30. septembrī Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisija kārtējo reizi pateica “nē” viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanai. Galīgais balsojums par šīs iniciatīvas tālāku nevirzīšanu notiks Saeimas plenārsēdē 15. oktobrī.  

Nedzirdīgā Saeima

Šis nav pirmais mēģinājums juridiski sakārtot ārpus laulības dzīvojošu, tajā skaitā viendzimuma pāru attiecības. Piemēram, 2015. gadā priekšlikumu par partnerattiecību legalizāciju Saeimas juridiskajā komisijā iesniedza toreiz no "Vienotības" saraksta ievēlētais deputāts Veiko Spolītis. Priekšlikums ticis noraidīts.

Vēlāk, 2018. gadā Saeimas deputāti noraidīja pilsonisko iniciatīvu par kopdzīves likuma pieņemšanu. Pēc Saeimas vēlēšanām 2019. gadā likumdošanas iniciatīvu pārņēma deputāti, kas mēģināja panākt dzīvesbiedru likuma pieņemšanu, taču arī šis mēģinājums bijis neveiksmīgs

Visu iepriekšminēto, kā arī aktuālo iniciatīvu mērķis ir nodrošināt ārpus laulības dzīvojošiem pāriem tādu pašu sociālo aizsardzību no valsts puses, kāda ir laulātajiem.  

121

Ja šāds partnerattiecību institūts tiktu ieviests, tas ļautu oficiāli reģistrēt attiecības arī viendzimuma pāriem. Tieši šis pēdējais aspekts izraisa lielākās diskusijas sabiedrībā.

Statistikas par to, cik liels ir cilvēku skaits, kam būtu aktuāls šāds regulējums, Latvijā nav. Vienlaikus ir skaidrs, ka runa nav tikai par viendzimuma pāriem. Saskaņā ar Latvijas Centrālā statistikas biroja datiem, 2019. gadā no 18 786 dzīvi dzimušajiem bērniem 7209 piedzima ārlaulībā. Tas netieši apliecina, ka partnerattiecību regulējuma ieviešana varētu būt aktuāla daudziem pāriem. 

Par un pret partnerattiecībām

Viens no svarīgākajiem argumentiem par labu partnerattiecību ieviešanai ir panākt to, ka tās pašas garantijas no valsts puses, kas tiek sniegtas laulātiem pāriem, ir arī ārpus laulības dzīvojošajiem dzīvesbiedriem.  

FOTO: pixabay.com

Saeimas deputāte Marija Golubeva no partiju apvienības “Attīstībai/Par!” ir viena no tiem Saeimas deputātiem, kas atbalsta partnerattiecību regulējuma ieviešanu. Viņasprāt, Saeimas konservatīvais vairākums nesaprot problēmas, ar kurām saskaras ārlaulībā dzīvojoši pāri.  

“Protams, es varu atstāt mantojumu savam dzīvesbiedram, ar kuru mēs nedzīvojam laulībā, taču šis cilvēks saskaņā ar Latvijas likumiem juridiski man ir svešs. Līdz ar to tie nodokļi, kas cilvēkam būtu jāsamaksā manas nāves gadījumā, būs apmēram 60 reizes lielāki nekā cilvēkiem, kas ir laulāti,” vienu no pašreizējām problēmām ilustrēja deputāte.

Apmēram tos pašus argumentus viņa izklāstīja 30. septembra Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, uz kuru tika pieaicināta arī juriste, neviennozīmīgi vērtētā atzinuma par Stambulas konvenciju autore Baiba Rudevska. 

Saskaņā ar Rudevskas teikto, jau šobrīd viendzimuma un citiem pāriem, kas dzīvo ārpus laulības, ir visas tiesiskās iespējas sakārtot savas attiecības. Turklāt Rudevska uzskata, ka partnerattiecību ieviešana varētu mazināt laulības institūta jēgu un nozīmi.

FOTO: pixabay.com

“Šobrīd viendzimuma pārim, tāpat kā jebkuram nereģistrētam pārim vai cilvēku kopai, ir visas tās tiesības, ko pieļauj Latvijas likumi. Ja mēs runājam par kaut kādu nodokļu vai pabalstu jomu, tad, lai piešķirtu pabalstu šādam otram partnerim, nav jāgroza ģimenes tiesību likumi. Pietiek ar grozījumiem šajos speciālajos likumos. Šeit problēmas nav,” komisijas sēdē argumentēja juriste.

Par ideoloģiju un vērtībām

Partnerattiecību regulējuma pretinieki atsaucas arī uz ideoloģiskiem apsvērumiem. Piemēram, jau minētās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule no Nacionālās apvienības sarunā ar portālu TVNET vairākas reizes atsaucās uz to, ka komisijas vairākuma lēmums noraidīt pilsoņu iniciatīvu ir balstīts Latvijas Satversmē, kas garantē valsts aizsardzību un atbalstu laulībai, kas ir savienība starp vīrieti un sievieti.

Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

Taču šāda laulības interpretācija ierakstīta Satversmē vien 2005. gadā. Grozījumus toreiz izstrādāja Aināra Šlesera vadītā Latvijas Pirmā partija (LPP). Grozījumu nepieciešamību LPP pārstāvji pamatoja ar vēlmi nepieļaut to, ka Latvijā kādreiz varētu tikt juridiski atzītas viendzimuma partnerattiecības

Deputāte domā, ka, Saeimas darba kārtībā nonākot arvien jaunām iniciatīvām par partnerattiecību vai dzīvesbiedru attiecību noregulējumu, ir vērts šo jautājumu virzīt tautas nobalsošanai, jo tā esot vērtību lieta.

Uz jautājumu, kā partnerattiecību institūta ieviešana varētu ietekmēt Latvijas iedzīvotāju vērtības, Kursīte-Pakule atbildēja šādi:

“Satversmē ir noteiktas un formulētas pamatvērtības. Ja mēs kaut ko gribam mainīt, tas tomēr nav un nevar būt vienas grupas [lēmums]. Vai tie ir desmit, divdesmit, pat piecdesmit tūkstoši cilvēku. Tad jāzina patiešām visu [pilsoņu] viedoklis.”

Janīna Kursīte-Pakule, 13. Saeimas deputāte (NA) 

121

Vienlaikus Kursīte-Pakule atzīst, ka noteikti uzlabojumi ārpus laulības dzīvojošajiem pāriem ir nepieciešami, un šobrīd pie tiem tiek strādāts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Ideju par referendumu partnerattiecību jautājumā noraida viendzimuma pāru aizstāvji. Piemēram, Marija Golubeva uzskata, ka

par jautājumiem, kas skar cilvēktiesības, vispār nevajadzētu lemt tautas nobalsošanā,

121

jo negatīva iznākuma rezultātā varas pārstāvjiem būtu mandāts turpmāk daudzus gadus nerisināt šo problēmu.   

Viņai piekrīt arī kustības “Dzīvesbiedri” vadītājs Kaspars Zālītis. “Referendums būtu galējs solis. Mēs vienkārši nesaimnieciski izmantotu valsts līdzekļus. Es domāju, ka Saeimai vajadzētu pieņemt drosmīgu lēmumu un atbalstīt sabiedrības vēlmi,” sacīja Zālītis.  

Viņš atsaucas uz biedrības nesen pasūtīto un socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju, kur tika uzdots jautājums, vai viņi atbalstītu “Dzīvesbiedru likuma” pieņemšanu. Lielākā daļa jeb 63% respondentu atbildēja, ka atbalstītu. Jautājuma formulējumā gan netika skaidri pateikts, ka šāds likums attiektos arī uz viendzimuma pāriem.

FOTO: pixabay.com

Vienlaikus, kā liecina 2019. gadā veiktā Eirobarometra aptauja, Latvijas iedzīvotāju vairākumam ir noraidoša attieksme pret seksuālajām minoritātēm. Piemēram, 68% aptaujāto norādīja, ka attiecības starp viena dzimuma cilvēkiem nav uzskatāmas par normālām.    

Nākotne 

Jau ziņots, ka uzreiz pēc iniciatīvas noraidīšanas Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kustība “Dzīvesbiedri” platformā “ManaBalss.lv” sāka parakstu vākšanu iniciatīvai par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. Nedēļas laikā iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas pilsoņu.  

Zālītis sacīja, ka biedrība neapstāsies pie 10 tūkstošu parakstu sliekšņa sasniegšanas un turpinās vākt parakstus, lai atbalsts dzīvesbiedru likumam būtu redzamāks. Līdz ar to jautājums par partnerattiecību regulējumu, ieskaitot viendzimuma partnerattiecības, arī turpmāk būs gan sabiedrības, gan likumdevēja dienaskārtībā.