/nginx/o/2020/11/10/13467819t1h1f78.jpg)
Pērn, 2019. gada 11. novembrī apritēja apaļi 100 gadi kopš Lāčplēša Kara ordeņa simboliskā dibināšanas brīža – uzvaras pār Pāvela Bermonta komandētās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas vienībām Rīgā. Kas tev jāzina par šo skaisto Latvijas Republikas militāro apbalvojumu?
1920. gadā norisa ordeņa statūtu un dizaina izstrāde, apstiprināšana un realizēšana. Tā noslēdzās
ar pirmo Lāčplēša dienas atzīmēšanu un pirmo svinīgo apbalvojumu pasniegšanu 1920. gada 11. novembrī.
Kā tapa Lāčplēša Kara ordeņa dizains?
Vienlaikus ar Lāčplēša Kara ordeņa statūtu izstrādi tika domāts arī par tā ārējo veidolu. Tika rīkota sacensība (konkurss) par labāko priekšlikumu pirmajam Latvijas Republikas militārajam apbalvojumam. Tajā aicināja piedalīties gan jaunos māksliniekus, gan jau pazīstamus meistarus.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā ir saglabājušās Anša Cīruļa, Burkarda Dzeņa, Riharda Maura, Konrāda Ubāna, Niklāva Strunkes, Romāna Sutas, Jēkaba Kazāka, Erasta Šveica, Valdemāra Tones, vēlākā mākslas zinātnieka un kritiķa Jāņa Dombrovska, mākslinieka autodidakta, Serbijas armijas majora Jāņa Aleksandra Liberta un nezināma autora K. A zīmētās skices.
Tās aplūkojot, jāpiekrīt 1928. gada 11. novembrī laikrakstā “Latvijas Kareivis” teiktajam: “[..] autori mēģinājuši iet īpatnējus ceļus, bet līdz ar to arī atkāpušies no starptautiski atzītajām parašām, ka ordeņiem ir krusta veids, bet medaļa – apaļas formas.”
Kurš tad īsti ir ordeņa autors?
Laikabiedru atmiņās atrodamas norādes, ka ordeņa zīmes tēlu – balto stilizēto ugunskrustu – izveidojis Valdemārs Tone, uzskatīdams, ka ordeņa dizainā jāizmanto latviešu tradicionālā ornamenta motīvi.
Vēlāk Jānis Aleksandrs Liberts to papildinājis ar sarkanu svītru gar zīmes malu, lai ordeņa simbolikā atgādinātu karoga krāsas. Valdemārs Tone ar šo papildinājumu gan neesot bijis apmierināts.
Dizaina priekšlikums apkopot un galīgo apbalvojuma variantu izstrādāt tika uzticēts jau pieminētajam ordeņa statūtu izstrādes komisijas pieaicinātajam darbiniekam, māksliniekam autodidaktam Jānim Aleksandram Libertam.
1920. gada 28. martā laikraksts “Latvijas Sargs” darba rezultātu raksturoja šādiem vārdiem: “Ir izstrādāti krusta, zvaigznes un lentas zīmējumi, kuri visai glīti, ieturēti tautiskā gaumē un atstāj ļoti māksliniecisku iespaidu.”
Pēc šiem zīmējumiem zeltkaļu darbnīcā “H. Bank” Rīgā, Gleznotāju ielā 12, tika gatavotas Lāčplēša Kara ordeņa zīmes, arī tās 288, kuras pirms 100 gadiem, 1920. gada 11. novembrī, svinīgā ceremonijā pasniedza apbalvotajiem karavīriem.
Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu.
Aversā centra medaljonā – Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā ir datums – 11.novembris 1919. Krusta zaros iegravēts – Par Latviju. Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B., un tā ir sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme.
Mūsdienās Lāčplēša Kara ordenis vairs netiek pasniegts. To pasniedza no 1920. līdz 1928.gadam.
Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.
Vairāk par šo mūsu valsts skaisto apbalvojumu drosmīgajiem lasi nule izdotajā grāmatā par Lāčplēša Kara ordeņa un Lāčplēša dienas tradīciju vēsturi.
Atzīmējot Latvijas Neatkarības kara simtgadi, kā arī simts gadus kopš Lāčplēša Kara ordeņa izveidošanas, klajā nākusi bagātīgi ilustrēta grāmata “Par Latviju. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena”. Darbs veltīts Lāčplēša Kara ordeņa vēsturei, tā saņēmējiem – ordeņa kavalieriem – un Lāčplēša dienas tradīcijas vēsturei. Grāmatas nosaukums tieši atspoguļo Lāčplēša Kara ordeņa devīzi – “Par Latviju”, kas iegravēta katras ordeņa zīmes aizmugurē (reversā) kā nemainīgs atgādinājums apbalvojuma būtībai un tajā iemiesotajiem mērķiem un ideāliem.
Apkopojošais pētījums aptver apbalvojuma un apbalvošanas vēsturi, ordeņa kavalieru kā īpašas sociālas grupas izpēti, kā arī raksturo Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru sabiedrisko dzīvi un Lāčplēša dienas tradīcijas veidošanās vēsturi. Lāčplēša Kara ordenis ataino arī Latvijas Neatkarības kara vēsturi; savukārt apbalvošanas process un ordeņa saņēmēji kā īpaša starpkaru Latvijas sabiedrības grupa parāda Latvijas Neatkarības kara iemūžināšanu nācijas vēsturiskajā atmiņā. Arī mūsdienās Lāčplēša Kara ordenis un 11. novembris kā Lāčplēša diena ir pēctecīga nācijas atmiņu kultūras sastāvdaļa.
Grāmatas autori ir LNVM Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa, pētnieks Mārtiņš Vāveris, galvenā krājuma glabātāja Laima Kostrica un Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks Arnis Strazdiņš. Ievadesejas autore – filozofe Ilze Fedosejeva.
Tā būs iegādājama grāmatnīcās un LNVM veikalā Brīvības bulvārī 32.
