Covid-19 vakcīna neiejauksies gēnos un neradīs ģenētiskas izmaiņas
Re:Check

FOTO: Re:baltica

Teju trīs tūkstoši cilvēku dalījušies ar vairākiem ierakstiem Facebook, kuros pausts, ka jaunā Covid-19 vakcīna “radīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas”. Tā nav taisnība – vakcīnai nav spēju iejaukties cilvēka gēnos, jo injicētais RNS nevar nonākt šūnas kodolā.

Facebook publicēti vairāki ieraksti ar teju vienādu tekstu. Tajā teikts:

“Pirmo reizi vakcinēšanas vēsturē paredzēts, ka – tā saucamās jaunās paaudzes mRNS vakcīnas, iejauksies cilvēku gēnu darbībā. Šāda gēnu manipulācija pielīdzināma pretrunīgi vērtētajai pārtikas produktu ģenētiskai modificēšanai.”

FOTO: Re:baltica
FOTO: Re:baltica

Ir tiesa, ka mRNS jeb informāciju nesošā RNS vakcīna ir jaunums. Lai gan neviena mRNS vakcīna līdz šim nav izmantota, šī veida vakcīnas pētītas jau gadiem.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Andris Zeltiņš rakstiskā skaidrojumā Re:Check uzsver, ka nav zinātniska pamata bažām par mRNS vakcīnas spēju izraisīt izmaiņas cilvēka gēnos. 

Facebook ierakstos vakcīnas darbība pielīdzināta augu ģenētiskajai modificēšanai. Tam nav nekāda pamata. Pētnieks skaidro, ka ģenētiski modificēta auga šūnas kodolā tiek ievadīti sveši DNS fragmenti. Tā var iegūt augu ar uzlabotām īpašībām, piemēram, labāku izturību pret kaitēkļiem. Savukārt ar vakcīnu cilvēkā injicēts mRNS nenonāk šūnas kodolā, “līdz ar to šūnas DNS ģenētiskas izmaiņas nav iespējamas,” saka eksperts.

mRNS tiek injicēts, lai ķermenim sniegtu instrukciju ražot koronavīrusā sastopamu proteīnu. Zeltiņš skaidro, ka tādā veidā imūnsistēma tiek stimulēta atpazīt un veidot antivielas pret vīrusu. 

Zinātnieka teikto apstiprina arī citi pētnieki, kas komentējuši apgalvojumu, piemēram, BBC, PolitiFact un Reuters.  

Zeltiņš arī piebilst: “mRNS ir visai nestabila un cilvēka organismā ātri tiek sašķelta. Tāpēc jaunajām vakcīnām tiek ieteiktas divas injekcijas, lai panāktu vēlamo imunitāti pret vīrusu.”

“Klīniskajos izmēģinājumos trijiem no 15 cilvēkiem – jūrascūciņām – tika novēroti ”nopietni neatgriezeniski bojājumi” (20%).”

Nav skaidrs, par kādiem klīniskajiem izmēģinājumiem ir runa. mRNS Covid-19 vakcīnas veido farmācijas kompānijas Pfizer un Moderna. Pfizer vakcīnas trešās fāzes pētījumos iesaistīti 43 tūkstoši dalībnieku, bet Moderna –  30 tūkstoši. 

Žurnāla Science mājaslapā vēstīts, ka vakcīnas ir drošas un problēmas ilgtermiņā neizraisīs, taču daži cilvēki piedzīvos nepatīkamus blakusefektus, piemēram, nogurumu un drudzi. Vakcīnu ražotāji ziņo, ka drudzi ar 39 vai 40 grādu temperatūru piedzīvojuši mazāk nekā 2% pētījumos iesaistīto. Pēc Moderna vakcīnas nogurumu izjutuši 9,7%, muskuļu sāpes – 8,9%, locītavu sāpes – 5,2%, bet galvassāpes 4,5% pētījuma dalībnieku. Pēc Pfizer vakcīnas saņemšanas šādus blakusefektus izjutusi mazāka daļa cilvēku – 3,8% juta nogurumu, bet 2% bija galvassāpes. Eksperti pauž bažas, ka šie blakusefekti varētu izbiedēt cilvēkus un radīt nevēlēšanos vakcinēties. Taču abām vakcīnām uzrādīta 95% efektivitāte pret Covid-19.

Ierakstu autori atsaucas uz kādreizējā ASV prezidenta Džona Kenedija radinieka Roberta Kenedija juniora izteikumiem. Viņš ir pazīstams vakcinācijas pretinieks un bieži izplata dezinformāciju. Piemēram, viņš apgalvojis, ka vakcīnas izraisa autismu, kam nav nekāda pamata.

Secinājums: Covid-19 vakcīna neradīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas cilvēkos. Tas nav iespējams, jo injicētais RNS nevar nonākt šūnas kodolā.

Uz augšu
Back