Vienlīdzība vairākumam vai vienlīdzība visiem?
"Komforta zona" ar Iļju Kozinu

FOTO: TVNET

Kopš pagājušā gadsimta beigām Latvijā ir bijuši vairāki nesekmīgi mēģinājumi panākt partnerattiecību institūta izveidi. Tas ļautu arī viendzimuma pāriem oficiāli reģistrēt savas attiecības. Raidījumā “Komforta zona” šoreiz runājām par šo nereģistrēto ģimeņu tiesisko un sociālo stāvokli.        

Raidījumā piedalījās: juriste Inga Bite, biedrības “Mozaīka” valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina un jurists Lauris Liepa

Pilnu diskusijas ierakstu skaties šeit:

Audio:   

Kāpēc jautājums par viendzimuma partnerattiecībām ir tik jūtīgs? 

Pēc jurista Laura Liepas domām, jautājumam par viendzimuma pāriem Latvijā ir vairākas dimensijas. Būtiskākās no tām – juridiskā un politiskā. Šobrīd jautājuma politiskie aspekti dominējot pār juridiskajiem.    

“Likumdevējā ir pārstāvēta visa sabiedrība. Un, tā kā viendzimuma pāri, protams, ir skaita ziņā minoritāte, tad  mažoritārā jeb lielākā daļa sabiedrības ir ar viedokli, kas ne vienmēr ir labvēlīgs.

22

Un šā iemesla dēļ politiskā dimensija, manā skatījumā, nomāc juridisko dimensiju,” sprieda Lauris Liepa. 

Juriste un arī bijusī politiķe Inga Bite ir pārliecināta, ka šis ir nevis juridisks, bet drīzāk tiesību politikas jautājums. Savukārt jautājuma jūtīgumu viņa skaidro ar sabiedrības pretreakciju tam, ka tai tiekot uzspiesti noteikti uzskati.  

“Mans pieņēmums ir tāds, ka sabiedrības lielākā daļa neuzskata, ka šis jautājums būtu juridiski jāregulē.

"Sabiedrība jūt, ka viņai tiek uzspiests kāds pareizais viedoklis, un pret uzspiestām lietām automātiski rodas pretreakcija,” skaidroja Bite.

22

Atšķirībā no pārējiem sarunas dalībniekiem biedrības “Mozaīka” valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina nespēj rast skaidrojumu tam, kāpēc jau 20 gadus tiek diskutēts par partnerattiecībām, ja tās nevienam nekaitēšot.   

“Jebkādas juridiskās tiesības, kas tiks piešķirtas pāriem savas attiecības reģistrēt, neko neatņems no vairākuma tiesībām. Līdz ar to nekādas negatīvas ietekmes tam arī nebūs,” ir pārliecināta seksuālo minoritāšu tiesību aizstāve Garina. 

Nodevas, līgumi un citas problēmas

Diskusijās par partnerattiecību regulējuma nepieciešamību no idejas atbalstītāju puses nereti skan arguments, ka, salīdzinot ar laulātajiem pāriem, nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošajiem, piemēram, ir jāmaksā daudz lielāki nodokļi mantojuma gadījumā vai ir jākārto daudzas un dažādas pilnvaras.

Inga Bite uzskata, ka šī nav tikai viendzimuma pāru problēma.     

“Te ir runa par to, ka ir neadekvātas valsts nodevas par testamentāro mantošanu."

22

"Arī tajā gadījumā, ja cilvēks grib testamentāri novēlēt savu mantojumu kaimiņam, draugam vai kādam, kas nav viņa radinieks, šīs nodevas ir pārāk augstas. Līdz ar to ir problēma, ko jūs minat, bet tā nav [tikai] viendzimuma pāru problēma. Tā ir jārisina, samazinot šīs valsts nodevas visiem testamentārajiem mantiniekiem,” ir pārliecināta juriste.

Arī Lauris Liepa diskusijā norādīja, ka pastāv vairākas atšķirības starp to, kādu aizsardzību valsts sniedz laulātajiem un nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošajiem.  Tas attiecas, piemēram, uz darījuma, īres tiesiskajām attiecībām, tiesībām rūpēties par savu partneri utt. 

Ko īsti aizsargā Satversmes 110. pants? 

110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

Lai arī Inga Bite atzīst, ka ģimene ir plašāks jēdziens nekā divi laulātie, tomēr viņa norādīja, ka Latvijas likumu izpratnē ģimene nozīmē laulātos un asinsradiniekus.  Vienlaikus viņa nesaskata pietiekamus argumentus partnerattiecību regulējuma ieviešanai. Juriste pauda pārliecību, ka viendzimuma pāru problēmas var atrisināt ar izmaiņām atsevišķos likumos, neieviešot jaunu institūtu.

Viņai oponēja Garina:   

“Tas, ka tas [partnerattiecību regulējums] ir nepieciešams atsevišķiem cilvēkiem, kas nav vairākums, nenozīmē, ka tas nav vajadzīgs,"

22

"Cilvēki tiek noniecināti pēc būtības visu laiku ar to, ka viņiem visu laiku ir jāpierāda, ka viņi eksistē.”

Referendums: par un pret

Diskusijā par partnerattiecībām pēdējā laikā izskan arī priekšlikums virzīt šo jautājumu uz tautas nobalsošanu. “Komforta zonas” dalībnieku viedokļi šajā jautājumā bija krasi atšķirīgi.

Kristīne Garina ir pārliecināta, ka referendums nav tas īstais līdzeklis, kā panākt vienlīdzību.

“Ir jautājumi, kurus referendumā neizskata. Cilvēktiesību jautājumus it sevišķi.

22

Jo kādas mazākuma grupas tiesības, kas neierobežo vairākuma grupas tiesības, nebūtu jāskata referendumā, ņemot vērā to, ka tās patiešām neattiecas uz lielāko daļu cilvēku,” skaidroja Garina. 

Viņai nepiekrita Inga Bite.

“Ja tauta referendumā nobalsos, ka šāds regulējums ir vajadzīgs, es to pieņemšu kā tautas vairākuma viedokli un atkāpšos publiskajā retorikā droši vien no sava viedokļa. No otras puses – ja to darīs tiesa, pat ja to darīs Saeima, kas ir simts cilvēki, nu, es tomēr teikšu, ka, iespējams, sabiedrības viedoklis ir savādāks. Tā ka es uzskatu, ka referendums ir īstais ceļš,” pauda juriste.   

Laiks runāt tiešu valodu? 

Iedvesmojoties no viedokļiem soctīklos, sarunas dalībniekiem arī jautāts, vai nav pareizāk runāt par viendzimuma laulībām, nevis slēpties aiz citiem formulējumiem.

Lauris Liepa uzskata, ka šāds pārmetums esot liekulīgs, jo cilvēki, kas ir cīnījušies par viendzimuma pāru tiesībām, nav nolieguši, ka tās tiesības attieksies uz viendzimuma pāriem.

Problēma, pēc jurista domām, ir tāda, ka, novilcinot šā jautājuma risināšanu, Saeima ir tai skaitā atstājusi novārtā arī dažāda dzimuma partnerus.  

22

Arī sarunas beigās Inga Bite aizstāvēja savu sākotnējo pozīciju: partnerattiecību institūts heteroseksuālajiem pāriem neesot nepieciešams, jo viņi var reģistrēt laulību. Tā esot cilvēka brīva izvēle – reģistrēt attiecības vai ne. Tāpēc diskusija, kā argumentēja Bite, ir par viendzimuma pāriem. 

Savukārt “Mozaīkas” vadītāja Garina noraidīja, ka būtu kāda slēpšanās.

Uz augšu
Back