Pasaule pēc pandēmijas: pieci iespējamie scenāriji (33)

Globālās liberālās pasaules kārtības beigas. Pasaules kārtība, ko pēc Otrā pasaules kara iedibināja ASV, radīja institūciju ietvaru, kas noveda pie ievērojamas starptautiskās tirdzniecības un finanšu liberalizācijas. Pat pirms Covid-19 pandēmijas šai kārtībai izaicinājumu meta Ķīnas izaugsme un populisma vilnis Rietumu demokrātijās. Ķīna no šīs kārtības bija ieguvēja, taču, augot tās stratēģiskajam nozīmīgumam, tā arvien vairāk vēlas diktēt standartus un noteikumus. ASV pret to iebilst, institūcijas atrofējas un pieaug prasības pēc suverenitātes. ASV paliek ārpus Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Parīzes klimata līguma. Covid-19 vairo šā scenārija iespējamību, vājinot ASV "sistēmas pārvaldību".

20.gadsimta 30.gadiem līdzīgs autoritārisma uzplaukums. Masu bezdarbs, augošā nevienlīdzība un kopienu iziršana ar pandēmiju saistīto ekonomisko pārmaiņu rezultātā varētu radīt auglīgu augsni autoritārai politikai. Netrūkst politisko oportūnistu, kuri gatavi izmantot nacionālistisku populismu, lai nokļūtu pie varas. Vairojas neitivisms un protekcionisms. Preces tiek apliktas ar arvien lielākiem tarifiem, cilvēki - ar kvotām, imigranti un bēgļi kļūst par grēkāžiem. Autoritāras valstis cenšas konsolidēt reģionālās ietekmes sfēras, un dažāda veida intervences palielina vardarbīgu konfliktu risku. Dažas no šīm tendencēm bija vērojamas jau pirms 2020.gada, taču šā scenārija iespējamību varētu vairot vārgas cerības uz ekonomisko atkopšanos, pie kā novedīs neveiksmīgu risinājumu lietošana, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.

Pasaules kārtība, kurā dominē Ķīna. Ķīna labāk tiek galā ar pandēmiju, un dramatiski palielinās ekonomiskās atstatums starp to un citām lielvarām. Desmitgades vidū Ķīnas ekonomika pārspēs panīkušo ASV, vienlaikus palielināsies Ķīnas pārākums pār kādreizējiem potenciālajiem sāncenšiem, piemēram, Indiju un Brazīliju. Ķīna kļūst par galveno partneri diplomātiskajā aprēķina laulībā ar Krieviju. Protams, Ķīna pieprasa cieņu un godbijību, ko paģēr tās augošā vara. Iniciatīva "Josta un ceļš" tiek lietota, lai ietekmētu ne tikai kaimiņus, bet arī tik tālus partnerus kā Eiropa un Latīņamerika. Par balsošanu pret Ķīnu starptautiskajās organizācijās nākas maksāt arvien augstāku cenu, jo no tā atkarīga Ķīnas palīdzība vai investīcijas, kā arī piekļuve pasaules lielākajam tirgum. Pandēmijas dēļ Rietumu ekonomikas kļuvušas vājākas, salīdzinot ar Ķīnu, Ķīnas valdība un lielākie uzņēmumi spēj pārveidot institūcijas un noteikt standartus sev izdevīgā virzienā.

Starptautiskā zaļā dienaskārtība. Ne visi nākotnes scenāriji ir negatīvi. Daudzās demokrātiskajās valstīs sabiedrība sāk uzskatīt klimata pārmaiņas un dabas aizsardzību par aizvien lielāku prioritāti. Vairākās valdībās un uzņēmumos tiek veikta reorganizācija, koncentrējoties uz šiem jautājumiem. Pat pirms Covid-19 varēja prognozēt, ka 2030.gadā starptautiskajā dienaskārtībā būs fokuss uz "zaļajiem" jautājumiem. Pandēmija uzskatāmi parāda cilvēku un planētās veselības ciešo sasaisti, kas paātrinās šīs dienaskārtības veidošanos.

ASV sabiedrība pamanījusi, ka 700 miljardu dolāru lielais aizsardzības budžets nenovērsa to, ka Covid-19 nogalinājis vairāk amerikāņu, nekā gāja bojā visos ASV karos pēc 1945.gada.

Jaunajā iekšpolitiskajā klimatā ASV prezidents izsludina "Covid-19 Māršala plānu", kas nabadzīgajām valstīm padara pieejamas vakcīnas un stiprina to veselības aprūpes sistēmu. 1948.gada Māršala plāns bija vienlaicīgi gan pašu ASV, gan arī pārējo valstu interesēs. Tam bija milzīga ietekme uz turpmākās desmitgades ģeopolitisko situāciju. Šāda veida līderība stiprināja ASV maigo varu. 2030.gadā zaļā dienaskārtība būs kļuvusi par labu iekšpolitikas virzienu, kā arī tai būs nozīmīgs iespaids uz ģeopolitiku.

Viss pa vecam. 2030.gadā Covid-19 šķiet tikpat nepatīkams kā 1918.-1920.gada gripas pandēmija, raugoties uz to no 1930.gada pozīcijām, un tam ir līdzīgs ierobežots iespaids uz ģeopolitisko situāciju. Saglabājas iepriekšējie nosacījumi. Taču līdztekus Ķīnas augošajai varai, Rietumu populismam un polarizācijai, kā arī autoritāro režīmu skaita pieaugumam pastāv zināma ekonomiskā globalizācija un vairojas izpratne par ekoloģiskās globalizācijas nozīmīgumu. Rodas nepatīkama atskārsme, ka neviena valsts nespēj atrisināt šādas problēmas pašas spēkiem. ASV un Ķīnai izdodas sadarboties pandēmiju un klimata pārmaiņu jomā, kaut arī turpinās to sāncensība citās jomās, piemēram, par kuģošanas ierobežojumiem Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrā. Draudzība nav cieša, taču sāncensība tiek ierobežota. Dažas institūcijas atmirst, citas tiek pārveidotas, un vēl citas tiek izveidotas no jauna. ASV joprojām ir vadošā lielvara, taču tās ietekme ir mazinājusies, salīdzinot ar pagātni.

Iespēja, ka 2030.gadā piepildīsies kāds no pirmajiem četriem scenārijiem, ir apmēram 1:10. Citiem vārdiem, iespējamība, ka pašreizējā Covid-19 pandēmija būtiskā veidā mainīs ģeopolitisko situāciju, ir mazāka par pusi. Iespējamības līmenis vēl varētu mainīties vairāku faktoru ietekmē. Piemēram, efektīvas, uzticamas un lētas vakcīnas ieviešana un izplatīšana visā pasaulē palielinās iespēju, ka viss paliks pa vecam, un samazinās autoritāro un Ķīnas scenāriju iespējamību.

Taču, ja Donalda Trampa pārvēlēšana vājinās Amerikas alianses un starptautiskās institūcijas vai arī noplicinās demokrātiju ASV, mazināsies "viss pa vecam" un zaļā scenārija iespējamība. No otras puses,

ja sākotnēji pandēmijas novājinātā Eiropas Savienība spēs veiksmīgi dalīt izmaksas, lai to uzvarētu, ES varētu kļūt par nozīmīgu starptautisko spēlētāju. Tas savukārt palielinās zaļā scenārija iespējamību.

Iespējami arī citi ietekmējošie faktori. Covid-19 varētu novest pie būtiskām iekšpolitiskajām pārmaiņām, kas saistītas ar nevienlīdzības mazināšanu veselības aprūpē un izglītībā, kā arī rosināt institucionālo rīku uzlabošanu, lai sagatavotos nākamajai pandēmijai. Mēģinājumi paredzēt pašreizējās pandēmijas ilgtermiņa sekas ir domāti nevis tam, lai izteiktu precīzas prognozes, bet gan izvērtētu iespējamības un pielāgotu pašreizējo politiku.

Copyright: Project Syndicate, 2020