Satversmes 110. pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti. Šodienas Satversmes tiesas spriedums ir apdraudējums ģimeniskajām vērtībām un izpratnei par tradicionālu ģimeni.

— Ramona Petraviča (@RamonaPETR) November 12, 2020

Ministres izteikumi izraisījuši sašutuma vētru.

Klau, a ja vīrietis un sieviete nav precējušies, bet ir bērns, tad viņi ar ir lol? Jo, nu, satversme par laulību...

— Ance Tarvida (@ancetarvida) November 12, 2020

Vai varētu palūgt jūs pamatot savu domu? Kā tiek apdraudēta vīrieša un sievietes laulība? Vai viņiem atņem kādas tiesības? Spiež veikt darbības, ko tie nevēlas? Atņem finanšu resursus?

— Ksenija (@and_kse) November 12, 2020

Starp citu, jokaini, taču man ir izsniegta labklājības ministra pārraudzībā esošās VSAA Ģimenes 3+ karte. Tātad Jūsu pašu aparāts atzīst, ka mana ģimene ir atbalstāma.

— Auri (@Naktene) November 12, 2020

Tas pats pants aizsargā arī ģimeni, kas ietver visu veidu ģimenes, arī viendzimuma.

Zinu, ka daudziem grūti konceptuāli atšķirt laulību no partnerattiecībām, bet nu laulību no ģimenes gan ir apkaunojoši viegli atšķirt. Vienīgais apdraudējums šeit esat Jūs.

— Natālija Knipše (@KnipseNatalija) November 12, 2020

2) Kā tiesiskā valstī ministre vispār drīkst apšaubīt Konstitucionālās tiesas spriedumu?

— Iļja Kozins (@ilya_kozin) November 12, 2020

Ģimenes ir nevis tradicionālas, bet reālas. Un, ja tiesības citiem, var apdraudēt kādu ģimeni, tad man ir šaubas par tās ģimenes izturību.

— Kārlis Arājs (@karlis_arajs) November 12, 2020

Jūsu partejiskā piederība, iespējams, izskaidro jūsu fokusēšanos uz Šlesera ielobētajiem 110. panta labojumiem, tomēr ieteiktu atlikt malā politiskās intreses un personīgos aizpriedumus, un izlasīt visu šo pantu, iedziļināties ST lēmumā un iepazīties ar Satversmi kopumā.

— Una Bergmane (@UnaBergmane) November 12, 2020

Jūsu nekompetence kā Labklājības ministrei ir apdraudējums Latvijas iedzīvotāju labklājībai.

— Selma Levrence 🌻 (@selmuushh) November 12, 2020

Latvijas tiesību kontekstā Satversmes tiesas spriedums lietā, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu, ir revolucionārs, tādā nozīmē, ka ST atrisina ne tikai šo konkrēto sāpīgo problēmu viendzimuma partneru ģimenēm, bet arī uzliek likumdevējam pienākumu plašāk regulēt un aizsargāt viendzimuma partneru kopdzīvi, kurai pašlaik nav tiesiska regulējuma, sacīja LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" advokāts Lauris Liepa. 

Liepa sacīja, ka ir gandarīts ar ST spriedumu un uzskata to par pamatotu. "Tie argumenti, kuri līdz šim ir skanējuši par to, ka viendzimuma partneri savu kopdzīvi varēja reģistrēt gan ar līgumu starpniecību un citiem veidiem, ST nebija pietiekami argumentēti, jo viņa tos atzina par nepamatotiem, jo tas nav pietiekams aizsardzības mehānisms viendzimuma pāru ģimenēm," teica Liepa.

Viņš uzsvēra, ka Satversmes 110.pants pieprasa aizsargāt ģimenes, tai skaitā ģimenes, kuras veido viendzimuma pāri. "Jācer, ka šis tiesas spriedums veicinās likumdevēja vēlēšanos aizsargāt viendzimuma partneru kopdzīvi, un, ja likumdevējs nesekos šiem tiesas secinājumiem, tad ir sagaidāmas arī citas tiesas lietas, jo ST spriedums ir saistošs gan iestādēm, gan tiesām," uzsvēra Liepa.

Iepriekš vēstīts, ka ST vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šajā lietā pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110.panta pirmajam teikumam.

Darba likuma 155. panta pirmā daļa nosaka, ka bērna tēvam ir tiesības uz desmit kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, bet Satversmes 110.panta pirmais teikums nosaka, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības".

Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 110.panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja bija norādījusi, ka viņa atrodas stabilās viendzimuma attiecībās ar savu partneri, un pēc kopdzīves uzsākšanas pieteikuma iesniedzējas partnerei piedzima divi bērni.

Sieviete norādīja, ka pēc jaunākā bērna piedzimšanas viņa vēlējusies doties desmit kalendāra dienas ilgā atvaļinājumā. Tomēr apstrīdētā norma paredz, ka tiesības uz desmit kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas ir tikai bērna tēvam, bet neparedzot šādas tiesības bērna mātes partnerei, kas faktiski esot uzskatāma par vienu no bērna vecākiem.

Pieteicēja uzsvēra, ka apstrīdētā norma esot pretrunā ar bērna vislabāko interešu prioritātes principu, jo tā neļaujot personai sniegt fizisku un emocionālu atbalstu savai partnerei un viņas bērnam un tādējādi neaizsargājot bērna intereses pēc iespējas labākajā veidā visās ģimenēs.