Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) laika periodā no 2022. līdz 2023.gadam plāno reorganizēt profesionālās izglītības un kompetences centru (PIKC) "Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums" un PIKC "Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums", vēsta laikraksts "Diena".
Šāda iecere esot pamatojama "ar profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu, optimizējot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un izvietojumu reģionos, kā arī veicot to diferenciāciju, veidojot modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiāli tehnisko nodrošinājumu ". Šo procesu mērķis esot sekmēt visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, profesionālās izglītības kvalitātes un pieejamības paaugstināšanu.
IZM norāda arī uz nepietiekamo izglītojamo skaitu Kandavā,
turklāt pastāvot riski arī turpmākai filiāļu pastāvēšanai ne tikai kvantitatīvo rādītāju, bet arī nepietiekamas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanas dēļ.
Ministrija vērš uzmanību uz to, ka jāizvērtē profesionālās izglītības iestāžu īstenotās programmas un jānodrošina stratēģiskā attīstības plānošana. Abu tehnikumu starpā neesot vajadzīga konkurence, bet tā vietā esot jānodrošina kvalitatīvs profesionālās izglītības piedāvājums atbilstoši darba tirgus un tautsaimniecības nozaru vajadzībām.
IZM uzsver, ka šobrīd ir sākts vērtēšanas un sarunu process ar visām iesaistītajām pusēm, pašvaldībām un nozaru ekspertu padomēm "par Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma (..), tā īstenošanas vietu un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma iespējamo optimizāciju un reorganizāciju".
Kuldīgas novada pašvaldība par šādu ieceri līdz šim nav tikusi informēta,
tāpēc savu komentāru par to laikrakstam nesniedza.
Arī Kuldīgas tehnikuma direktore Dace Cine uzsvēra, ka oficiāla vēstule no IZM par šādiem tās plāniem nav saņemta, nav arī aicinātas kopā visas iesaistītās puses. Tomēr neoficiāli šādas runas esot dzirdētas. Viņasprāt, šāda rīcība nekādi nav atzīstama par labu pārvaldības praksi, jo vispirms tomēr būtu jāsāk sarunas ar katru mācību iestādi.
Cine secina, ka plāni reorganizēt viņas vadīto tehnikumu norāda uz vēlmi panākt arvien lielāku izglītības iestāžu centralizāciju. Nevarot tikai saprast, kāds labums būtu no šāda soļa.
Viņasprāt, vienas vai otras skolas pārveidošana par filiāli citai skolai lielākoties esot ceļš uz kvalitātes kritumu un pat likvidāciju.
Tā tas, piemēram, noticis ar Laidzes Profesionālo vidusskolu, kas bija viena no vecākajām valstī, kad to pievienoja Rīgas Valsts tehnikumam. Ja tā būtu turpinājusi darboties kā Aizkraukles Profesionālā vidusskola, tā, visticamāk, no skolu kartes nebūtu pazudusi.
Cinei arī esot bažas, kā audzēkņi no vienas pilsētas nokļūs otrā, ja Kuldīgu no Kandavas šķir pusotras stundas brauciens.
Viņasprāt, dienesta viesnīca neatrisinātu šo problēmu. Esot jāņem vērā arī tas, ka šajās mācību iestādēs nemācās to turīgāko ģimeņu bērni. "Nav skaidrs, kas mums ir svarīgāks - cipari vai cilvēki un reģionu attīstība. Jaunveidojamie ekselences centri nebūs lauku jauniešiem aizsniedzami, " bažījas Cine.
Tikmēr Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (LZP) uzskata, ka IZM uzstādījums nav pamatots iemesls reorganizācijai. Viņa norāda, ka Kandavas tehnikums jau kopš tā izveides ir uz lauksaimniecību orientēts, kamēr Kuldīgā - vairāk uz tūrismu. Viņasprāt, notiek mākslīga likvidācija, kas nav pieļaujama.
Tā uzskatot ne tikai Kandavas novada pašvaldība, bet arī tās vietvaras, kas veidos jauno Tukuma novadu.
Lai apturētu IZM ieceres, pašvaldība sākusi sarunas ar Zemkopības ministriju, kuras paspārnē tehnikums savulaik bijis.
Īsti gan neesot skaidrs, kā atpakaļatgūšana varētu notikt, taču Kandava negribot zaudēt šo izglītības iestādi.
Pašvaldība jau bijusi spiesta veikt Kandavas internātvidusskolas reorganizāciju, jo IZM atteicās turpmāk finansēt šī tipa skolas. Interesanti esot arī tas, ka filiāles, ko pirms pieciem gadiem pievienoja tehnikumam, nu gribot atņemt. Bauska izteikusi vēlmi pārņemt Saulaines struktūrvienības programmas, bet Cīravas filiāle, iespējams, nonāks Liepājas Valsts tehnikuma rokās. "Lai ņem filiāles, bet atstāj tehnikumu. Tajā ir tik daudz ieguldīts," pauž Priede.
Kā atgādina "Diena", jau pirms vairākiem gadiem Latvijā tika slēgtas vai reorganizētas vairākas profesionālās izglītības iestādes. Tika izveidoti 18 PIKC, kuriem tika noteikti gan kvalitatīvie, gan kvantitatīvie rādītāji, - Rīgā tie ir vismaz 800 audzēkņi, ārpus galvaspilsētas - 500. Kandavas un Kuldīgas tehnikumos pēdējā laikā izglītojamo skaits esot krities.
Kuldīgas tehnikuma pirmsākumi meklējami 1989.gadā dibinātajā 78.arodvidusskolā, bet Kandavas tehnikums ir ar vēl garāku vēsturi - tas izveidots 1945.gadā kā lauksaimniecības tehnikums, bet pēc tam pārdzīvojis vairākus pārvērtību lokus. Pēdējais - 2011.gadā iegūts PIKC statuss, bet 2015.gadā tam pievienotas struktūrvienības Saulainē un Cīravā.
Kuldīgas tehnikumā audzēkņi var apgūt 17 programmas, bet Kandavas tehnikumā - septiņas.
Audzēkņu skaits Kuldīgas tehnikumā ir 548, bet Kandavas tehnikumā - 335 (kopā ar divām filiālēm - 742).
