Ofēlija Spektore: Covid-19 krīze pastiprina spriedzi cilvēkiem ar mentālām problēmām (1)

Spektore akcentēja, ka apziņa, ka jebkurā brīdī var uzbrukt vīrusa izraisītā slimība, var vēl vairāk saasināt esošās kognitīvās un mentālās problēmas un padarīt ikdienas dzīvi nepanesamu.

"Ja ir depresija vai mentālas problēmas, kuras traucē ticēt tam, ka kādreiz vispār būs labi, tad vēl pateikt, ka tagad ir ļoti slikti, bet kaut kad, neparedzamā nākotnē, būs vakcīna un viss būs kārtībā – tas padara visu šausmīgi sarežģītu."

Spektore atklāja, ka noteiktie ierobežojumi un distancēšanās pasākumi ir palielinājuši depresijas pacientu mentālo spriedzi. Neskaidrība ap vīrusa izplatības dinamiku un tā uzveikšanas termiņa neparedzamība it īpaši smagi skar tos sabiedrības locekļus, kas ikdienā cieš no mentālām problēmām.

Viņa izkliedēja priekšstatu, ka cilvēki, kas cieš no depresijas, ir izolēti no sabiedrības, uzsverot, ka socializēšanās ir viens no veidiem, kā viņa cīnās ar slimības negatīvo ietekmi.

"Man pēkšņi būt pilnīgā izolācijā... es tiešām fiziski nezinu, kā to izdzīvot." 

Kā vienu no paradumiem, kas atvieglo Covid-19 krīzes pārvarēšanu, Spektore min tā saucamās "Covid brīvdienas", kuru laikā viņa iespēju robežās mēģina izvairīties no ziņām un notikumiem, kas atgādina par globālo pandēmiju.

"Brīžiem tas ir vienīgais, kas ļauj man turpināt un neaiziet šreijā."

Spektore uzsvēra, ka jākliedē priekšstats par mentālajiem pacientiem kā atdalītiem no sabiedrības un veselā saprāta.

"Es biju dzirdējusi par šizofrēniju, tā bija tā milzīga lieta, ko dara slepkavas, tu redzi enģeļus un demonus un runā ar cilvēkiem,"

atklāja Spektore, kura ar depresiju un dažādiem šizoafektīviem traucējumiem cīnās ilgtermiņā. "Šizofrēnija nav tikai šīs lietas."

Izsakot savu viedokli par psihiskās veselības aprūpes pieejamību, Spektore atzinīgi vērtēja gan speciālistu darbu, gan arī savu personīgo pieredzi aprūpes centrā "Veldres". Viņa gan uzsvēra, ka sabiedrībā ir jāveicina izpratne par psihiskās veselības traucējumiem un jāatvieglo piekļuve informācijai par mentālo veselību: 

"Pietrūkst elementāras informācijas kaut vai vienas mājaslapas ietvaros.

Daudz ir atkarīgs no tā, cik bieži jaunā paaudze par to runā, cik daudz vecāki par to "brauc augumā", un cik daudz informācija šiem vecākiem ir pieejama, lai izprastu situāciju."

Kā uz galveno plaisu valsts aprūpes sistēmā Spektore norādīja uz valsts atbalsta nepietiekamību akūtiem mentālo slimību gadījumiem. Viņa pauda, ka valsts piešķirtais finansiālais atbalsts nav pietiekams, lai spētu dzīvot cienījamu dzīvi, it īpaši gadījumos, kad nodarbinātība atstāj negatīvas un potenciāli graujošas sekas uz veselības stāvokli.