Nav pamata domāt, ka datu un informācijas apjoma pieauguma temps varētu mazināties. Jau raugāmies nākotnē, atsevišķu slimību gadījumā plānojot attālinātas pacientu monitorēšanas iespējas.
Kā vērtējat esošo pacientu datu pārvaldīšanas sistēmu Latvijā?
Pilnvērtīga un droša datu izmantošana veselības nozarē ir krietni vien komplicētāka, salīdzinot ar daudzām citām jomām. Nav runa tikai par datu sensitivitāti un augsto atbildības latiņu datu drošības jautājumos. Līdzīgi kā Latvijas veselības nozarē kopumā – arī šeit investīcijas bijušas ļoti ierobežotas. Banku sektors vai tirdzniecības uzņēmumi nereti iegulda pat 20% savu līdzekļu informācijas tehnoloģiju inovācijās, kamēr veselības nozare ir priecīga par 1%. Nav brīnums, ka Latvijas veselības nozares digitalizācijas pakāpe par daudziem gadiem atpaliek no citām nozarēm, taču līdzīga aina vērojama arī citās valstīs.
Viena no nozīmīgākajām problēmām ir pašu mediķu loma datu kontekstā. Lai arī ārstiem ir pietiekamas zināšanas tehnoloģiju izmantošanā un datu izmantošanā, nereti trūkst motivācijas to darīt – diemžēl daudziem līdzšinējā pieredze aprobežojas tikai ar datu ievadi, neko negūstot pretī, kas ilgtermiņā noteikti ir kaitinoši un demotivējoši. Tādēļ ir būtiski attīstīt sistēmas tā, lai dati būtu jāievada tikai vienu reizi un datu apstrāde notiktu jau integrācijas procesos. Tieši atkārtota vienu un to pašu vai līdzīgu datu ievade ir nozīmīgākais resursu nelietderīgas izmantošanas un arī ievades kļūdu cēlonis. Rezultātā trūkst ticamas, visaptverošas informācijas par virkni nozīmīgu slimību – piemēram, onkoloģisko slimību reģistra.
Vai vispār un kā atšķiras datu izmantošanas pieredze veselības aprūpē bērniem un pieaugušajiem?
Protams, ir virkne tiesisko aspektu, kas saistīti ar datiem bērnu vecumā, vecāku tiesībām un izmaiņām, sasniedzot pieaugušo vecumu. Taču liela nozīme ir tieši tam, ka datu uzkrāšana tiek sākta iespējami ātri, jo tad tā var labāk kalpot par nozīmīgu informācijas avotu, analizējot slimību cēloņus vai attīstības gaitu, un pavērt iespējas individualizētiem ārstniecības risinājumiem.
Kāda ir katras klīnikas un konkrēti bērnu slimnīcas loma datu aprites un izmantošanas sakārtošanā? Kā redzat, vai un ko plānojat tieši bērnu veselības aprūpes sistēmas sakārtošanā un digitalizācijā?
Saprotam, ka nevaram gaidīt, tāpēc esam radījuši vīziju par bērnu veselības ekosistēmas izveidi, kas nodrošinātu integrētu, uz pacientu un ģimeni orientētu ārstniecības procesu, ko visos posmos atbalsta digitāli risinājumi Tā ir daļa no slimnīcas nākotnes attīstības vīzijas un digitālās transformācijas ceļa.
Šis projekts paredz sasaistīt visus ar bērnu veselību saistītos jautājumus, zinātību (know-how), risinājumus un pakalpojumus vienā vienotā sistēmā, tā ceļot pakalpojumu kvalitāti, paaugstinot pieejamību, uzlabojot pacientu un ģimeņu pieredzi ārstniecības procesā, nodrošinot uzticamu informāciju un veicinot zināšanu pārnesi bērnu slimību speciālistu starpā. Vīzijas pamatā ir Bērnu slimnīcas lomas paplašināšana un atbildība, ne tikai par slimnīcas teritorijā notiekošo, bet par visu, kas ietekmē katra bērna veselību Latvijā. Tāda mēroga integrēts risinājums veselības nozarē Latvijā būs unikāls un veiksmes gadījumā var tikt mērogots un pārnests citu nozīmīgu veselības jomu vadīšanai ar klīnisko universitātes slimnīcu līdzdalību.