Jaunais atklājums par "Estonia" katastrofu: intervija ar seriāla režisoru

FOTO: Arhīva foto

Jauns dokumentālais seriāls par prāmja "Estonia" nogrimšanu sevi pieteica ar nozīmīgu atklājumu - 26 gadus dzelmē nogulējušā kuģa korpusā ir četrus metrus liels caurums. Seriāla "Estonia - A Find That Changes Everything" (""Estonia" - atradums, kas maina visu") režisors Hendriks Evertsons par to stāsta intervijā laikrakstam "Postimees".

Prāmis "Estonia" nogrima 1994.gada 28.septembrī. Tā ir otrā lielākā kuģa katastrofa pēc "Titānika" nogrimšanas. Izmeklēšana noslēdzās ar secinājumu, ka kuģa korpusā ietriecies no viļņu triecieniem atlūzušais priekšējais vizieris.

Taču seriāla autori, nirstot pie vraka, pērnruden atklājuši prāmja korpusā četrus metrus garu un 1,2 metrus platu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi. Pēc filmas iznākšanas Igaunija, Zviedrija un Somija uzņēmušās jaunas izmeklēšanas veikšanu.

- "Estonia" katastrofas laikā jūs bijāt septiņus gadus vecs. Vai atceraties to rītu?

- Es to atceros ļoti labi. Kad pamodos, par notikušo stāstīja radio. Es paēdu brokastis un devos uz skolu. Mācījos pirmajā klasē, un viss šķita mainījies. Visa skola sēroja, tāpēc mūs ātrāk palaida mājās. Vakarā skatījāmies ziņas. Notikumu atspoguļojums bija ļoti aizkustinošs, īpaši kadri no glābšanas operācijas jūrā.

- Vai jūs zaudējāt kādu radinieku vai paziņu?

- Nē, man nav personīgas saistības ar šo traģēdiju.

- "Estonia" katastrofu jūs sākāt pētīt pirms 15 gadiem. Kas jūs uz to pamudināja?

- Kad sākās niršana un mediju cirks ap šo tēmu, man tas lika aizdomāties. Es lasīju ziņojumus un laikrakstus, savācu lielu arhīvu ar avīžu izgriezumiem. Šis stāsts ir ļoti dziļš, brīžiem neticams. 

- Kas ir pats galvenais, ko atklāj jūsu filma?

- Filma sastāv no piecām daļām un ir trīs stundas gara. To laikā mēs pierādām, kas saistībā ar šo katastrofu bija nepareizi jau no paša sākuma, kā tā sāka iet nepareizajā virzienā. Izmeklēšanas komisija uzreiz sāka meklēt problēmu vizierī, tāpēc citas versijas neizskatīja.

Es domāju, ka tā bija liela kļūda. 

6

Zviedrijas premjerministrs Ingvars Karlsons gribēja no jūras izcelt gan līķus, gan arī kuģi, taču tas netika izdarīts, un arī to es uzskatu par kļūdu.

Kad sāku ierakstīt atklātās intervijas ar izglābtajiem, izrādījās, ka viņiem ir pavisam citāds skatījums uz notikušo. Piemēram, ziņojumā bija nepareizi norādīts laiks. Sāka iezīmēties cits notikušā scenārijs, kas lika domāt par iespējamu caurumu kuģī.

Kad pavirzījāmies tālāk savā izmeklēšanā un parunājām ar ekspertiem, izrādījās, ka kuģi tāpat vien negrimst, ja to korpusā nav bojājumu.

Kā žurnālists es tik viegli nenoticu sazvērestības teorijām un baumām. Kā žurnālists es gribēju izstāstīt patiesību un norādīt uz pārkāpumiem. Man bija svarīgi ienirt jūrā, lai redzētu, vai prāmja korpusā ir caurums.

- Jūsu izmeklēšana balstījās uz pieņēmumu, ka kuģī ir caurums. Kā jūs jutāties, kad sapratāt, ka jums ir taisnība?

- Mēs bijām pārliecināti, ka kaut kādus korpusa bojājumus atradīsim, bet nezinājām, cik tie būs lieli. Kad ieraudzījām vairāk nekā četrus metrus lielu caurumu, bijām šokēti.

- Kāpēc tas iepriekš nebija pamanīts? "Estonia" vraks ticis pētīts jau iepriekš.

- Pirms sapratām, ka noteikti vajag nirt līdz vrakam, mēs mēģinājām pārskatīt visus līdz šim uzņemtos video. Daudzas kuģa daļas nebija filmētas nekad.

Iztrūkstošās vietas bija kuģa labajā bortā. Tas uzvedināja domāt, ka caurums varētu atrasties tur, taču par to vēl bija jāpārliecinās.

6

Gribu atgādināt, ka "Estonia" vraks ir arī atdusas vieta, tāpēc pret to jāizturas ar cieņu. Veicot izmeklēšanu, mēs to ņēmām vērā. Caurumu korpusā filmējām no ārpuses, nedodoties iekšā kuģī.

FOTO: Arhīva foto

- Vai filma sniedz atbildi par to, vai caurums bija prāmja nogrimšanas cēlonis vai arī tās sekas?

- Šis nav īstais brīdis spekulācijām, es kā žurnālists ar tādām nekad nenodarbošos. Es nevaru to pateikt. Mans darbs bija iegūt faktus un pasniegt tos cilvēkiem. Taču dokumentālajā filmā mēs runājām ar ekspertiem, un viņi uzskata, ka tas varētu būt bijis prāmja nogrimšanas cēlonis.

- Uzreiz pēc dokumentālās filmas iznākšanas sazinājās Igaunijas, Zviedrijas un Somijas premjerministri. Kāpēc šāda netipiska tikšanās bija nepieciešama, ko viņi tajā varēja apspriest?

- Vēlreiz - tās ir tikai spekulācijas un pieņēmumi. Es tikai vakar uzzināju, ka tāda tikšanās notikusi. Nezinu, par ko viņi runāja, bet tā joprojām ir ļoti sāpīga tēma, jo tikai pirms 26 gadiem notika briesmīga traģēdija. Ļoti labi, ka valstu galvas to apspriež.

- Pie kādiem atklājumiem varētu novest jauna izmeklēšana?

- Es par to nevaru spriest. Ceru, ka iespējamā jaunā izmeklēšanā tiks piesaistīti mirušo radinieki un cilvēki, kuri izglābās. Izmeklēšanas komisijai jāciena notikumu dalībnieki.

- Jums pašam šobrīd ir nepatikšanas, jo sava pētījuma laikā pārkāpāt Zviedrijas likumu. Kas tagad notiks?

- Vispirms vēlos uzsvērt, ka neko kriminālu nepastrādāju, bet es gaidu tiesas procesu, kas norisināsies Gēteborgā. Tā ir pirmā reize, kad par šāda likuma pārkāpumu notiek tiesas izmeklēšana. Mēs nezinām, kas būs tālāk.

- Kāda ir reakcija? Ko jums saka skatītāji?

- Visus šos gadus es uzturēju kontaktus ar bojāgājušo radiniekiem un izglābtajiem. Mans telefons uzkarsa no ziņām un zvaniem. Cilvēki bija ļoti priecīgi - raudāja un stāstīja, ka viņiem šī ir ļoti nozīmīga diena. Bojāgājušo radinieki un tuvinieki ar nepacietību to bija gaidījuši.

Hendriks Evertsons

  • Dzimis 1987.gadā Zviedrijā, tagad dzīvo Oslo.
  • Fotožurnālists, fotogrāfs un operators. 
  • Mācījies Oslo Universitātē.
  • 2015.gadā sāka darbu pie savas pirmās dokumentālās filmas par neonacistu grupējumu "Ziemeļu pretošanās kustība". 2018.gadā filma "Rasu kari" ieguva Norvēģijas Žurnālistu savienības balvu kā labākais pašnodarbinātā žurnālista veikums.
  • Dokumentālais seriāls par "Estonia" katastrofu ir Evertsona otrais lielais projekts. Piecu sēriju seriāls uzņemts pēc "Discovery" kanāla Norvēģijā "Discovery Norway" pasūtījuma.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Tajā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ.

Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

Uz augšu
Back