Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību vienojušās par karadarbības izbeigšanu Kalnu Karabahā. Kādi ir šīs vienošanās galvenie punkti?
Starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas daļu, bet to apdzīvo armēņi un līdz nesenam laikam pilnībā kontrolēja armēņu spēki.
Karadarbība starp armēņiem un Azerbaidžānas armiju sākās 27.septembrī, un Azerbaidžānas spēki guvuši virsroku.
Vienošanos parakstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.
Galvenie vienošanās punkti:
Uguns pārtraukšana
Vienošanās paredz pilnīgu uguns pārtraukšanu un visu naidīgo darbību izbeigšanu naktī no pirmdienas uz otrdienu, sākot no pusnakts pēc Maskavas laika.
Karojošie spēki paliks pozīcijās, kuras ieņēmuši līdz karadarbības pārtraukšanai, un tas ir liels ieguvums Azerbaidžānai.
Azerbaidžānas spēki šajā konfliktā atkarojuši 15% līdz 20% savulaik pazaudētās teritorijas, tostarp reģiona otro lielāko pilsētu Šušu.
Miera uzturētāji
Vienošanās paredz, ka gar karojošo pušu kontakta līniju Kalnu Karabahā un gar Lačinas koridoru, kas savieno Kalnu Karabahu ar Armēniju, tiks izvietoti Krievijas miera spēki.
Šajos miera spēkos būs 1960 karavīri, 90 bruņutransportieri, 380 automobiļu un īpašās tehnikas vienības.
Krievijas miera uzturētāji paliks Kalnu Karabahā piecus gadus. Pēc tam misijas termiņš tiks automātiski pagarināts vēl par pieciem gadiem, ja neviena puse no vienošanās neizstāsies.
Teritoriju atdošana
Armēnija līdz 1.decembrim nodos Azerbaidžānai kontroli pār vairākiem rajoniem.
Līdz 20.novembrim Armēnija atteiksies no Agdamas rajona, līdz 15.novembrim no Keļbadžaras rajona un līdz 1.decembrim no Lačinas rajona.
Piecus kilometrus garais Lačinas koridors, kas savieno Kalnu Karabahu ar Armēniju, turpmāk apies Šušu.
Ieslodzīto apmaiņa un bēgļu atgriešanās
Cilvēki, kas konflikta dēļ bija spiesti pamest savas mājas, varēs atgriezties Kalnu Karabahā un tuvējos apgabalos, ko līdz nesenam laikam kontrolēja armēņu spēki.
Abas puses veiks gūstekņu un apmaiņu, ka arī apmainīsies ar mirušo cilvēku mirstīgajām atliekām.
Koridors
Armēnija nodrošinās transportu caur koridoru no Azerbaidžānas līdz tās Nahčivanas Autonomajai Republikai uz robežas ar Turciju.
Vienošanās tekstā nav minēs, kāds nākotnē būs Kalnu Karabaha statuss vai kādā formātā notiks sarunas par konflikta galīgo noregulējumu.