Pasaules Dabas fonds: Baltijas jūra nespēj atveseļoties grunts tralēšanas dēļ

FOTO: Pixabay

Jaunākais Pasaules Dabas fonda (PDF) ziņojums norāda, ka grunts tralēšanas zvejas metode, kuru galvenokārt izmanto mencu zvejai, būtiski ietekmē Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informēja PDF komunikācijas vadītāja Laura Treimane.

Viņa norādīja, ka PDF aicina Eiropas Komisiju un Baltijas jūras reģiona valstis rīkoties, lai atjaunotu zivju krājumus un bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā.

PDF ziņojumā aplūkota grunts tralēšanas ietekme Baltijas jūras dienvidos, kur traļi tiek izmantoti visintensīvāk. Grunts tralēšanai ir tieša ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību, ilgtermiņā nodarot fizisku kaitējumu jūras gultnei, kas maina ekosistēmas līdzsvaru un barības ķēdes. Ziņojumā uzsvērts, ka grunts tralēšana var pastiprināt gan eitrofikācijas, gan klimata pārmaiņu ietekmes.

Viena no galvenajām zivju sugām, kuras nozvejai tiek izmantoti grunts traļi, ir Baltijas menca. Pagājušā gadsimta 80.gadu vidū gada nozveja Baltijas mencai bija gandrīz 450 000 tonnas, bet 2019.gadā - zem 20 000 tonnām. Šī starpība liecina par to, ka Baltijas jūrā sarukusi neskartu mencu izplatības apgabalu platība, piebilda Treimane.

Ziņojumā secināts, ka grunts tralēšana tiek aktīvi pielietota pat aizsargājamās jūras teritorijās. Laikā, kad bioloģiskā daudzveidība ūdenī strauji sarūk, ir īpaša nepieciešamība aizsargāt ekoloģiski nozīmīgas teritorijas.

Lai aizsargājamās jūras teritorijas būtu efektīvas, tajās ir jāaizliedz grunts tralēšana, jo šī prakse kavē Baltijas jūras tiesību aktu mērķu sasniegšanu.

3

"Aizsargājamām jūras teritorijām ir jādarbojas kā efektīvi apsaimniekotam teritoriju tīklam, lai aizsargātu un palīdzētu atjaunot sugas un dzīvotnes Baltijas jūrā, kas, līdzīgi kā visos pasaules ūdeņos, strauji sarūk," pauda PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Viņa uzsvēra, ka PDF ziņojumā norādīts, ka grunts tralēšana joprojām notiek aizsargājamās jūras teritorijās un svarīgu zivju krājumu dzīvotnēs, piemēram, nārsta apgabalos. Tas nozīmē, ka

valdības pat neaizsargā teritorijas, kuras ir obligāti jāaizsargā.

3

"Mums ir unikāla iespēja pārskatīt pārvaldības modeli reģionā un radīt precedentu ilgtermiņa ieguvumam Baltijas jūrai un cilvēkiem, kuru dzīves no tās ir atkarīgas," aicina Jentgena. 

Turpmākais ceļš ir skaidrs, proti, mazinot grunts tralēšanu un saprātīgāk apsaimniekojot teritorijas, kur notiek tralēšana, tiktu uzlabota zivsaimniecības produktivitāte, sniegts atbalsts piekrastes zvejnieku kopienām un sasniegti daudz plašāki sociālekonomiskie ieguvumi Baltijas valstīs, uzsvēra amatpersona.

PDF ziņojumā ir iekļautas deviņas rīcības, kas Eiropas Komisijai un Baltijas jūras valstu valdībām būtu jāveic, lai veicinātu jūras ekosistēmu atjaunošanos. Šie ieteikumi ietver gan grunts tralēšanas aizliegumu jūras aizsargājamās teritorijās, gan sadarbību starp visām Baltijas jūras valstīm.

Uz augšu
Back