Atkritumos izmestas drēbes: piesārņojuma avots, par ko ikdienā neaizdomājamies

FOTO: Publicitātes foto

Ar mērķi pievērst uzmanību tekstila atkritumu problemātikai Latvijā un rast tās risinājumu, no šodienas Spīķeru radošajā kvartālā kampaņas "Nav, ko vilkt?" ietvaros slejas milzu drēbju kalns, kas simbolizē iedzīvotāju tekstila patēriņa paradumus.

Kā informēja kampaņas organizatoru pārstāve Ligita Mieze, līdz šim kalns bija vērojams pie Kongresu nama, bet līdz pat novembra beigām tas būs skatāms Spīķeru kvartālā.

Mieze pavēstīja, ka Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Trešdaļa iedzīvotāju savas liekās drēbes izmet sadzīves atkritumos. Tomēr tekstilizstrādājumi, kas nonāk vidē vai sadzīves atkritumos, ir tāds pats piesārņojuma avots kā plastmasa, riepas vai baterijas.

Pēc viņas paustā, sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās tikai 200 gadu laikā. Statistikas dati liecinot, ka gada laikā 87% no visiem nederīgajiem un nolietotajiem pasaules tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumu poligonos - tiek aprakti vai sadedzināti, jo netiek pienācīgi apsaimniekoti.

Biedrības "Zaļā brīvība" ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule norādīja, jo pārdomātāks būtu cilvēku pieprasījums pēc jauna apģērba veikalos, jo ievērojamāks būtu dažādu resursu patēriņa samazinājums. Lai to panāktu, ir jāmainās sabiedrības domāšanai, izvērtējot, vai īstermiņa vēlmju apmierināšana patiešām ir svarīgāka par ilgtermiņa ieguvumu, kā to atgādina arī kampaņa "Nav, ko vilkt?".

"Latvijai ir lieliska iespēja jau tagad sākt veidot gudrāku tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai mūsu lietotajam apģērbam dotu otru dzīvi," uzsvēra Akule.

Kampaņas "Nav, ko vilkt?" iniciatori mudina rast risinājumus tekstila atkritumu apjoma mazināšanai un ilgtspējīgākai apsaimniekošanai, tostarp šķirošanas sistēmas izveidei Latvijā, un atgādina, ka pirms iegādāties jaunu apģērbu, cilvēkiem ir aicināti pārskatīt savu garderobi, iepirkties pārdomāti, bet nolietoto, nederīgo apģērbu nodod atkārtotai lietošanai vai pārstrādei, lai apģērbu kalni nepiesārņo vidi.

Pēc Miezes paustā, aktualizējot nepieciešamību pēc ilgtspējīgas tekstila atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, sadarbības memorandu jau parakstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Valsts vides dienests.

Tāpat memorandu parakstījis Latvijas Zaļais punkts, biedrība "Zaļā brīvība", Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija, biedrība "Latvijas Sarkanais krusts", lielveikalu tīkls "Rimi Latvia", lietotu apģērbu veikalu tīkls "R.D.A." un citi partneri.

Mieze akcentēja, ka memorandam joprojām aicinātas pievienoties arī citas organizācijas un uzņēmumi, lai veicinātu vērtīgas pārmaiņas un Latvijā izveidotu ilgtspējīgu tekstila šķirošanas un apsaimniekošanas sistēmu.

Uz augšu
Back