LDF: Pāreja uz dabai draudzīgu lauksaimniecību tā arī palikusi tikai uz papīra

Latvijas Dabas fonda vadītājs Andrejs Briedis

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Pāreja uz dabai draudzīgu lauksaimniecību tā arī palikusi tikai uz papīra, šādu viedokli par Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) padomes lēmumu, ka nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas nosacījumos par atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem, pauda Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.

Vakar, 20.oktobrī, lauksaimniecības ministri Luksemburgā un Eiropas Parlaments Briselē vienojās, ka vismaz divas trešdaļas no Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta tiks piešķirts tādiem lauksaimniekiem, kuru darbībā netiek ievēroti vides nosacījumi vai tie tiek ievēroti minimāli, un desmitiem miljardi eiro sabiedriskā finansējuma tiks novirzīti augstākais 1% zemes īpašnieku.

"Iespējams, ka par zaļāku lauksaimniecību varam aizmirst nākamos septiņus gadus.

Vakar pieņemtie lēmumi ir klajā pretrunā ar Eiropas Komisijas solījumiem Zaļajā kursā.

1

Protams, nelieli uzlabojumi vēl ir iespējami, taču tas vairāk izskatās pēc spīdīgas krāsas uz bezcerīgi sarūsējušas mašīnas virsbūves," sacīja Briedis. 

Viņš norādīja, ka vakardienas balsojumu rezultāti pilnībā ignorē dienu iepriekš publicēto Eiropas Vides aģentūras ziņojumu, kur lauksaimniecība ir starp galvenajiem dabas daudzveidības samazināšanās iemesliem Eiropā. 

Ja Eiropas Komisija Zaļā kursa mērķus vēl joprojām uzskata par nopietniem, tad vienīgais pareizais risinājums būtu apturēt patreizējo farsu un sākt KLP reformu no jauna, tās pamatos liekot Zaļā kursa uzstādījumus. Citādi dalībvalstis, tostarp, diemžēl, arī Latvija, izmantos visas iespējas lai turpinātu maksāt subsīdijas par ražošanas industrializāciju un dabas iznīcināšanu, uzsvēra LDF padomes priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka pirmdien tika laists klajā Eiropas Vides aģentūras ziņojums par dabas situāciju Eiropā, kas norādīja, ka daba ES piedzīvo nopietnu un pastāvīgu pasliktināšanos, un viens no galvenajiem cēloņiem ir tieši lauksaimniecība.

Gan ministri, gan parlaments atbalstīja vājākus nosacījumus KLP maksājumu saņemšanai. Tas nozīmē to, ka, piemēram, lauksaimnieki varēs saņemt naudu, ja pārveido mitrzemes par lauksaimniecības zemi, radot emisijas.

Arī Eiropas vides organizācijas norādījušas, ka 20.oktobris ir iezīmējies kā graujoša diena Eiropas videi, jo Eiropas Parlaments un ES padome nobalsoja par labu atbalsta maksājumiem industriālajai lauksaimniecībai.

Uz augšu
Back