Saspīlējums ar Krieviju: Zviedrija palielinās aizsardzības budžetu par 40% (12)

Zviedrijas valdība ceturtdien paziņoja, ka tādējādi stiprinot savu aizsardzību apstākļos, kad pieaug saspīlējums attiecībās ar Krieviju.

Zviedrija nav NATO dalībvalsts, bet uztur ciešas saites ar aliansi. Pēc Aukstā kara beigām Zviedrija taupības nolūkos samazināja savus militāros resursus.

"Situācija ir tāda, ka Krievijas puse ir gatava lietot militārus līdzekļus, lai sasniegtu politiskos mērķus,"

žurnālistiem sacīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists. "Tā ir jauna ģeopolitiskās drošības situācija."

Lai īstenotu jaunos priekšlikumus, Zviedrijas aizsardzības budžets līdz 2025.gadam tiks palielināts par 27,5 miljardiem kronu (2,64 miljardiem eiro).

Paaugstināta Krievijas aktivitāte Baltijas jūras reģionā likusi Zviedrijai steigšus bruņoties, tai skaitā iepērkot "Patriot" raķešu sistēmas no ASV.

Pagājušomēnes divi Krievijas karakuģi bez atļaujas iebrauca Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos. Zviedrija arī vairākkārt sūdzējusies, ka Krievijas militārās lidmašīnas lido pārāk tuvu tās lidaparātiem, kā arī pārkāpj Zviedrijas gaisa telpu.

Zviedrijas valdība norāda, ka laikā no 2021. līdz 2025. gadam aizsardzības budžets tiks pakāpeniski palielināts. Zviedrijas bruņotos spēkus plānots palielināt par trešdaļu - no pašreizējiem 60 000 karavīriem uz 90 000.

Finansējums paredzēts arī jaunam aprīkojumam un ieroču sistēmām.

Iesaucamo skaits tiks dubultots - no pašreizējiem 4000 līdz 8000 cilvēkiem 2025.gadā.

Zviedrija 2010.gadā atcēla obligāto militāro dienestu, taču 2017.gadā ierobežotā formātā atjaunoja iesaukumu.