Makrons: Eiropa nevar attiecības ar Krieviju deleģēt tikai NATO (6)

Politiķis pavēstīja, ka ar Latvijas premjeru tikuši pārrunāti vairāki jautājumi, pievēršoties arī ģeopolitiskiem un reģionāliem jautājumiem.

Makrons sacīja, ka otrdien viņam bijusi iespēja tikties ar Baltkrievijas opozīcijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, un par Baltkrievijā notiekošo ticis runāts viņa Baltijas vizītes laikā kā vakar, tā arī šodien.

"Vēlreiz gribu apliecināt, ka mēs esam kopīgi noskaņoti strādāt, lai rastu miermīlīgu risinājumu. Mēs neatzīstam Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus. Mēs tiešām vēlamies uzteikt demonstrantu drosmi," akcentēja Francijas prezidents.

Francijas prezidents sacīja - lai atrisinātu neviennozīmīgus jautājumus, piemēram, par Ukrainu un Baltkrieviju, nepieciešams sākt prasīgu stratēģisko dialogu ar Krieviju, vienlaikus pievēršot uzmanību nepieciešamajiem "draudu novēršanas pasākumiem". Viņš pauda vēlmi, lai dialogs ar Krieviju būtu caurskatāms, ņemot vērā arī starptautiskās drošības apsvērumus. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka dialogam nepieciešamas divas puses, tāpēc jāskatās, kāda būtu Krievijas vēlme risināt jautājumus. 

Uz jautājumu, kāda bijusi Baltijas valstu kolēģu reakcija uz ierosinājumu sākt stratēģisku dialogu ar Krieviju, Makrons atkārtoti skaidroja savu pieeju, norādot, ka gan Eiropai, gan Krievijai ir sava ģeogrāfija un vēsture, taču "mēs esam kaimiņi un ir realitāte, kādā cilvēki dzīvo."

"Vai mēs varam izlikties, ka Krievija nepastāv? Nē.

(..) Mēs neatsakāmies no NATO, bet te ir jābūt arī eiropiešu kapacitātei spēt domāt par to, kādas būs mūsu attiecības ar Krieviju."

Pēc Makrona domām, Eiropa pārāk ilgi komunikāciju ar Krieviju veidojusi caur NATO, taču tagad attiecības ir saasinājušās. Viņaprāt, Eiropa nevar atļauties nokļūt situācijā, kad konflikta apstākļos tā var runāt vienīgi par sankcijām pret Krieviju. Makrons uzskata, ka ir jāmeklē ceļš, kā normalizēt attiecības ar Krieviju, citādi reģionālo konfliktu risināšana nav iespējama.

Francijas prezidents uzsvēra, ka Eiropa nevar savas attiecības ar Krieviju deleģēt tikai NATO.

Viņš pauda sapratni par bažām kontekstā ar Krievijas aktivitātēm reģionā, taču viņš uzsvēra, ka šis dialogs nekādā veidā nekompromitēs Latvijas vēsturi un drošību. Makrons aicināja uzticēties Francijas gribai un spējai aizstāvēt savu partneru suverenitāti. "Tas nav kompromisu dialogs, bet prasīgs dialogs, jo mums ir nepieciešama stratēģiska viedokļu apmaiņa un sadarbība," preses konferencē sacīja Francijas līderis.  

Kariņš savukārt komentēja, ka ne tikai Latvijai, bet arī Eiropai ir daudz izaicinājumu - Ķīna, nevienlīdzīgi investīciju nosacījumi, Krievijas veiktā okupācija Gruzijā, Ukrainā un joprojām nerimstošā karadarbība Donbasa reģionā; Navaļnija indēšanas gadījums. Viena no pieejām, kā tikt ar šiem izaicinājumiem galā, ir atsevišķu valstu mēģinājumi šos jautājumus risināt individuāli, taču tām tas nav pa spēkam, jo

Krievija un Ķīna izmanto to, ka Eiropa nav  pilnībā vienota. 

Pēc Kariņa domām, Eiropai ir ne tikai jātirgojas kopā un jānoārda ekonomiskās robežas, bet jāsper nākamie soļi spēku apvienošanā, lai definētu kopīgos mērķus un kopīgi uzrunātu Ķīnas un Krievijas radītos izaicinājumus.  

Kariņš sacīja, ka abi ar Makronu tikšanās laikā bijuši vienisprātis, ka nepieciešams stiprināt Eiropu, jo kopā iespējams pārvarēt jebkurus izaicinājumus un kļūt par pasaules tirdzniecības noteicējiem, kā arī panākt klimata pārmaiņu ierobežošanu.

"Mums jāsāk ne tikai sev stāstīt, kā labāk dzīvot, bet jāpanāk, ka arī pasaule mums seko. Kolektīvi mums ir sviras, kā to panākt.

Individuāli mums tādu nav - ne ar Ķīnu, ne ar Krieviju, ne klimata politikā."

Kā ziņots, Francijas prezidents kopā ar kundzi Brižitu otrdien Latvijā ieradies divu dienu vizītē.