11. novembris - Lāčplēša diena. Brīvības cīnītājus aicina pieminēt nepulcējoties
Pasākumi notiks attālināti

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Lai samazinātu Covid-19 izplatību, pašvaldības visā Latvijā ir atcēlušas Lāčplēša dienas tradicionālos piemiņas pasākumus, lāpu gājienus, un aicina iedzīvotājus individuāli pieminēt brīvības cīnītājus.

Jelgavā, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, tradicionālais lāpu gājiens un kopīgais pasākums pie pieminekļa nenotiks, taču visas dienas garumā ikviens aicināts pieminēt brīvības cīnītājus, noliekot ziedus un sveces pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem. No plkst.16 līdz 20 pie pieminekļa skanēs muzikāls pavadījums un piemineklis tiks izgaismots.

Jelgavas pašvaldības mājaslapā "www.jelgava.lv" plkst.16 tiešsaistē būs iespēja noklausīties Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieka vēstures doktora Ginta Putiķa lekciju "Jelgavas Lāčplēšu stāsts". Savukārt Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs un muzejs kopīgi izveidojis videostāstu "Lāčplēša dienas stāsts". Videostāstu varēs noskatīties mājaslapā "www.jelgava.lv".

Tukuma novada iedzīvotāji vakarā tiek aicināti iedegt svecītes uz lieveņiem un māju logos. Bauskā svecītes iedzīvotāji aicināti iedegt pie pieminekļa "Par Latvijas brīvību kritušiem". Jēkabpils domes vadība noliks ziedus pie pieminekļa "Kritušiem par Tēviju".

Dobelē no plkst.17 līdz 20 iedzīvotāji aicināti doties pie Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa, lai savu gaismiņu ievietotu kopīgajā gaismas ceļā. Tāpat sveces iedzīvotāji var iedegt savu māju logos.

Daugavpilī šodien norisināsies ziedu nolikšana karavīru kapa vietās. Svētku laukumā Preiļos no plkst.17 notiks akcija "Savu gaismu sirdī liec, lai Likteņzīmes iemirdzas!". Tāpat visas dienas garumā būs iespējams nolikt svecītes un ziedus pie Līvānu Atbrīvošanas pieminekļa, pieminekļa "Māte Latgale raud" Krāslavā, pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem Balvos un citviet.

No plkst.17 līdz 20 pie monumentālā Latvijas karoga Alūksnes novada administratīvās ēkas laukumā, Dārza ielā 11, tiks atskaņota svētku mūzika. Iedzīvotāji aicināti individuāli novietot aizdegtas svecītes pie karoga administratīvās ēkas laukumā.

Alūksnē no plkst.15 būs iedegti piemiņas ugunskuri pie 7.Siguldas kājnieku pulka pieminekļa. Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola aicina nolikt ziedus un aizdegt sveces pie 7.Siguldas kājnieku pulka pieminekļa.

Beverīnas novadā, godinot Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, iedzīvotāji aicināti nolikt svecītes pie stēlām Kauguru un Trikātas kapos, ķēniņa Tālivalža pieminekļa Trikātas centrā, izgaismot tiltu Brenguļos un tiltiņu pār slūžām Mūrmuižas centrā. Plkst.16 Trikātā notiks lāpu gājiens no Saieta nama Trikātas centrā uz Trikātas kapiem. Tā rīkotāji gan sola ievērot valstī noteiktos ar Covid-19 saistītos ierobežojumus.

Ventspils pilsētas pašvaldība aicina iedzīvotājus individuāli vai kopā ar ģimenes locekļiem nolikt ziedus pie Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas Ventspils Esplanādē, pie Baltā krusta un Nezināmā kareivja kapa Meža kapos.

Tāpat iedzīvotāji aicināti mājās iedegt svecīti vai gaismu logā un ieturēt klusuma brīdi, atceroties tautas kopīgo spēku. Individuāli ziedus dosies nolikt arī Ventspils Kultūras centra un Ventspils pilsētas domes pārstāvji.

Pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, Saulkrastu kapos pašvaldība aicina individuāli iedegt svecītes.

Godinot brīvības cīņās kritušos un atzīmējot Lāčplēša dienu, pēc divu gadu pārtraukuma, kamēr tika restaurēta un atjaunota Siguldas Jaunā pils, šodien augstākajā torņa smailē atgriezīsies sarkanbaltsarkanais karogs. No plkst.16 līdz 21 Siguldas pils kvartālā ikvienam būs iespēja nolikt piemiņas svecītes par godu tiem, kas aizstāvējuši dzimteni, simboliski izgaismojot Latviju, un aizdegt savu līdzpaņemto lāpu kādā no pils kvartālā esošajiem ugunskuriem, lai dotos savā individuālajā lāpu gājienā.

Tāpat visu šo laiku Siguldas pils kvartālā īpašu atmosfēru radīs mūzikas, dzejas un gaismu saspēle. Apmeklējot Siguldas pils kvartālu jāievēro, ka ienākšana notiek pa pils vārtiem, bet mājupceļš - gar brūzi un dīķi virzienā uz stāvlaukumu.

No plkst.17 no Allažu pagasta centra līdz Allažu pamatskolai ar lāpām būs izveidots gaismas ceļš, pa kuru varēs doties individuālā piemiņas gājienā un novietot svecīti latvju zīmes formā pie pamatskolas, pieminot dzimtenes aizstāvjus.

Brīvības cīņās kritušos pašvaldība aicina pieminēt arī Siguldas pilsētas kapsētā, kur atdusas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Žanis Ķincis un Pirmā pasaules kara Latvijas brīvības cīņu brāļu kapos Zinātnes ielas un Vidzemes šosejas krustojumā, kur apbedīti galvenokārt latviešu brīvības cīnītāji, kā arī daži Igaunijas armijas karavīri.

Saldū Lāčplēša dienu atzīmēs virtuāli tiešraides koncertā "Mūsu vēstules Latvijai". Koncerta tiešraidi plkst.20 būs iespējams vērot Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centra un Saldus novada pašvaldības "Facebook" lapās, kā arī Saldus novada pašvaldības "YouTube" kontā.

Šodien plkst.19 bez klausītāju klātbūtnes norisināsies Orķestra "Rīga" Lāčplēša dienai veltīts koncerts "Varoņus pieminot, informēja Orķestra "Rīga" mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Tilhena. Koncertu varēs vērot orķestra "Rīga" "facebook" kontā.

Šodien, Lāčplēša dienā Stopiņu novadā notiks gaismas akcija "Par Latvijas brīvības cīņu varoņiem", liecina informācija pašvaldības mājaslapā. Novada iedzīvotāji aicināti individuāli vai kopā ar savām ģimenēm šovakar nolikt svecīti pie Lāčplēša ordeņa kavalieru piemiņas akmens pie Ulbrokas vidusskolas, tādējādi godinot un atceroties Latvijas brīvības cīņās kritušos.

Ar bezmaksas tiešraides koncertu "Ap karstu spuldzi" šodien no Rīgas kultūras un tautas mākslas centra (RKTMC) "Mazā ģilde" Lielās zāles tiks atzīmēta Lāčplēša diena. Koncerts notiks plkst.19.

Kā informēja "Mazās ģildes" pārstāve Elīna Čipāne, koncertā uzstāsies dziedātājs Daumants Kalniņš un taustiņinstrumentālists Romāns Vendiņš. Savukārt pasākumu tiešraidē vārēs vērot "Mazās ģildes" tīmekļvietnē "mazagilde.lv" un sociālā tīkla "Facebook" profilā "facebook.com/MazaGilde".

Šodien, atzīmējot Lāčplēša dienu, Ogrē pirmizrādi piedzīvos dokumentāla īsfilma "1916. Ogre. Strēlnieki. Daugava", kas tapusi, sadarbojoties Ogres novada pašvaldībai un Ogres novada Kultūras centram, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā. 

Dokumentālo īsfilmu paredzēts demonstrēt uz Ogres novada pašvaldības domes ēkas fasādes.

Šodien plkst.20 mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) viedtelevīzijā un lietotnē "LMT Straume" pirmizrādi piedzīvos audiovizuāls tautas deju koncertuzvedums "Ausa saule pār Latviju", informēja LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis.

Plkst.9 aizsardzības nozares vadība ekumēniskajā dievkalpojumā aizlūgs par visiem par Latvijas valsti kritušajiem karavīriem. Dievkalpojumu tiešraidi nodrošinās Latvijas Televīzija.

Savukārt plkst.18.55 Latvijas Televīzijas 1.kanālā būs skatāma režisora Askolda Saulīša veidotās Latvijas armijas simtgadei veltītās dokumentālās filmas "Mans zelts" pirmizrāde. Filma tapusi sadarbībā ar AM.

Plkst.19 visā Latvijā skanēs baznīcu zvani par godu 101.gadadienai kopš uzvaras pār Bermonta karaspēku.

Savukārt plkst.19 "RīgaTV 24" translēs piemiņas pasākumu Rīgas Brāļu kapos Latvijas brīvības cīņas kritušajiem karavīriem. Pasākuma laikā aizsardzības nozares vadība noliks ziedus un svecītes, godinot brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņu.

Godinot Latvijas brīvības cīnītājus, Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien noliks ziedus Rīgas Brāļu kapos.

Godinot 1919.gada 11.novembra Latvijas brīvības cīnītājus, Levitam plānots nolikt vainagu Brāļu kapos plkst.11.

Savukārt Kariņš ziedus Brāļu kapos noliks plkst.11.25.

11.novembrī zemessargi ir aicināti ierasties darba vietā kaujas formas tērpos, demonstrējot, cik daudz Latvijā ir pilsoņu, kas izvēlējušies brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību.

Tāpat AM īpaši novembrī aicina Latvijas iedzīvotājus apmeklēt Neatkarības kara cīņu norises vietas, kuras apkopotas aizsardzības nozares izveidotajā tīmekļa vietnē "www.neatkaribaskars.lv". Iedzīvotāji aicināti apmeklējumu iemūžināt fotogrāfijās un video, sociālajos medijos lietojot tēmturi "#Neatkarībasceļš2020" un atzīmējot Latvijas armijas sociālo mediju kontu "@Latvijas_armija".

Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar biedrību "Vilki" un Rīgas domes atbalstu šodien plkst.18 aicina tiešraidē vērot Lāčplēša dienas koncertu "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem", informēja Rīgas Latviešu biedrība.

Koncerts būs skatāms interneta vietnē LMT Straume.

Lāčplēša diena Rīgā

Godinot Latvijas Brīvības cīņas un uzvaru pār Bermonta armiju, Rīgas dome aicina iedzīvotājus šodien savās mājā iedegt sveces, pieminēt valsts brīvības cīņās kritušos kareivjus un klausīties šai dienai veltītos koncertus tiešsaistē, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas dome aicina iedzīvotājus svētkus atzīmēt atbildīgi, ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības, tādējādi saudzējot savu un līdzcilvēku veselību.

Visus tos, kuri 11.novembra vakarā plānojuši doties pie Rīgas pils mūra, lai tradicionāli aizdegtu svecītes varoņu piemiņai, pašvaldība aicina rūpīgi pārdomāt šāda apmeklējuma nepieciešamību. Tāpat dome aicina rūpīgi izplānot savu apmeklējuma laiku un veidu, lai maksimāli tiktu ievēroti valstī noteiktie ierobežojumi sakarā ar Covid-19 izplatību, kā arī noteikti lietot sejas aizsargmaskas un ievērot distancēšanos.

Tiem, kas tomēr dosies pie pils mūra, jāņem vērā, ka šogad 11. novembra krastmalā netiks slēgta transportlīdzekļu satiksme, kā tas tika darīts iepriekšējos gados, rēķinoties ar lielu apmeklētāju skaitu. Cilvēku plūsmu pie pils mūra uzraudzīs policija, kura nepieciešamības gadījumā regulēs transporta satiksmi.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs Lāčplēša dienas priekšvakarā pēc Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta kopsēdes atzina, ka tradicionālajā Lāčplēša dienas svecīšu nolikšanas pasākumā pie Rīgas pils inficēšanās risku nedaudz mazina fakts, ka tas notiek ārā.

Taču, neraugoties uz to, viņš

neiesaka šādus pasākumus apmeklēt gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām,

5

jo tieši šīm riska grupām inficēšanās ar Covid-19 var izraisīt smagu saslimšanu.

Tiem, kas tomēr izvēlēsies apmeklēt 11.novembra krastmalu, speciālists iesaka mazināt inficēšanās riskus, distancēties, un, iespējams, arī ārtelpā lietos sejas maskas.

Atzīmējot Lāčplēša dienu, Rīgas pašvaldība atbalstījusi vairāku koncertu norisi veltītu šai atceres dienai. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, koncertus nevarēs apmeklēt klātienē, bet tos būs iespēja vērot tiešsaistē tīmekļa vietnēs. Informācija par tiešsaistes koncertiem, norises laiku un māksliniekiem pieejama tīmekļa vietnē "www.kultura.riga.lv".

Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) arī šogad pie Rīgas pils aizsargmūra ir izvietojusi tērauda aizsargsietu. Tas tiek darīts katru gadu, lai pasargātu Rīgas pils mūri no svecīšu un izdedžu liesmām un karstuma, aģentūrai LETA pavēstīja VNĪ Komunikācijas daļā.

Ja pie mūra tiek izvietotas svecītes, VNĪ aicina izmantot stikla nevis plastmasas ietvarus.

5

Vienlaikus, ņemot vērā esošo situāciju saistībā ar Covid -19 ierobežošanu, VNĪ aicina ievērot valdības noteiktos drošības pasākumus.

Atzīmējot Lāčplēša dienu, Rīgas pašvaldība atbalstījusi vairāku koncertu norisi veltītu šai atceres dienai. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, koncertus nevarēs apmeklēt klātienē, bet tos būs iespēja vērot tiešsaistē tīmekļa vietnēs. Informācija par koncertiem, norises laiku un māksliniekiem pieejama tīmekļa vietnē "www.kultura.riga.lv".

Kāpēc Lāčplēša diena ir nozīmīga?

Šodien Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena un Bermontiādes 101.gadadiena, godinot Brīvības cīņās un citos militāros konfliktos kritušos karavīrus un valsts aizstāvjus.

Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra - datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis - lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma - Lāčplēša Kara ordeņa - izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir "Par Latviju", piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.

Savukārt Bermontiādes cīņas, kurās Latvijas armija ar sabiedrotajiem cīnījās pret Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, norisinājās no 1919.gada oktobra līdz decembrim. Cīņas ir ievērojamas ar to, ka sākotnēji nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēta latviešu karavīru drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Padomju okupācijas gados Lāčplēša dienas svinības bija aizliegtas. Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts sarkanbaltsarkanais Latvijas valsts karogs. Kopš 1990.gada Lāčplēša diena ir noteikta par atceres dienu, kurā piemin Latvijas Brīvības cīņās kritušos.

Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus. Tāpat, simboliski pieminot izšķirošo uzvaru pār Bermonta karaspēku, ļaudis novembrī pie apģērba mēdz piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes, kas nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu "V".

Liela nozīme Bermontiādes laikā bija arī ziņu aģentūrai LETA jeb tajā laikā tā dēvētā "Latopress" biroja darbam, jo laikā, kad vairākus mēnešus ilga uzbrukumi Rīgai, "Latopress" darbinieki ne tikai sniedza informāciju vietējai presei, bet arī paši aktīvi iesaistījās pilsētas aizstāvēšanas kaujās.

Bermontiāde preses birojā sākās ar 1919.gada 9.oktobra rītā saņemto valdības rīkojumu gatavoties darba turpināšanai ārpus Rīgas un pārcelties uz Cēsīm, uz kurieni tika aizsūtīta lielākā daļa darbinieku. Rīgā palika darboties Edmunds Freivalds un Rihards Bērziņš, jo viņu uzdevums bija saņemt ziņas no Latvijas armijas galvenā štāba un telefoniski nodot tās tālāk uz Cēsīm, lai ziņas caur Tallinu varētu izplatīt tālāk. Bermontiādes laikā Rīgā "Latopress" piecu līdz sešu cilvēku sastāvā nodrošināja visas ziņu aģentūras funkcijas, informējot vietējo presi par vietējiem un ārzemju notikumiem un ārzemes - par situāciju Latvijā.

Telefonsakari bija traucēti, tāpēc preses birojs ziņas sniedza vietējiem medijiem, kuri savās slejās nepārtraukti atgādināja: "Latvijas preses birojs turpina darboties un informē!" Biroja atrašanās vieta līdz Bermontiādei bija Vaļņu ielā 20 (uz Kaļķu un Vaļņu ielas stūra), pēc tam - "Brīvās Zemes" redakcijā Elizabetes ielā 14, vēlāk apšaudēm mazāk pakļauta vieta izrādījās 8.pamatskolas telpas. Tomēr no apšaudēm nebija pasargāti visi "Latopress" darbinieki, jo kritušo vidū bija arī angļu valodas referente Elza Žiglēvica, kura tika nāvīgi ievainota 1919.gada 10.oktobrī, kad karavīriem piegādāja ēdienu.

Uz augšu
Back