Valts Ābols: datu izmantošanas centrā ir jābūt pacientam un ārstēšanas procesa pilnveidei

FOTO: Publicitātes foto

Jau šo ceturtdien, 26. novembrī, tiešsaistē ar pieeju ikvienam norisināsies datu digitalizācijai veltītais tiešsaistes samits “Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring”, kurā Bērnu slimnīcas vadītājs V. Ābols ieņems moderatora lomu paneļdiskusijā par to, kā jēgpilni dati var uzlabot pacientu aprūpes pieredzi, kā arī palīdzēt veselības aprūpes darbiniekiem ikdienas darbā un uzlabot pakalpojumu kvalitāti.

Pirms samita V. Ābols intervijā ieskicē to, kādu lomu dati spēlē Bērnu slimnīcā un veselības aprūpē šobrīd un kāda varētu izskatīties nozares nākotne.

Kāda ir kvalitatīvu datu loma veselības aprūpē? Kādi ir labumi konkrēti no datu izmantošanas?

Dati ir nozīmīgi, taču to vākšana nav pašmērķis. Mums noteikti netrūkst datu, taču trūkst paša nozīmīgākā – informācijas, kuru varam iegūt, tos atbilstoši apstrādājot un analizējot, un līdz ar to arī rīcības, kuras varētu sekot, balstoties uz šo informāciju. Jāatzīst gan, ka līdzīga situācija veselības nozarē ir daudzviet pasaule.

Būtiski atcerēties, ka veselības sistēmas centrā ir pacients ar saviem veselības jautājumiem un problēmām. Tieši tam ir jābūt galvenajam informācijas pielietošanas vektoram – pilnvērtīgāka un aptverošāka informācija par indivīdu ļauj personalizēt pieejas diagnostikā un ārstēšanā, lietot jaunas terapijas metodes, uzlabot saskarsmi starp ārstu un pacientu, kā arī veicināt labāku rezultātu sasniegšanu.

No pārvaldības viedokļa – dati un informācija ļauj radīt labākus, izmaksu efektīvākus ārstniecības procesa organizēšanas modeļus, maksimizējot investētās naudas vērtību. Datu un informācijas caurspīdīgums ir ļoti nepieciešams, lai pārliecinātos par resursu pieprasījumu un izlietojuma pamatotību.

Kāda ir Latvijas šī brīža situācija – jūsu, nozares speciālista un praktiķa skatījumā? Kā datu pieejamība/nepieejamība ietekmē jūsu un klīnikas ikdienas darbu?

No pacienta viedokļa lielākā problēma ir ārstniecības procesa fragmentācija – informācija, kas pieejama vienā ārstniecības etapā, nav efektīvi un vienlaicīgi pieejama citos. Tas apgrūtina darba organizāciju, sarežģī lēmumu pieņemšanu, nereti pat rada nepieciešamību nelietderīgi atkārtot kādus izmeklējumus. Daudziem cilvēkiem veselības problēmas risinājums pārsniedz vienas veselības nozares robežas, un risinājumam nepieciešama efektīva datu apmaiņa arī ar labklājības, izglītības vai citu sfēru. Arī šeit ir iespējas daudziem uzlabojumiem.

Bērnu slimnīca ir ceļā uz "bezpapīru" slimnīcas un datos balstītas slimnīcas (data driven hospital) izveidi. Ieviesta elektroniskā medicīniskā vēsture, kur uzkrājas pilnīgi viss cilvēka ārstniecības procesā notikušais slimnīcā. Tas, protams, ietver arī integrāciju ar virkni citu sistēmu, lai informācija būtu pilnīga un "ielasītos" no pirmavota – piem., radioloģiskie vai laboratoriskie izmeklējumi.

Tomēr sarežģījumi rodas, saskaroties ar ārpasauli dažādās situācijās, kad ir būtiski ne tikai mūsu slimnīcas, bet arī valsts veselības sistēmu dati. Piemēram, šobrīd ieviešanas procesā ir inovatīva pacientu plūsmas organizēšanas sistēma slimnīcā, kas ļautu izmantot arī pašreģistrācijas automātus, taču to pilnvērtīga darbība nav iespējama, jo trūkst informācijas par elektronisko nosūtījumu, ar kuru bijām rēķinājušies, sākot projektu.

Vienlaikus Bērnu slimnīcā esam veiksmīgi sākuši vairākus datu izmantošanas projektus. Jau gadu pilnvērtīgi darbojas elektroniska pacientu pieredzes vērtēšanas sistēma, kas ļauj reālā laikā saņemt atgriezenisko saiti no pacientiem un viņu ģimenēm par pieredzēto slimnīcā un sniedz neatsveramu informāciju uzlabojumu plānošanai. Šā gada laikā savu vērtējumu par slimnīcas procesiem sniegušas vairāk nekā 6000 ģimeņu, un tas ir ļoti bagātīgs datu apjoms, uz kura pamata jau šobrīd gūstam secinājumus un pieņemam lēmumus.

Tāpat esam aktīvi iesaistīti EK atbalstītajā projektā reto slimību jomā – Eiropas references tīklos, kas ļauj paaugstināt ārstniecības procesa kapacitāti. Ir īpašas slimības, ar kurām Latvijas speciālisti sastopas ļoti reti vai pat pirmo reizi. Tā ir satraucoša situācija kā pacientam un viņa ģimenei, tā ārstiem. Šādos gadījumos mums palīdz iespēja apkopot un izmantot Eiropas datus. Efektīva un droša datu apmaiņa ar partneriem visā Eiropā ļauj ne tikai palīdzēt risināt kāda atsevišķa pacienta problēmu, piesaistot ekspertu viedokļus no ārvalstīm, bet arī tiek uzkrāta nozīmīga informācija, kas nākotnē var pavērt ceļu efektīvākām diagnostikas un ārstniecības metodēm.

Šobrīd vairāku procesu uzraudzībai esam ieviesuši biznesa inteliģences rīku, kas ļaus efektīvāk un operatīvāk risināt lietderības, darba organizācijas un resursu pārvaldības jautājumus. Nākamais solis būs biznesa inteliģences rīka izmantošana arī atsevišķu ārstniecības procesu kvalitātes kontroles uzraudzībai reālajā laikā, ļaujot pieņemt lēmumus, balstoties uz konkrētajā brīdī aktuālo informāciju. Kā piemērs var kalpot mūsu Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas tirāžas process, kur viens no mūsu kvalitātes kritērijiem ir palīdzības sniegšana, iekļaujoties noteiktā laika intervālā atkarībā no pacienta slimības smaguma pakāpes.

Nav pamata domāt, ka datu un informācijas apjoma pieauguma temps varētu mazināties. Jau raugāmies nākotnē, atsevišķu slimību gadījumā plānojot attālinātas pacientu monitorēšanas iespējas.

Kā vērtējat esošo pacientu datu pārvaldīšanas sistēmu Latvijā?

Pilnvērtīga un droša datu izmantošana veselības nozarē ir krietni vien komplicētāka, salīdzinot ar daudzām citām jomām. Nav runa tikai par datu sensitivitāti un augsto atbildības latiņu datu drošības jautājumos. Līdzīgi kā Latvijas veselības nozarē kopumā – arī šeit investīcijas bijušas ļoti ierobežotas. Banku sektors vai tirdzniecības uzņēmumi nereti iegulda pat 20% savu līdzekļu informācijas tehnoloģiju inovācijās, kamēr veselības nozare ir priecīga par 1%. Nav brīnums, ka Latvijas veselības nozares digitalizācijas pakāpe par daudziem gadiem atpaliek no citām nozarēm, taču līdzīga aina vērojama arī citās valstīs.

Viena no nozīmīgākajām problēmām ir pašu mediķu loma datu kontekstā. Lai arī ārstiem ir pietiekamas zināšanas tehnoloģiju izmantošanā un datu izmantošanā, nereti trūkst motivācijas to darīt – diemžēl daudziem līdzšinējā pieredze aprobežojas tikai ar datu ievadi, neko negūstot pretī, kas ilgtermiņā noteikti ir kaitinoši un demotivējoši. Tādēļ ir būtiski attīstīt sistēmas tā, lai dati būtu jāievada tikai vienu reizi un datu apstrāde notiktu jau integrācijas procesos. Tieši atkārtota vienu un to pašu vai līdzīgu datu ievade ir nozīmīgākais resursu nelietderīgas izmantošanas un arī ievades kļūdu cēlonis. Rezultātā trūkst ticamas, visaptverošas informācijas par virkni nozīmīgu slimību – piemēram, onkoloģisko slimību reģistra.

Vai vispār un kā atšķiras datu izmantošanas pieredze veselības aprūpē bērniem un pieaugušajiem?

Protams, ir virkne tiesisko aspektu, kas saistīti ar datiem bērnu vecumā, vecāku tiesībām un izmaiņām, sasniedzot pieaugušo vecumu. Taču liela nozīme ir tieši tam, ka datu uzkrāšana tiek sākta iespējami ātri, jo tad tā var labāk kalpot par nozīmīgu informācijas avotu, analizējot slimību cēloņus vai attīstības gaitu, un pavērt iespējas individualizētiem ārstniecības risinājumiem.

Kāda ir katras klīnikas un konkrēti bērnu slimnīcas loma datu aprites un izmantošanas sakārtošanā? Kā redzat, vai un ko plānojat tieši bērnu veselības aprūpes sistēmas sakārtošanā un digitalizācijā?

Saprotam, ka nevaram gaidīt, tāpēc esam radījuši vīziju par bērnu veselības ekosistēmas izveidi, kas nodrošinātu integrētu, uz pacientu un ģimeni orientētu ārstniecības procesu, ko visos posmos atbalsta digitāli risinājumi Tā ir daļa no slimnīcas nākotnes attīstības vīzijas un digitālās transformācijas ceļa.

Šis projekts paredz sasaistīt visus ar bērnu veselību saistītos jautājumus, zinātību (know-how), risinājumus un pakalpojumus vienā vienotā sistēmā, tā ceļot pakalpojumu kvalitāti, paaugstinot pieejamību, uzlabojot pacientu un ģimeņu pieredzi ārstniecības procesā, nodrošinot uzticamu informāciju un veicinot zināšanu pārnesi bērnu slimību speciālistu starpā. Vīzijas pamatā ir Bērnu slimnīcas lomas paplašināšana un atbildība, ne tikai par slimnīcas teritorijā notiekošo, bet par visu, kas ietekmē katra bērna veselību Latvijā. Tāda mēroga integrēts risinājums veselības nozarē Latvijā būs unikāls un veiksmes gadījumā var tikt mērogots un pārnests citu nozīmīgu veselības jomu vadīšanai ar klīnisko universitātes slimnīcu līdzdalību.

Viens no šodienas paradoksiem ir uzticamas informācijas trūkums informācijas pārbagātībā. Informācija par bērnu attīstības jautājumiem, veselību, tās uzlabošanas vai atjaunošanas iespējām ir ļoti fragmentēta un sasniedz vecākus dažādos kanālos. Arī hroniski slimo pacientu vecākiem nereti trūkst viena uzticama informācijas avota. Risinājums šeit būs izglītojoša un informatīva vietne par bērnu veselību – tas ir prototips, kas aizgūts no Somijas kolēģiem. Šī informatīvā vietne aptvers visu nepieciešamo informāciju un kalpos par uzticamas informācijas avotu par tādiem bērnu veselības jautājumiem kā attīstība, drošība un saslimšanas, kā arī būs atbalsts vecākiem, pašiem pacientiem, pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem, psihologiem un ikvienam, kas iesaistīts bērnu veselības stiprināšanā.

Nākamais līmenis ir pacientu portāls. Līdz šim informācijas sistēmas kalpojušais tikai kā datu ievades vai uzkrāšanas instrumenti. Šis būs solis tālāk – pacientu portāls ļaus uzkrāt relevantos datus, kas tiek ģenerēti ārpus medicīnas iestādēm, un tas kalpos ne tikai par personalizētas informācijas avotu, bet arī par jaunu un nozīmīgu instrumentu slimību vadīšanas procesā.

Trešais līmenis jeb profesionāļu platforma būs telemedicīnas pakalpojuma attīstīšana nākamajā pakāpē. Mēs turpinām apzināt to dažādo speciālistu loku, kas iesaistīti bērnu veselības jautājumos Latvijā, un vēlamies apvienot tos visus par vienas ekosistēmas daļu. Mūsu mērķis ir radīt ekosistēmu jeb vidi, kas veicinās informācijas un datu apmaiņu, speciālistu sadarbību, kā arī zināšanu un kompetences pārnesi labāku rezultātu sasniegšanai.

Ekosistēmas kontekstā pieminēšanas vērta ir arī digitāla pētniecības vides izveide – bērnu slimnīcas priekšrocība ir visu datu uzkrāšana elektroniskā formā, kas paver neierobežotas iespējas zinātnes attīstībai, kas virza inovāciju un personalizētu risinājumu radīšanu pacientiem, piemēram, izmantojot mašīnmācīšanās un mākslīga intelekta tehnoloģiskās iespējas.

Kādas problēmas izgaismoja C-19 pandēmija pacientu datu pārvaldes kontekstā? Ko valsts no tā var mācīties?

Krīzes vairumā gadījumu neatnes ko pilnīgi jaunu, bet ļauj skaidrāk ieraudzīt tos trūkumus, kas jau ir labi zināmi. Efektīva datu apmaiņa un integrācija ir neaizstājama šādās epidemioloģiskās situācijās. Šeit varam runāt gan par visaptverošu populācijas līmeņa lēmumu pieņemšanu vai situāciju modelēšanas iespējām, gan par tik primitīvām lietām, ka katrs informācijas nesējs papīra formātā var kļūt arī par infekcijas nesēju. Grūti iedomāties, ko krīzes laikā būtu darījuši pat bez gadiem peltās E-veselības platformas.

Izlēmīgi jādodas uz priekšu, jo tuvākajā nākotnē medicīna kļūs arī par datu analīzes nozari. Tikai balstoties uz genoma, mikrobioma un daudziem citiem datiem, tiks sperti nozīmīgi soļi slimību risku laicīgā identificēšanā, prevencijas pasākumu sākšanā vai personalizētu ārstniecības risinājumu izvēlē. Izmaksas, pūles un sarežģītība, kas pavada šādas transformējošas nākotnes izveidi, var šķist pārāk apjomīgas. Taču pacientu, politikas veidotāju un nodokļu maksātāju gaidītais no veselības nozares nemazināsies, tāpēc, neattīstot jaunus risinājumus, izmaksas un riski ir krietni nozīmīgāki.

Uz augšu
Back