Attiecības ar Krieviju ir sarežģītas jau vairākus gadus, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā 2014.gadā un visus turpmākos notikumus, tai skaitā bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas un Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija indēšanu, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.
Intervijā laikrakstam "Segodnja" Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Lukjanovs vērtējis, ka pēdējo gadu laikā Krievijas un Latvijas attiecības pārdzīvo ne tos labākos laikus un šodien tās diez vai var vērtēt kā apmierinošas. Vēstnieks akcentēja, ka savstarpējos kontaktus vēl vairāk nobremzējusi Covid-19 pandēmija, kuras dēļ starpvalstu dialogā esot vērojams zināms apsīkums.
Pēc Lukjanova paustā, rezultātā visi nozīmīgie sadarbības mehānismi tikuši apturēti, tostarp divpusējā starpvaldību komisija un tās darba grupas, starpparlamentu saites, kontakti starp abām valstīm pašvaldību līmenī. Apsīcis arī darbs pie vairākiem starpvalstu dokumentiem, kas papildinātu divpusējo attiecību bāzi. Kā piemēru vēstnieks minējis līguma projektu par Krievijas un Latvijas robežas režīmu.
ĀM preses sekretārs uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija tiešām ir ietekmējusi daudzus procesus, taču Latvijas attiecībās ar Krieviju tai nav galvenā loma. Divpusējās attiecības neveicina arī Krievijas retorika un vēstures interpretācija, tomēr Beķeris vērsa uzmanību, ka Latvija pieturas pie Eiropas Savienības (ES) pieejas Krievijai, vienlaikus īstenojot sankcijas un attīstot sadarbību abas puses interesējošos jautājumos.
Beķeris skaidroja, ka divpusējais darbs ar Krieviju turpinās un, piemēram, 13.okotbrī Maskavā tikās līguma par robežas režīmu delegāciju vadītāji, lai apspriestu līgumprojekta tekstu un tālāko darbu.
"Šis darbs ir tikko sācies, un tiek plānots, ka līgums regulēs tādas jomas kā valsts robežas uzturēšana, šķērsošanas kārtība, saimnieciskās darbības veikšana tiešā robežas tuvumā, pilnvaroto robežas pārstāvju sadarbība un robežincidentu noregulēšanas kārtība," pauda ĀM preses sekretārs.
