Latvijas ārlietu ministrs aicina ES sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Sankcijas un attiecību pārskatīšana nedrīkst kaitēt Baltkrievijas sabiedrībai, tādēļ Eiropas Savienībai (ES) ir jāturpina atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, finanšu līdzekļus novirzot to cilvēku ārstēšanai un rehabilitācijai, kas ir cietuši no Aleksandra Lukašenko režīma vardarbīgajām represijām, uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), pirmdien Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, kuras laikā notika viedokļu apmaiņa par situāciju Turcijā, Krievijā un Ķīnā, kā arī diskusija par ES un Āfrikas Savienības attiecībām un situācijas attīstību Baltkrievijā.

ES ārlietu ministri apsprieda iespējamo ES atbalstu dialogam starp Baltkrievijas sabiedrību un oficiālo varu, tostarp ES finansiālo atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, kā arī ES un Baltkrievijas attiecību pārskatīšanas virzienus.

Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas, kas notika šā gada 9.augustā, nav atzīstamas par brīvām un godīgām, tādēļ ES ir jāpauž skaidra pozīcija par Aleksandra Lukašenko režīmu. Viņaprāt, ES arī turpmāk ir jāuztur dialogs ar visiem Baltkrievijas opozīcijas politiķiem.

Rinkēvičs aicināja nekavēties ar sankciju apstiprināšanu un vērsa uzmanību, ka viena ES valsts nedrīkst padarīt par ķīlnieci visu ES, nepieņemot lēmumu par sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām, kas ir līdzatbildīgas par miermīlīgu protestētāju vardarbīgu aizturēšanu un spīdzināšanu.

Pirms Ārlietu padomes Rinkēvičs piedalījās ES ārlietu ministru darba brokastīs ar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu kandidāti Svetlanu Tihanovsku, lai uzklausītu viņas redzējumu par politisko situāciju Baltkrievijā.

LETA jau vēstīja, ka ES sankciju noteikšanu Baltkrievijai patlaban bloķē Kipra, kas vēlas, lai sankcijas saistībā ar dabasgāzes izpētes darbiem Vidusjūras austrumdaļā tiktu noteiktas arī Turcijai.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā jau vairāk par mēnesi turpinās masu protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais valsts galva Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Tihanovska tikai 10,1%.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī ES un citas rietumvalstis.

Uz augšu
Back