Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska Viļņā tikusies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš pēc tam devās vizītē uz Latviju.
Makrons Viļņā aiz slēgtām durvīm ticies ar Tihanovsku (4)
Papildināts
Tihanovska uz Lietuvu devās pēc 9.augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, pirms tam ierakstot, domājams, Baltkrievijas režīma nodiktētu paziņojumu.
Pēc tikšanās ar Makronu Tihanovska žurnālistiem sacīja, ka Francijas prezidents paudis gatavību palīdzēt sarunās par Baltkrievijas politiskās krīzes atrisinājumu, vēsta "Tut.by".
"Viņš teica, ka laiks ir ārkārtīgi svarīgs, jo režīms liek daudziem cilvēkiem ciest, daudzi atrodas cietumos. Viņš darīšot visu iespējamo, lai palīdzētu, lai visi politieslodzītie tiktu atbrīvoti," norādīja Tihanovska.
Makrons ar Tihanovsku tikās aiz slēgtām durvīm.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par tikšanos ar Tihanovsku, Makrons paziņoja: "Mēs rīkosimies."
"Es ar dziļu cieņu un atzinību izturos pret viņas apņēmību, un mēs kā eiropieši arī darīsim visu, ko varam,
lai palīdzētu ar starpniecību, un mēs atgriezīsimies pie EDSO starpniecības, lai panāktu progresu," piebilda Elizejas pils saimnieks.
"Mums bija ļoti auglīga diskusija, taču tagad mums jābūt pragmatiskiem un jāatbalsta baltkrievu tauta, un mēs darīsim, ko varat, ticiet man," uzsvēra Makrons.
"Mūsu mērķis ir sākt šos starpniecības centienus dažu tuvāko dienu vai nedēļu laikā," sacīja Francijas prezidents.
"Mērķis ir mierīga pāreja, to cilvēku atbrīvošana, kas ir cietumos politiskās pārliecības dēļ, un brīvu vēlēšanu sarīkošana, klāt esot starptautiskajiem novērotājiem," norādīja Makrons.
Makrons pirmdien vizītē Lietuvā pieturējās pie idejas, ka Eiropai būtu jāsadarbojas ar Krieviju, lai nodrošinātu mieru reģionā.
"Ja mēs vēlamies būvēt mieru Eiropas kontinentā, mums jāstrādā ar Krieviju," preses konferencē ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.
"Es to saku zemē, kura ir piedzīvojusi pašu ļaunāko, kura ir pārdzīvojusi apspiešanu, kura ir pārdzīvojusi nāvi.
Bet mēs nedrīkstam uzskatīt Eiropu par salu, kas ir tālu prom no Krievijas."
Pēdējā gada laikā Makrons centies mazināt neuzticēšanos, kas valda starp Rietumiem un Krieviju, kā arī mēģinājis piesaistīt Krievijas palīdzību pasaules krīžu risināšanā. Taču viņa pūliņi sadusmojuši vairāku citu Eiropas Savienības (ES) valstu valdības, īpaši to, kuras pēc Aukstā kara izrāvās no Maskavas ietekmes sfēras.
Jautāts par Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija indēšanu, Makrons sacīja, ka Krievijai vajadzētu sniegt paskaidrojumus par notikušo vai arī rēķināties ar starptautiskām sekām.
Kā sacīja Makrons, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pozitīvi noskaņots attiecībā uz EDSO starpniecību Baltkrievijas krīzē.
Tiesa gan, intervijā televīzijā otrdien Putins norādīja, ka Baltkrievija atrodas "sarežģītā situācijā" un ka tā pakļauta "bezprecedenta ārējam spiedienam".
Baltkrievijā jau ilgāk nekā pusotru mēnesi turpinās iedzīvotāju protesti pret prezidenta vēlēšanu viltošanu. Protestu gaitā aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku vēl vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.