/nginx/o/2020/11/06/13460880t1h94e6.jpg)
Uzklausot veselības speciālistu vēstījumu par nepieciešamību rīkoties izlēmīgi un nekavējoties, lai nezaudētu iespēju kontrolēt Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu Latvijā, valdības pārstāvji lēmumu par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī pieņēmuši vienbalsīgi, šodien žurnālistiem sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Vienlaikus valdības pārstāvji uzsvēra, ka, atšķirībā no pavasara, šoreiz, nosakot ierobežojumus, domāts arī par sabiedrības psiholoģisko noturību, tāpēc paredzēta iespēja uzturēt sociālos kontaktus nelielā apjomā, kā arī saglabāta ierobežota pieeja kultūrai un mākslai.
"Mūsu valsts ir ļoti izšķirīgā brīdī. Covid-19 turpina izplatīties, katru dienu teju jauns rekords. Redzam, ka slimnīcas ir arvien vairāk noslogotas un diemžēl aizvien vairāk cilvēku mirst no šīs slimības, kurai joprojām nav ne zāļu, ne vakcīnas. Mūsu valdībai katra cilvēka veselība un dzīvība ir ļoti no svara," sacīja Kariņš.
Ierobežojumu galvenais mērķis ir panākt saslimstības samazināšanos, maksimāli ierobežojot cilvēku kontaktēšanās iespējas.
Tādējādi no pirmdienas tiks apturēti visi publiskie pasākumi, privātas pulcēšanās iespējas ierobežotas līdz divām mājsaimniecībām un ne vairāk kā 10 cilvēkiem; apturēti izklaides pasākumi, sabiedriskā ēdināšana turpināsies tikai ar mājas piegādi vai līdzņemšanu, bet ne uz vietas, īsumā uzskaitīja premjerministrs.
Tikmēr jaunāko klašu skolēni līdz 6.klasei un bērni pirmsskolas izglītības iestādēs, turpinās mācības klātienē, savukārt skolēni no 7.klases un visi pārējie mācīsies attālināti.
Kariņš aicināja sabiedrību līdzdarboties un jau šovakar sākt ievērot ierobežojošos pasākumus, lieki nekur neiet un nekontaktēties ar citiem.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka satraukumu rada saslimstības straujais pieaugums tieši pēdējās nedēļas laikā - pēdējās dienās jaunu inficēšanās gadījums ik dienu pārsniedz 300. Turklāt tagad
līdz pat 50% no jauna saslimušo nespēj pateikt, kur varētu būt inficējušies, kas nozīmē, ka ar Covid-19 var saslimt teju jebkur.
Veselības ministre Ilze Viņķele savukārt uzsvēra, ka, mācoties no pavasarī pieļautajām kļūdām, cilvēku emocionālā komforta dēļ iespēju robežās atstāta iespēja noteiktā apjomā saglabāt sociālos kontaktus un pieeju kultūrai un mākslai.
Muzeji ierobežotā laikā turpinās darbu, nodrošinot individuālus apmeklējumus un strikti organizējot apmeklētāju plūsmu. Tāpat arī joprojām nebūs pilnībā aizliegtas sporta nodarbības - individuālas sporta nodarbības varēs notikt, nodrošinot katram sportotājam vismaz 10 kvadrātmetru platību; arī āra treniņi varēs turpināties, ja tajās piedalīsies ne vairāk kā 10 personas, neskaitot treneri.
Ņemot vērā pavasara pieredzi, tirdzniecības ierobežojumi neattieksies uz grāmatnīcām, kā arī tehnoloģiju veikaliem, jo
apstākļos, kad daudzi strādā, mācās un tiekas attālināti, šādu pakalpojumu pieejamība uzskatāma par pirmo nepieciešamību, sacīja Viņķele.
Kā vēl vienu būtisku atšķirību no ierobežojumiem pavasarī Viņķele minēja, ka šoreiz uz ārkārtējās situācijas laiku netiek ierobežoti ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, protams, stingri ievērojot epidemioloģiskās normas.
Tāpat Viņķele uzsvēra, ka valdība piešķīrusi līdzekļus 20-30% piemaksām mediķiem, kas strādā ar Covid19 pacientiem gan valsts, gan pašvaldības veselības aprūpes iestādēs, stacionāro un ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, uzņemšanas nodaļu mediķiem, ģimenes ārstu praksēm un kolēģiem Slimību profilakses un kontroles centrā.
Piemaksas mediķiem tiks izmaksātas ne tikai par darbu oktobrī, bet arī novembrī un decembrī.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis rezumēja, ka šobrīd "esam starp trim lielumiem - pandēmija, ekonomika un sabiedrības garīgā veselība. Mūsu uzdevums ir apkarot pandēmiju, nenodarot pāri ekonomikai un sabiedrības garīgajai veselībai."
Puntulis pauda atbalstu lēmumam slēgt publiskos pasākumus, kuros notiek cilvēku pulcēšanās, jo pie tik lielas vīrusa izplatības vairs nav iespējams garantēt apmeklētāju drošību.
"Neviena izrāde vai koncerts nevar būt cilvēka dzīvības cenā," uzsvēra kultūras ministrs.
Vienlaikus viņš atkārtoja, ka cilvēkiem joprojām būs pieejamas kultūrvietas, muzeji, bibliotēkas un grāmatnīcas, kur gūt nepieciešamo kultūras un mākslas klātbūtni.
Savukārt, runājot par atbalstu nozarēm un cilvēkiem, kurus skars noteiktie ierobežojumi, finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka izveidotā darba grupa strādā trīs virzienos - lai nodrošinātu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pabalstus cilvēkiem, kuru darba iespējas ierobežos noteiktie pasākumi, gan arī lai sniegtu tiešo atbalstu uzņēmējiem.
Īstermiņa pabalstu jomā paredzēts atjaunot jau izstrādāto dīkstāves pabalstu mehānismu, kā arī, līdzīgi kā vasarā, nodrošināt subsidētās darbavietas nozarēs, kuras skars ierobežojumi.
Vidēja un ilgtermiņa problēmu risināšanai svarīgākais akcents plānots programmām, kas palīdzētu pārkvalificēties strādājošajiem, kuri palikuši bez darba, vai tiem, kas darbu zaudē uz laiku, saprotot, ka pandēmijas skartās nozares tik ātri neatkopsies.
Savukārt trešais virziens - atbalsts ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem - saistīts ne tikai ar nodokļu nomaksas atlikšanu, PVN ātrāku atmaksu un pārkreditēšanos. Reirs uzsvēra, ka šoreiz valdība grasās piedāvāt tiešo uzņēmumu finansēšanu, jo sākas ziemas sezona un aug komunālo pakalpojumu izmaksas. "Lai noturētu dzīvotspējīgos uzņēmumus un tie pēc krīzes varētu turpināt darbu, svarīgi sniegt tiešo palīdzību uzņēmumiem," sacīja Reirs.
Pēc Reira aplēsēm, ekonomikas atbalsta pasākumiem visā mēneša periodā, kurā noteikti ierobežojumi, varētu pietikt ar pašreiz pieejamajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jeb 49 miljoniem eiro. "Uzskatām, ka šī summa būs pietiekama novembra mēneša izsludinātajiem ierobežojumiem," sacīja Reirs. Ja ierobežojumus un ekonomikas atbalsta pasākumus nāksies paildzināt, valdība lūgs Saeimu piešķirt papildu līdzekļus izdevumiem konkrētās problēmas - Covid-19 - risināšanai.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs savukārt solīja, ka jau tuvākajā laikā tiks spriests, kā paplašināt slimības lapas, lai cilvēki slimi neiet uz darbu. "Svarīgi, lai valsts iesaistās jau no pirmās dienas," viņš sacīja, ierosinot, ka valsts varētu apmaksāt slimības lapu vismaz piecas dienas, kamēr ir skaidrs, vai darbinieks ir vai nav inficējies ar Covid-19. Tāpat svarīgi atjaunot dīkstāves pabalstus, jo ierobežojumu skartās nozares ir cilvēkietilpīgas.
Pēc EM datiem izklaides, ēdināšanas un tirdzniecības nozarēs nodarbināti vairāk nekā 50 000 darbinieku, kurus arī skars noteiktie ierobežojumi,
tāpēc ir svarīgi šiem cilvēkiem dot skaidru signālu, ka valsts viņus atbalstīs, lai spētu nodrošināt sev iztiku, uzsvēra Vitenbergs.