/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2020/10/20/13423056t1hbbe0.jpg)
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zonde "OSIRIS-REx" pēc četru gadu lidojuma otrdien nosēdās uz asteroīda "Bennu", kur tā savāca paredzētos akmeņu un putekļu paraugus.
Zonde bija saskarsmē ar asteroīda virsmu tikai dažas sekundes, veicot tā saukto "Touch-And-Go" (TAG) manevru, kuru vadīja uzņēmums "Lockheed Martin Space" Kolorādo štata Denveras pilsētā.
Zonde "OSIRIS-REx" (Origins, Spectral Interpretation, Resource Identification, Security-Regolith Explorer) uz "Bennu" startēja 2016.gadā, sākot septiņu gadu misiju Saules sistēmas pirmsākumu noskaidrošanai.
Ir gaidāms, ka zonde 2023.gadā ar iegūtajiem paraugiem atgriezīsies uz Zemes.
/nginx/o/2018/12/11/11647011t1hecb1.jpg)
"Bennu" ir Zemei tuvs asteroīds ar apmēram 490 metru diametru. Tas tika izraudzīts izpētei no apmēram 500 tūkstošiem asteroīdu Saules sistēmā tāpēc, ka tas riņķo orbītā tuvu Zemes trajektorijai ap Sauli, tā lielums ir piemērots zinātniskai izpētei un tas ir viens no vecākajiem NASA zināmajiem asteroīdiem.
"Bennu" tika atklāts 1999.gadā. NASA uzskata to par vienu no bīstamākajiem zināmajiem asteroīdiem, jo 2135.gadā tas var bīstami pietuvoties Zemei.
Varbūtība, ka "Bennu" sadurtos ar Zemi, ir 1:2700. Ja tas notiktu, trieciens būtu apmēram 80 000 reižu spēcīgāks par atombumbu, kas Otrā pasaules kara beigās sagrāva Japānas pilsētu Hirosimu.