Citplanētieši mūs varētu vērot no 1004 tuvākajām zvaigžņu sistēmām (13)

Mūsu planēta atrodas šo 1004 zvaigžņu sistēmu tiešā redzeslaukā, kā arī tās ir pietiekami tuvu, lai no tām varētu ne vien identificēt mūsu planētu, bet arī izpētīt Zemes dzīvības ķīmiskās pazīmes. Pēdējo desmit gadu laikā astronomi eksoplanētas ir atklājuši, izmantojot vienkāršu formulu: skaties uz zvaigzni un gaidi, vai tā kādā brīdī uz mirkli paliks tumšāka. Šī zvaigznes mirgošana ir pazīme, ka tās orbītā starp teleskopu un zvaigzni atrodas planēta. Izanalizējot to, kā mainās zvaigznes gaisma, astronomi var noskaidrot planētas atmosfēras ķīmisko sastāvu, vēstīts izdevumā "Live Science".

Tomēr šī metode darbojas tikai tad, ja eksoplanētas orbīta atrodas starp savu zvaigzni un Zemi. Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society”, zinātnieki apgrieza šo formulu, uzdodot jautājumu: kuras tuvējās zvaigznes atrodas pareizā līnijā, lai to potenciālajiem iemītniekiem būtu redzama Zeme, līdzīgi kā mēs redzam attiecīgo eksoplanētu. Vai tie spētu identificēt dzīvības pazīmes uz Zemes? 

“Ja novērotāji meklētu dzīvību kosmosā, viņi varētu pamanīt mūsu blāvi zilganā punkta atmosfērā biosfēras pazīmes,” komentēja pētījuma galvenā autore Liza Keltnegere. 

Kā izrādās, eksoplanētas kosmosā ir ļoti bieži sastopama parādība. Kopš pētnieki 1992. gadā pirmo reizi identificēja planētu ar augstākminētās metodes palīdzību, astronomi ir atklājuši 4292 planētas ārpus Saules sistēmas, kas apriņķo 3185 zvaigznes. 

Ja citplanētiešiem būtu līdzīgi teleskopi kā mums, tad no 508 planētām viņi varētu mūs vērot 10 stundas katru reizi, kad Zeme nonāktu starp viņu teleskopu un Sauli. Tas ir ideālais laiks un leņķis, lai varētu identificēt dzīvības pazīmes uz Zemes. 

Aptuveni 5% no šīm 1004 zvaigžņu sistēmām, visticamāk, ir pārāk jaunas, lai tajās varētu eksistēt inteliģenta dzīvība. Tomēr atlikušie 95% varētu būt daudzsološi. Lielākā daļa zvaigžņu atrodas tālākajā 326 gaismas gadu plašā lauka punktā. Tomēr tuvākā zvaigzne šajā sarakstā no mums atrodas tikai 28 gaismas gadu lielā attālumā. Dažas no šīm zvaigznēm ir pietiekami spožas, lai būtu saredzamas no Zemes. 

Divām no šī saraksta zvaigznēm ir zināmas eksoplanētas, tomēr sarkanais punduris ar vienu zināmo eksoplanētu pašlaik neatrodas tādā leņķī, lai no tās būtu saredzama Zeme. 

Nākamais pētnieku solis ir koncentrēties uz inteliģentas dzīvības meklējumiem šajās zvaigžņu sistēmās.