, novēršot sirds ritma traucējumus, sirds mazspēju. Insulta riska faktors ir arī paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, cukura diabēts, smēķēšana. Katram ir svarīga sadarbība ar ģimenes ārstu, lai izzinātu iespējamos insulta riska faktorus un tos savlaicīgi novērstu,” skaidro speciāliste.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis norāda, ka 20 gadu laikā, kopš nodibināta slimnīcas Insulta vienība, tā ārstējusi un palīdzējusi vairāk nekā 10 000 pacientu. Pateicoties mūsdienu medicīnas iespējām un tehnoloģijām, palielinājies to insulta pacientu skaits, kuru dzīvības iespējams glābt.
"Vidēji mūsu Insulta vienības nodaļā ārstējam 1500 pacientus gadā. Tiek veiktas vairāk nekā 300 trombolīzes gada laikā, un tās tiek nodrošinātas vidēji 30% no visiem insulta pacientiem.
Iepriecinoša tendence - funkcionālie traucējumi un mirstība no insulta ar katru gadu samazinās.
Tas nozīmē, ka mūsu zināšanas un pieredze uzlabo insulta iznākumu," skaidro profesors.
Karelis uzsver, ka insulta ārstēšana ir komandas darbs, kur ikvienā ārstniecības posmā iesaistītie speciālisti darbojas operatīvi, saskaņoti un pēctecīgi: "Tikai tā varam ne tikai glābt cilvēka dzīvību, bet arī, mazinot insulta sekas – atgriezt pilnvērtīgai dzīvei sabiedrībā.”
To, ka operativitātei un komandas darbam insulta gadījumā ir izšķiroša loma, norāda arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule: “Viens no dienesta stratēģiskajiem uzdevumiem ir maksimāli ātri ierasties izsaukuma vietā un iespējami īsā laikā, 15 minūtēs, stabilizēt pacienta stāvokli un tad pēc iespējas ātrāk nogādāt slimnīcā. Taču, lai vai cik ātri mūsu mašīnas brauktu un lai vai cik profesionāli strādātu komanda - dispečeri, dežūrārsti, brigāžu mediķi un pēcāk arī speciālisti slimnīcās -
tieši līdzcilvēku prasme atpazīt insulta simptomus ir priekšnoteikums tam, lai viss notiktu un izdotos novērst tās smagās sekas, kuras līdzi nes šī saslimšana.”
RAKUS veikta aptauja liecina, ka sabiedrībā ir vairojusies izpratne par laika nozīmi palīdzības sniegšanai insulta pacientiem. Vairums no aptaujātajiem (96,9%) apgalvo - ja rastos aizdomas, ka līdzcilvēku piemeklējis insults, rīkotos izlēmīgi – nevilcinoties sauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tāpat arī 92,4% no respondentiem bija informēti, ka,
lai varētu sekmīgi ārstēt insultu, ir svarīgi nokļūt insulta vienībā iespējami ātri – pirmajās četrās stundās.
Būtisku ieguldījumu insulta pacientu ārstēšanā sniedz invazīvās radioloģijas ārstu komanda, jo saudzīgā ceļā veic trombu evakuāciju no galvas smadzeņu asinsvadiem. Šāda manipulācija nodrošina labākus ārstēšanas rezultātus pacientiem ar lielo galvas artēriju slēgumu un samazina pacienta invalidizācijas risku, skaidro RAKUS virsārste invazīvās radioloģijas jautājumos, Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja Aina Kratovska.
Biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa piebilst: “Daudzi pacienti un viņu tuvinieki pat nenojauš, cik liels darbs tiek ieguldīts insulta slimnieka glābšanā un ārstēšanā. Ar videoklipu un izglītojošajām aktivitātēm vēlamies uzsvērt to, cik svarīgi prast atpazīt insulta pazīmes un laicīgi saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī parādīt to milzīgo darbu, ko iegulda mediķi, lai ik dienu glābtu pacientu dzīvības. Ikvienam cilvēkam vajadzētu prast atpazīt insulta pazīmes, jo saskaņā ar aptaujas datiem
83,6% respondentu kādu tuvinieku vai draugu bija piemeklējis insults.
Un, diemžēl, 37,3% gadījumu, kā apgalvo respondenti, cilvēku nav izdevies glābt. Veselība ir mūsu lielākā vērtība, tāpēc rūpēsimies par to, gan regulāri pārbaudot savu veselību pie ārsta, gan ievērojot veselīgu dzīvesveidu!”
„Ir daudz darāmā, lai nākotnē uzlabotu insulta pacientu ārstēšanu un rehabilitāciju. Ne tikai ārstiem, bet arī plašākai sabiedrībai – ikvienam no mums, ir jāiesaistās līdzcilvēku dzīvības glābšanā. Aicināšu - nebūt vienaldzīgiem! Lai varētu palīdzēt ir jābūt informētiem un zinošiem,” uzsver profesors Karelis.
Mediķi atgādina: ja pēkšņi parādās insulta pazīmes: vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, grūtības runāt, redzes vai līdzsvara traucējumi, jāveic tests ĀTRI!
Plašāk par insultu un profilaksi: www.parsirdi.lv un www.aslimnica.lv
