Kas tehnoloģiju jomā būs mainījies pēc desmit gadiem? Prognozē futūrists

FOTO: Shutterstock

Drons, kas jau pirms ātrās palīdzības ierašanās ļauj mediķiem saprast, kas viņus gaida avārijas vietā. Mājā ierīkoti sensori, kas prot izsaukt palīdzību, ja pakritis tās saimnieks - vientuļš sirmgalvis. Šādus tehnoloģiju nākotnes scenārijus pirms konferences "5G Techritory" sarunā ar TVNET iezīmē britu futūrists Dīns Bablijs. "5G Techritory" norisināsies šī gada 11. un 12. novembrī, un tās tiešraides būs skatāmas arī TVNET.

Dīns Bablijs ir analītiķis un futūrists ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kurš specializējas telekomunikāciju jomā. Viņš ir viens no vadošajiem ekspertiem, kurš pasaules lielākajos medijos izsaka prognozes par telekomunikāciju nozares, 5G un biznesa attīstības nākotnes scenārijiem.

- Mūsdienu pasaulē viss ir nepārtraukti savienots. Kā jūs domājat, kas nākotnē mainīsies? Vai mēs vispār varam kļūt vēl vairāk savienoti, nekā esam šobrīd?

- Domāju, ka tas atkarīgs no tā, kur jūs esat un kas jūs esat. Ja dzīvojat attīstītas valsts pašā centrā un jums ir vidēji vai augsti ienākumi, tad jā - jums ir tālrunis, jums ir dators, internetam pieslēgts televizors, varbūt viedpulkstenis. Varbūt nākotnē jums vēl būs veselības aprūpes sensori, varbūt jūsu mājai vai automašīnai būs labāks savienojums. Taču tas attiecas uz mani, varbūt jums un kādiem 200 miljoniem cilvēku Eiropā, iespējams, pat mazāk. Joprojām ir daudz cilvēku, kuriem mājās nav interneta pieslēguma. Ir cilvēki, kuriem nav viedtālruņa.

Ārpus attīstītajām valstīm savienotība ir daudz, daudz zemāka. Piemēram, Ķīna pēdējo desmit gadu laikā panākusi milzīgu progresu šajā jomā. Indijā šis process notiek daudz lēnāk. Situācija ir ļoti neviendabīga un atkarīga no tā, kādā pasaules vietā fiziski atrodies. Tiem cilvēkiem, kuri dzīvo uz salas vai kalnos, nav tāda paša pieslēguma internetam kā Londonas centrā dzīvojošajiem. 

Taču es domāju, ka savienojamības loma ikdienas dzīvē pieaugs. To labi var redzēt pandēmijas laikā, kad aizdomājamies - vai es tiešām gribu skarties klāt biļešu automātam stacijā? Varbūt labāk lietot aplikāciju? 

Vēl viens ar pandēmiju saistīts aspekts ir tas, ka mums vajadzīgs labāks un ātrāks interneta pārklājums darba un mācību vajadzībām. Iespējams, ka savu biroju esat iekārtojuši pagrabā - kā es - vai bēniņos, vai dārza būdiņā, jo mājsaimniecībā ir divi strādājošie. 

- Jūs domājat, ka pasaulē šajā ziņā būs lielāka vienlīdzība?

- Domāju, ka pamata līmenis augs. Piemēram, situācija ar viedtālruņiem pēdējo desmit piecpadsmit gadu laikā ir ļoti pamatīgi pavirzījusies uz priekšu. Mobilo sakaru tīkla pārklājums ir uzlabojies Subsahāras Āfrikā, lielākajā daļā Āzijas. 

Attīstītākos tirgos, teiksim, Eiropā, ASV, Japānā un Dienvidkorejā, aug pieprasījums pēc ātrāka un stabilāka pieslēguma. Tas varētu nozīmēt, ka šo valstu iedzīvotājiem rodas vajadzība pēc diviem atsevišķiem savienojumiem - piemēram, mājas un mobilā interneta no dažādiem operatoriem. Man pašam nesen radās situācija, kad mājas internets nedarbojās, bet bija norunāta virtuāla tikšanās ar klientu. Maksājot papildu 20 eiro mēnesi, pret šādām situācijām var nodrošināties. Šāda veida lēmumi kļūs arvien nozīmīgāki.

- Jūs konsultējat telekomunikāciju operatorus, jaunuzņēmumus, investorus un dažādus citus klientus. Kādas šā brīža iespējas jūs viņiem iesakāt izmantot?

- Tas vislielākajā mērā atkarīgs no izvirzītā laika ietvara - vai viņi vēlas redzēt uzlabojumus 12 mēnešu, 24 mēnešu vai varbūt desmit gadu griezumā. Vērā jāņem risku profils un pieejamie resursi.

Konsultējot ražošanas uzņēmumu, es teiktu, ka bezvadu tehnoloģiju jomā ir daudz dažādu iespēju, bet diez vai līdz nākamajam gadam būs iespējama pilnīga bezvadu savienojamība. Jāizstrādā arī dažādu tehnoloģisko risinājumu trajektorija - jā, ir 5G, bet tajā pašā laikā bezvadu internets nestāv uz vietas. Jādomā arī par mākoņskaitļošanu, kādi ir tās parametri.

Tas attiecas uz ražošanas uzņēmumiem. Ja uz konsultāciju būtu atnākusi universitāte, mēs runātu par pavisam ko citu. Nesen runāju ar organizāciju, kurā ietilpst vairums augstskolu Ņujorkas štatā. Lielos augstskolu kompleksos studentiem ir viedtālruņi un portatīvie datori, kuros tie izmanto bezvadu interneta pieslēgumu, tajā pašā laikā arī personālam ir tīkli iekšējām vajadzībām, pasniegšanai. Universitātes cenšas saprast, kādas izmaiņas nes Covid-19 un kāda būs situācija pēc gada. Varbūt daļa studentu būs augstskolas telpās, daļa mācīsies no mājām, kamēr citi - no savas automašīnas stāvvietā. 

Operatoriem un valsts iestādēm stāstu, ka šī vairs nav pasaule, kurā desmit, piecpadsmit, simt miljoniem cilvēku ir viedtālruņi un tas arī ir viss, ko vajadzētu zināt. Jāsāk domāt sīkākās kategorijās - aplikāciju, lietošanas paradumu vai demogrāfisko grupu līmenī. Jāpadomā pat par to, ko maina atrašanās dažāda tipa ēkās. Piemēram, Eiropas valstu starpā vērojamas milzīgas atšķirības tajā, cik daudz cilvēku dzīvo dzīvokļos un cik - privātmājās. Tas ir nozīmīgi, jo jaunākie un ātrākie bezvadu interneta veidi ne pārāk labi uztverami caur sienām. Tāds ir kompromiss un paradokss - jo augstāka frekvence, jo mazāks darbības rādiuss, īpaši iekštelpās. Valdību un operatoru stratēģija atšķirsies atkarībā no tā, vai atrodaties, piemēram, Austrumeiropas daļās, kur ir daudz betona torņu, vai Īrijā ar lielāku skaitu lauku iedzīvotāju, vai Ziemeļeiropā, kur daudzviet ir mājas ar koka, nevis metāla karkasu. Tas ir svarīgs aspekts.

- Kādas, pēc jūsu domām, būs nozīmīgākās jaunās tehnoloģijas tuvāko desmit gadu laikā? Vai Covid-19 pandēmijai tajā būs kāda loma?

- Domāju, ka atsevišķu veidu mākslīgais intelekts (MI) būs ļoti svarīgs. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka MI mūs visus atstās bez darba. Taču domāju, ka MI iemanīsies ļoti labi tikt galā ar tādiem uzdevumiem kā sakarību atrašana.

Būs vairāk savienoto ierīču - tas, ko saucam par lietu internetu. Runājot par šo tēmu, cilvēki nereti iztēlojas miljardiem dažādu ierīču, taču uz to būtu jāraugās niansētāk. Piemēram, vienatnē dzīvojoša sirmgalvja māju var aprīkot ar sensoriem, kas spēj noteikt to, ka viņš naktī pakritis, un izsaukt ātro palīdzību. Šīs tehnoloģijas būs nozīmīgas tādā jomā kā asistētā dzīvesvide.

Kā arī mums varētu būt vairāk autonomu transporta līdzekļu - es nedomāju, ka tie būs pilnībā autonomi dotajā laika posmā. Braucamrīki pilnīgi autonomi varētu pārvietoties pa lieliem ātrgaitas šoseju posmiem, taču es nedomāju, ka tuvāko desmit gadu laikā varēšu Londonas centrā iesēsties "Uber" taksometrā bez vadītāja. 

Tehnoloģiju jomā pieaugs mākoņskaitļošanas nozīme. Mēs šobrīd runājam "Zoom" platformā, taču pirms desmit gadiem mums nepietika skaitļošanas jaudas lētiem un ērtiem videozvaniem, attēlu apstrādei, piemēram, fona attēlu izmantošanai. Tas ir nevis tāpēc, ka manam datoram ir vairāk "zirgspēku", bet gan tādēļ, ka "Zoom" ir pieejama lielāka skaitļošanas jauda, ko tam piedāvā "Amazon" vai "Microsoft".

Šobrīd daudz runā par malu skaitļošanu (edge computing) - mazāku datu centru izvietošanu pilsētās un rajonos, lai saslēgšanās ritētu ātrāk. Manuprāt, tas ir svarīgi, taču domāju, ka lielākais datu apjoms joprojām tiks apgrozīts lielajos datu centros, kuri darbojas tik efektīvi, cik vien iespējams. 

Vēl viena joma, kas būs aktuāla nākamajos desmit gados, - tehnoloģijas, kas palīdz novērot, pārvaldīt un modelēt klimata pārmaiņas un emisijas.

8

Tai skaitā arī emisijas, ko rada pati tehnoloģiju industrija. Tuvāko desmit gadu laikā mums varētu būt "oglekļa budžets", kas būs iestrādāts precēs, ko patērējam. Piemēram, pērkot kreklu, cenā būtu ņemts vērā kokvilnas ražošanas process, līdzīgi kā PVN. Nedomāju, ka tas fundamentāli mainīs ekonomiku, taču varētu mainīties veidi un līdzekļi, ar kādiem tiek aprēķinātas preču un pakalpojumu cenas.

Vēl viena joma būs paplašinātā realitāte (augmented reality), kaut arī pašlaik tā ir pārvērtēta. Tā ir joma, kas iekarojusi pietiekami lielu popularitāti, tāpēc varētu rasties kāds izcils izrāviens - varbūt spēle, varbūt medikaments, varbūt jauna industrija. 

Es arī uzmanīgi sekoju tam, kas notiek kvantu skaitļošanas un citu kvantu tehnoloģiju jomā.

Vienmēr smejos, kad cilvēki man stāsta par "digitālo transformāciju". Digitālās tehnoloģijas ir 180 gadu senas. Telegrāfs būtībā ir digitāla tehnoloģija, kas izmanto Morzes ābeci.

8

Digitālā joma ir veca. Kvantu bioloģiskajām sistēmām un bioloģiskajai skaitļošanai - tām ir interesants potenciāls. Es gan nedomāju, ka desmit gadu ietvarā šajās jomās  piedzīvosim radikālas izmaiņas. 

- Kad iepriekš ar tehnoloģiju ekspertiem esmu runājusi par mākslīgā intelekta jautājumiem, bieži izskanējusi ideja par to, ka steidzami nepieciešams izveidot regulējumu, kā programmēt mākslīgo intelektu, lai tas neatražotu aizspriedumus un lai nedarītu ko tādu, ko nevajag. Kāds ir jūsu viedoklis?

- Ir grūti izveidot vienotu ētisko ietvaru, kas aptver visu - gan sociālo tīklu ar miljardu lietotāju, gan čipu jūsu tosterī. Vai šīm lietām derēs viens un tas pats ētiskais ietvars? Teorētiski jā, bet praktiski tomēr vajadzēs lielāku konkrētību.

Galvenais - definēt problēmu un tās apmērus. Ja problēma ir "mašīnmācīšanās sistēmas, kas strādā ar ļoti lieliem datu masīviem par patērētāju uzvedību", kas ir sociālo tīklu un reklāmu problemātika, tam vajadzēs izstrādāt noteikumus.

No otras puses, runājot par 5G tīklu, kurā mākslīgā intelekta algoritms ieprogrammēts pielāgot datu plūsmas kapacitāti rīta sastrēgumu "pīķim" vai brīdim, kad septiņos vakarā no futbola stadiona iznāk tūkstošiem cilvēku. Tas nedēļu, mēnešu un gadu garumā mācās, kā vislabāk optimizēt tīklu. Vai uz to būtu jāattiecina tādi paši noteikumi kā uz sociālajiem tīkliem un reklāmu? 

Domāju, ka jābūt principam nenodarīt kaitējumu. Bet kā izmērīt kaitējumu? 

8

Līdzīgi ar robotikas industriju. Bieži dzirdams, ka nepieciešami noteikumi attiecībā, piemēram, uz militārajiem robotiem - jāiestrādā princips automātiski nenogalināt cilvēkus. Bet vai kafijas automāts ir robots? Būtībā ir. Kur ir atšķirība? Vai manam putekļusūcējam vajag ētikas kodeksu? 

Domāju, ka tas ir nozīmīgi - noteikt robežlīnijas un definēt, ko ar to cenšamies panākt.

- Par 5G runāts daudz. Un liela daļa no tā, kas ticis spriests, ir vienkārši nepatiesība. Kā jūs izskaidrotu, kas ir 5G un kā to saprast?

- Pirmkārt, 5G ir jaunas paaudzes mobilās tehnoloģijas. Taču tas viens piepešs lēciens, kā cilvēki bieži domā. 5G sastāv no dažādām fāzēm. Pirmā fāze - tajā atrodas apmēram visi pašreizējie 5G tīkli - būtībā ir viss tas pats vecais. Tas ir ātrāks platjoslas tīkls, lielāka kapacitāte un dažas citas iezīmes.

Nozīmīgākās atšķirības sākas tikai ar 5.2 un 5.3, kam ir specifiski standarti un kuri būs aktuāli nākamajos divos līdz piecos gados. Lietas, par kurām tiek runāts, - īpaši zems latentums jeb reaģēšanas kavējums, drošums un ražošanas automatizācija - būs tikai otrajā vai trešajā paaudzē. Tā ir ļoti svarīga lieta, kas bieži netiek pieminēta. Ja pēc gada pajautāsiet, kā 5G ir mainījies, atbilde būs - necik daudz. Taču pēc trim gadiem jau varbūt redzēsim vairāk savienoto braucamrīku vai jauninājumus rūpniecībā un veselības aprūpē, kas dažus gadus iepriekš nebija iespējami. Domāju, ka 5G turpinās attīstīties un apaugs ar jaunām funkcijām vēl daudzu turpmāko gadu garumā. 

Otrkārt, 5G pārklājums sākotnēji būs neviendabīgs. Tas, ka jūsu telefonā būs redzams 5G logo, vēl neko nenozīmē. Lētākais veids, kā ieviest 5G, ir nomainīt logo. Pārveidot tīklu un panākt, lai tas strādā, ir daudz grūtāk. Laikam ejot, 5G parādīsies arvien jaunās vietās, un daļā gadījumu jūtami pieaugs datu plūsmas ātrums. Ārā uz ielas pie 5G torņa ātrums būs pasakains. Vai tāds tas būs arī jūsu dzīvojamajā istabā, kur signālam jāaiziet cauri sienai, - varbūt jā, varbūt nē.

Brīdis, kad vairums cilvēku lielākoties izmantos 5G, vēl ir trīs līdz četru gadu tālā nākotnē.

8

Tas atkarīgs no valsts, kurā atrodaties, un tehnoloģiskiem aspektiem. Paies laiks, līdz 5G varēsim uzskatīt par ikdienas realitāti. Un arī tas, visticamāk, nenozīmēs bezvadu interneta galu.

Ja dzirdat, ka 5G būs kaut kā "gals", raugieties uz to skeptiski. Tuvāk patiesībai būtu teikt, ka 5G nesīs zināmus uzlabojumus. Piemēram, 5G ļautu mediķiem uz nelaimes gadījuma vietu vispirms nosūtīt dronu, kas braucošai ātrās palīdzības automašīnai vēl pirms ierašanās straumē, kāda tur ir situācija. Tādā gadījumā mediķi, vēl neesot notikuma vietā, varētu diagnosticēt, ka pacientam ir sirdslēkme vai nepieciešama noteikta veida ārstēšana. Taču konkrētus 5G izmantojamības scenārijus pagaidām ir grūti prognozēt.

- 5G un lielo Ķīnas korporāciju jautājumam ir arī ģeopolitiska dimensija. Kādas ir jūsu domas par to?

- Būsim atklāti - runa ir par "Huawei" un ZTE. Lielbritānijas telekomunikāciju tīklos jau apmēram 15 gadus tiek izmantots "Huawei" aprīkojums. Taču valdība drošības dienestos izveidoja īpašu laboratoriju, lai pārbaudītu un autorizētu aprīkojumu, pirms tas tiek likts lietā. 5G gadījumā pats telekomunikāciju tīkls kļūst arvien vairāk balstīts uz programmatūru. Mēs iepriekš runājām par mākslīgo intelektu; 5G tīklu nevar uzbūvēt, plaši nelietojot ļoti sarežģītu programmatūru, un daļa no tās ir mākslīgais intelekts. Tas rada sarežģījumus, jo elektroniskās ierīces ir vieglāk pārbaudīt un noteikt, ko tās dara. Ar programmatūru ir grūtāk, īpaši atjauninājumu gadījumā. Ja programmatūra satur daudzus "mikropakalpojumus", kā es tos saucu, katrs no tiem pats par sevi izskatās atbilstošs, taču kas notiek, kad tos saliek kopā un vēl palaiž atjauninājumu? 

5G gadījumā ir grūtāk pārbaudīt programmatūras darbību un kiberdrošību. Šajā jautājumā pastāv politiska dimensija, un mums tā jāņem vērā. Vienalga, vai tā saistīta ar tirdzniecības vai kiberdrošības jautājumiem.

Daudzos gadījums nav nekāda "kūpošā ieroča", kas ļautu pateikt - konkrētais produkts, ko saražojis šis uzņēmums, ir bīstams. Tā vietā ir iespējamība, ka nākotnē varētu būt riski.

8

Daudz tiek runāts par spiegošanu, taču manā skatījumā lielākais risks būtu programmas atjauninājums, kas izdara ko neparedzētu. Tā pat varētu būt kļūda, nevis apzināts kaitnieciskums. Un tas varētu gadīties arī ar jebkuru citu uzņēmumu. 

Noteiktos tirgos, piemēram, Lielbritānijā, ir savi "augsta riska" uzņēmumi - parasti tās ir Ķīnas kompānijas, taču kiberdrošības programmatūras kontekstā tie ir arī Krievijas un citu valstu uzņēmumi. Tās ir kompānijas, uz kurām raugās skeptiski. Dažas valdības cenšas tīklu izveidē iesaistīt dažādas kompānijas, jo tas samazina risku, ka notiks kas tāds, kam nevajadzētu notikt. 

Uz augšu
Back