Gaisam kļūstot sausam, palielinās transepidermālais ūdens zudums, kas nozīmē, ka āda pastiprināti zaudē mitrumu un kļūst sausa, skaidro ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa. Samazinās dabīgo mitrinošo faktoru produkcija ādā un palielinās brīvo taukskābju līmenis. Tas noved pie ādas barjeras disfunkcijas un padara ādu ievainojamāku pret ārējās vides faktoriem, piemēram, dažādiem kairinātājiem un alergēniem. Daļai cilvēku ilgstoši sausa āda, mēģinot uzturēt mitrumu, sāk producēt vairāk tauku jeb sebuma, lai to pasargātu no izžūšanas, un tad sausa āda var kļūt par taukainu vai kombinēta tipa ādu. Visu šo faktoru kopums var veicināt slimību attīstīšanos vai arī to uzliesmojumus.

Saglabāt labi mitrinātu un veselīgu ādu rudenī un ziemā nav viegls uzdevums, bet īpaši sarežģīti tas ir cilvēkiem ar jau esošām ādas problēmām.

Ādas problēmas, kas ir aktuālas rudens un ziemas periodā

Seborejas dermatīts. Tā ir bieži novērojama problēma, kas var skart cilvēkus jebkurā vecumā. Tam raksturīga apsārtusi, niezoša āda ar nelielu, dzeltenīgu zvīņu (ādas plēksnīšu) rašanos vietās, kur ir daudz tauku dziedzeru – pie deguna, ap muti, uz vaigiem un pieres, uzacīs, ārējā auss ejā, aiz ausīm, galvas matainajā daļā, kā arī retākos gadījumos citur uz ķermeņa. Matos seborejas dermatīts parasti tiek saukts par blaugznām.

Mehānisms, kā tas attīstās, skaidrojams ar dažādu komponentu mijiedarbību. Pārāk aktīvie tauku dziedzeri palielinātā daudzumā producē taukus, un tā ir barības viela uz ādas dzīvojošajai Malassezia sēnītei. Tos apēdot, tā nedaudz pārveido šos taukus un līdz ar to mainās arī ādas barjera. Daļai cilvēku šīs pārmaiņas rada iekaisumu un attīstās seborejas dermatīts.

Šī ir hroniska kaite, kas, reiz sākusies, nemēdz pāriet pati no sevis. Bez ārstēšanas reizēm ir uzlabojumi, bet tiem parasti seko uzliesmojumi. Terapija sastāv no medikamentiem, kas mazina iekaisumu, aizvāc zvīņas jeb ādas plēksnītes un iedarbojas pret Malassezia sēnīti.

Akne jeb pinnes. Akne ir mata folikula iekaisīga slimība, kuru tautā sauc par pinnēm. Tas ir ādas stāvoklis, kad tauku dziedzeri ražo pārāk daudz sebuma, kas kopā ar ādas šūnām nosprosto matu folikulus, tad pievienojas bakteriāla infekcija, ko rada Cutibacterium acnes, un iekaisums. Uz ādas novēro dažādus izsitumu veidus – melnus punktiņus, strutu pūslīšus, mezgliņus un retos gadījumos cistas. Tie visbiežāk veidojas uz sejas, bet var būt arī uz muguras un krūšu daļā. Cilvēkiem, kuriem veidojas pinnes, visbiežāk ir taukains vai kombinēts ādas tips, kas nozīmē, ka vietām āda ir sausa un vietām taukaina. Parasti valda maldīgs uzskats, ka taukaina āda nav jāmitrina, taču, ja ādai trūkst mitruma, tā cenšas to kompensēt, producējot vēl vairāk tauku.

Ja ir novērojamas pinnes, tad laikus jādodas pie ārsta, lai tiktu izstrādāts individuāls terapijas plāns, jo aknes izsitumi nereti atstāj pēdas – gan rētas, gan pēciekaisuma hiperpigmentāciju.

Atopiskais dermatīts. Parasti tas sākas bērna vecumā un var turpināties tālākajos dzīves gados. Raksturīgākās izpausmes ir sārta āda, nieze, izsitumi, ādas plaisāšana un zvīņošanās. Izsitumu vietas atkarīgas no pacienta vecuma, bet visbiežāk tie parādās roku un kāju ieloku virsmās. Šīs slimības rašanās mehānismi ir sarežģīti un ietver dažādus faktorus, tai skaitā ģenētiskos, kad ir iedzimts ādas barjerfunkcijas traucējums. Tajā nav pietiekami daudz lipīdu, tāpēc āda ir sausa, ieplaisājusi un alergēniem ir viegli tajā iekļūt un radīt iekaisumu. Būtiska ir ādas mitrināšana jau pie pirmajām uzliesmojuma pazīmēm – niezes, apsārtuma, sausas ādas, lai iekaisums neprogresētu.

Psoriāze. Tā var sākties jebkurā vecumā, bet ir divi slimības maksimumi: 20-30 un 50-60 gadu vecumā. Tā ir imūnās sistēmas radīta slimība, kad ādas šūnām tiek sūtīts signāls pastiprināti dalīties, pat 10 reizes ātrāk nekā normālām šūnām. Tās nespēj nolobīties, tāpēc izveidojas piepacelts, sarkans, ar baltām zvīņām klāts pleķis. Trauma var radīt jaunu pleķu parādīšanos. Elkoņi, ceļgali un skalps ir zonas, kas tiek skartas visbiežāk. Āda no perēkļiem nepārtraukti lobās, tā ir sausa, reizēm niez un rada diskomfortu. Lai mazinātu simptomus un uzlabotu dzīves kvalitāti, jālieto medikamenti, kas nomāc iekaisumu, piebremzē šūnu straujo dalīšanos, kā arī aizvāc ‘’liekās’’ ādas šūnas.

Ko darīt, lai novērstu slimības uzliesmojumus?

1. Savs ikdienas ādas kopšanas plāns. Ir svarīgi, lai būtu savs ādas kopšanas plāns, kas ietver attīrīšanu, eksfoliāciju jeb atmirušo ādas šūnu noņemšanu un mitrināšanu. Tam būtu jābūt pielāgotam atkarībā no sezonas un laikapstākļiem. Plānu vajadzētu izveidot kopā ar speciālistu, kas ieteiks ādas tipam atbilstošus līdzekļus.

2. “Nē” smaržvielām un ēteriskajām eļļām. Ja āda ir jutīga, kairināta un sausa, tad noteikti jāizvairās no produktiem, kas satur smaržvielas un ēteriskās eļļas, jo tās tikai pastiprinās ādas jutību.

3. Nemazgāties karstā dušā vai vannā. Nevajadzētu seju mazgāt ar karstu ūdeni un iet karstā vannā vai dušā, jāmazgājas siltā ūdenī. Vēlams dušā nepavadīt vairāk kā 5 minūtes, bet vannā – kā 15 minūtes. Ieteicams izmantot speciālus mazgāšanās līdzekļus, kuri nenomazgā ādas dabīgos mitrinošos faktorus.

4. Nenoslaucīt ādu sausu. Pēc dušas vai vannas ādu nevajag nosusināt pavisam sausu un tad uzklāt mitrinošos produktus, tieši otrādāk – ādai jābūt nedaudz mitrai pirms to uzklāšanas.

5. Dzeramais ūdens. Caur ādu dienā vidēji pazaudējam 300-400 ml ūdens, tāpēc dzeramais ūdens ikdienā jāuzņem pietiekamā daudzumā un jāatceras, ka kafija un tēja dehidratē!

6. Atbilstošs apģērbs. Jāizvēlas sezonai atbilstošs apģērbs, kā arī tāds, kas ādu lieki nekairina. Neaizmirsti par cimdiem!

7. Veselīgs uzturs. Tam, ko mēs ēdam, ir nozīme arī ādas veselībā, tāpēc ēdienam būtu jābūt sabalansētam, bagātam ar vitamīniem un Omega taukskābēm.

Kad jādodas pie ārsta?

Diemžēl minētās saslimšanas nepāriet pašas no sevis, bet tās ir iespējams kontrolēt, mazināt traucējošos un dzīves kvalitāti mazinošos simptomus, kā arī novērst to progresiju. Ja ir aizdomas par kādu no tām vai citām dermatoloģiskām slimībām, jādodas pie dermatologa, lai tās varētu diagnosticēt un izveidot pacientam specifisku terapijas un profilakses plānu, kas ietvers gadalaikam un ādas tipam atbilstošu kopšanu.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka psoriāzes, seborejas un atopiskā dermatīta terapijā plaši tiek lietoti pretiekaisuma līdzekļi kortikosteroīdu veidā. Tāpat lokāli lieto salicilātu saturošus krēmus un ziedes, kā arī krēmus, kas mazina iekaisumu un plēkšņu uzkrāšanos. Ja nepieciešams, tiek arī lietota perorāla terapija, ko nozīmē ārstējošais ārsts.

Tāpat aptiekās tiek gatavotas zāles pēc pasūtījuma dažādiem gadījumiem, piemēram, ja pieejamie gatavie ādas kopšanas līdzekļi vairs nedod rezultātus vai rada lokālu kairinājumu, kas pasliktina ādas stāvokli. Tos izmanto arī kā alternatīvu gatavajiem līdzekļiem vai tad, ja terapijā nepieciešamas noteiktas vielas vai to kombinācijas, kuru nav gatavos līdzekļos. Pagatavojamās zāles izraksta ārsts.

Savukārt no augu ārstniecības līdzekļiem tiek lietotas trejdaivu sunīšu un kumelīšu tējas ādas peldes. Ādas veselībai par labu nāk arī iekšķīgi lietojamie vitamīni. Tā, piemēram, A un E vitamīns, kā arī Omega-3 taukskābes ir lieliski antioksidanti, kā arī tām piemīt pretiekaisuma īpašības. Tikmēr D vitamīns un arī probiotiķi ļoti labi palīdzēs mazināt gan simptomus, gan iekaisuma procesus pie tādiem iekaisīgiem ādas bojājumiem kā psoriāze vai dermatīts.

Farmaceite novērojusi, ka Latvijā ir ļoti plaši izplatīti gan dažāda veida dermatīti, gan psoriāze. Visvairāk aptiekā pēc palīdzības vēršas vecāki, kas cenšas kaut nedaudz atvieglot savu bērnu diskomfortu, sadzīvojot ar šīm slimībām.