Armēnija: Karabahas konfliktā krituši 2317 karavīri

epa08817390 Armenian national flag waves on the graves of killed during war in the Nagorno-Karabakh Republic soldiers in Yerablur Military Memorial Cemetery in Yerevan, Armenia, 12 November 2020 (Issued 13 November 2020). On 09 November Azerbaijan President Aliyev, Armenian Prime Minister Pashinyan and Russian President Putin signed a statement announcing a complete ceasefire and all military operations in the Nagorno-Karabakh conflict zone from 00:00 a.m. Moscow time on 10 November 2020. Armed clashes erupted on 27 September 2020 in the simmering territorial conflict between Azerbaijan and Armenia over the Nagorno-Karabakh territory along the contact line of the self-proclaimed Nagorno-Karabakh Republic (also known as Artsakh). EPA/LUSI SARGSYAN / PHOTOLURE PICTURE MADE AVAILABLE TODAY FOTO: EPA/Scanpix

Armēnija sestdien pavēstīja, ka sešas nedēļas ilgušajās sadursmēs ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas strīdus reģionu krituši vairāk nekā 2000 karavīru.

"Līdz šim mūsu tiesu ekspertīžu dienests izvērtējis 2317 mirušo karavīru līķus, arī neidentificēto," sociālajā tīklā "Facebook" apliecināja Armēnijas Veselības ministrijas preses sekretāre Alina Nikogosjana.

Jaunākais kritušo skaits ir teju par 1000 lielāks, nekā iepriekšējie apstiprinātie Armēnijas dati.

Azerbaidžāna ziņas par saviem kritušajiem nesniedz, un sagaidāms, ka galīgais kauju upuru skaits būs krietni lielāks, nekā tas ir ticis ziņots līdz šim.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien sacīja, ka nogalināto skaits konfliktā pārsniedz 4000, bet ievainoto skaits - 8000.

Apstiprināta vismaz 143 civilistu nāve.

Intensīvo kauju dēļ pārvietoti desmiti tūkstoši cilvēku, nodarīti postījumi "civilajai infrastruktūrai un daudziem kultūras objektiem", sacīja Putins.

Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas 9.novembra Kalnu Karabahas pamiera vienošanās paredz, ka armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās, un tas nozīmē, ka Azerbaidžānas kontrolē paliek Kalnu Karabahas pamatteritorijas dienviddaļa, arī reģiona otra lielākā pilsēta Šuša, un visa drošības buferzonas dienviddaļa.

Armēņu pusei līdz 1.decembrim Azerbaidžānai jānodod arī visi šobrīd vēl armēņu kontrolē esošie drošības buferzonas rajoni.

Daļa Kalnu Karabahas pamatteritorijas jau kopš 90.gadu kara atrodas Azerbaidžānas kontrolē.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans trešdien skaidroja, ka kopā ar Krievijas un Azerbaidžānas līderiem pieņēmis trīspusējo paziņojumu par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, lai reģionā izvairītos no pilnīga sabrukuma, aplenkuma un tūkstošu armēņu karavīru nāves.

Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Uz augšu
Back